Anita Daukšte: Siliņas valdībai 2 gadi. Vai valdības “vecajiem vēžiem” vajadzēs šūdināt “jaunu kulīti”?
0
15.septembrī apritēja 2 gadi, kopš Evika Siliņa kļuva par Ministru prezidenti. Būtībā – bezkonkurences apstākļos. Neviens cits nepieteicās, precīzāk – neviena partija nevirzīja savu alternatīvu kandidātu. Visas partijas šajā Saeimā ir apguvušas elementāro matemātiku, un zina – bez Jaunās Vienotības valdību nesastiķēt, un tad nu – saņemiet premjeri.
Opozicionāru gaudas – Siliņa to nedara, un šitas nav tā – izklausās pēc kaprīza mazuļa brēcieniem, jo, būsim godīgi – neviens īsti neko nedara, lai sēstos Siliņas krēslā. Un viņa, protams, uzmana, lai neviens tur nesēstos, bet jāuzmana jau tikai savējie… Kāpēc? Vēlreiz lasiet ievada 3.teikumu.
Atzīmējot valdības 2.gada jubileju, Siliņa izplatīja labo darbu sarakstu. Tajā Siliņa norāda, ka, pirms diviem gadiem sākot valdības darbu, ar ministriem panākta vienošanās par skaidrām prioritātēm, lai Latvijā būtu ekonomiskā izaugsme. “Man bija svarīgi, lai šī valdība strādā ne tikai pie lieliem stratēģiskiem lēmumiem, bet arī pie tiem, kas sen bija jāpieņem, lai cilvēkiem un uzņēmējiem ikdiena kļūtu vienkāršāka.”
Nu, aptuveni skaidrs – ekonomisko izaugsmi laikam ir pamanījuši ministri, deputāti, u.c. valsts pārvaldē (uzņēmumos) strādājošie, kuru algas kļuvušas tik augstas, ka privātais sektors netiek līdzi. Savukārt iedzīvotāju ikdiena tik tiešām ir kļuvusi “vienkāršāka”, īpaši pārtikas veikalos – vairs nav jāizdara sarežģītas izvēles – ņem pašu lētāko vai nocenoto, jo citu vairs nevar atļauties.
Premjere ziņo, ka “strādājot pie pirmā budžeta, īpaša uzmanība veltīta veselībai”. Jūs piefiksējāt? Tiešām? Īpašā uzmanība veselības aprūpei būtu, ja mēs tiešām vairs uz Ziemassvētkiem tauta nevāktu naudu onkoloģijas slimniekiem un slimiem bērniem. Citādi – viss pa vecam, tikai lētās zāles dārgākas.
“Otrajā šīs valdības budžetā uzmanības centrā bija iekšējā drošība. Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada budžeta, lai, kā apgalvo premjere, sniegtu papildu atbalstu jaunajām māmiņām, ģimenēm un ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”,” ziņo premjere. Jā, patiesi – ja vien “Programma skolā” nenozīmētu mazo skolu likvidāciju un Latvijas depopulācijas turpināšanos…
Aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 3,65% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā, ir vēl viens labais darbs, ar ko lepojas premjere pēc 2 darbības gadiem. Tas tiešām ir panākums, tikai nevajag gaidīt, ka sabiedrība to novērtēs, jo nevar novērtēt to, par ko nav iespējams pārliecināties.
Proti, sabiedrība nevar zināt, vai ieguldījumi ir saprātīgi un atbilstoši tam, lai pasargātu x stundā. Un tas, ko sabiedrība šobrīd nezin – kur tai šajā potenciālajā x stundā likties…. Joprojām nezin… vai jāskrien uz tām katastrofu centru būvbedrēm, par kuru celtniecību valdība ir lēmusi?
Šobrīd sākušās politiskās debates par nākamā budžetu, un koalīcijas partneru starpā sākusies “rīve”. Spuras gaisā sacēlusi Zaļo un Zemnieku savienība, kura “nekur nevirzīšoties” ar budžeta pieņemšanu, ja netiks izpildītas prasības: zemāks PVN pārtikai, 100 miljoni eiro ģimenēm un pārtraukta lauku skolu likvidācija. Kā zināms, likmes ir augstas: “Nav budžeta, nav valdības”. Koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” jau šīs ZZS prasības nodēvējuši par ultimātiem.
Būsim godīgi: ZZS mēģina kaut drusku saglabāt seju sava elektorāta priekšā priekšvēlēšanu gadā un patiesībā tie nav nekādi ultimāti, bet gan asaraina lūgšanās koalīcijas partneriem, lai tie dara kaut ko, kas neatstās ZZS nākamajās Saeimas vēlēšanās zem 5% barjeras. Valdības gāšanai ZZS nav nekādu resursu un iespēju vienoties ar sašķelto opozīciju, kur tas pats Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība priekā berzēs rokas par ZZS “šauro bezizeju”.
Tā kā visi, kas cerēja, ka nupat, nupat, kaut kas notiks politiskajā ķēķī – kur, kā dziesmā dzied “trauki plīst un piens no katla skrien”, varat būt droši: nekas nenotiks.
ZZS no prasību klāsta saņems to pašu pazemināto PVN dārzeņiem un augļiem, kas jau ir spēkā šobrīd un tad visiem lielīsies, ka “ir ko nosargājuši”. Sabiedrībai tas gan neko nemainīs: dzīves dārdzības pieaugums ir ieprogrammēts augošajās apkures cenās, sabiedriskā transporta cenu kāpumā un akcīzes nodokļa pieaugumā, kā arī pārtikas cenu inflācijā.
Politiski intriga būs beigusies pat īsti nesākusies, un Siliņas valdība mierīgi rullēs tālāk, līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Un vēl tad nesakiet, ka nepopulārākais Ministru kabinets ever neturpinās darbu. JV ir jau sāk trenēt lozungu, ko mest priekšā no dārdzības un dzīves līmeņa krituma nomocītājai sabiedrībai. Tas ir izskanējis no vairākiem JV “vadošajiem biedriem”, Siliņu ieskaitot: “piestādiet rēķinu Putinam!”. Gudrs gājiens, jo nekas taču nevieno sabiedrību tik ļoti, kā ārējais ienaidnieks. Un liek balsot par tiem pašiem “vecajiem vēžiem”. Pat jaunu kulīti nevajag.
