Anita Daukšte: Skaidras naudas kontrole: valsts šaus ar lielgabalu pa zvirbuļiem
0
Jau vairākas nedēļas sabiedrības satraukumu un diskusijas izraisījusi ziņa, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk saņems informāciju no bankām par iedzīvotāju un uzņēmumu skaidrās naudas iemaksām, sākot no 750 eiro, un izmaksām, sākot no 1500 eiro.
Satraukums un diskusijas ir pilnīgi pamatotas, un pirmais jautājums, kas rodas, ir – kāpēc valstij ir jābūt pilnai informācijai, kā iedzīvotāji rīkojas ar savu skaidro naudu? Valsts iestāžu atruna, ka “ja jūs esat godīgi, tad jums problēmas neradīsies”, šeit ir absolūti nevietā. Jo šeit nav runa par to, vai kāds ir godīgs, vai negodīgs, bet gan par pilsonisko brīvību un dzīves izvēlēm, kuras nav jāpakļauj 100% valsts institūciju kontrolei.
Otrais jautājums: kas rodas – kāpēc valsts un tās amatpersonas, kas tik aktīvi runā par birokrātijas, pāradministrēšanas un normatīvisma ierobežošanu, padarot šo tēmu par valsts pārvaldes galveno vēstījumu, praktiski rīkojas pilnīgi pretēji? Tas ir – tieši šo normatīvismu, kontroli pavairo?
Trešais jautājums: kā šie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi mazinās ēnu ekonomiku. Piemērs ar pirkstu bāšanu rozetē šeit ir pilnīgi vietā: ja es negribu dabūt ar elektrību pa nagiem, es nebāžu pirkstus rozetē.
Ja es negribu, lai VID mani kontrolē, es neiemaksāju 750 eiro bankomātā. Respektīvi, šis patiesībā pavairos, nevis mazinās skaidrās naudas plūsmu valsts ekonomikā un iedzīvotāju makos.
Par 1500 eiro izmaksu no legāla konta bankā, no vietas, kur nauda tāpat jau ir pārkontrolēta, piedodiet, nu kāda mārrutka pēc būtu jāatskaitās? Argumentam, ka “ja jūsu ienākumi ir legāli, nav ko satraukties”, nav nekāda seguma. Nē, cilvēkiem ir tiesības satraukties gan, lai arī ienākumi ir legāli. Par to, ka bankas aiz viņu muguras iesniegs šīs “sliekšņa deklarācijas” un vēlāk VID, iespējams, “uzdos jautājumus”. Jautājumu uzdošana un atbilžu gatavošana uz tiem šajā gadījumā ir tiešs birokrātisks slogs, ko tās pašas amatpersonas solīja mazināt.
Un nesakiet, ka jautājumu uzdošana notiks tikai tad, kad būs kādas “būtiskas nesakritības”. Ja VID joprojām naudas pārskaitīšanu no personas viena bankas konta uz tās pašas personas kontu citā bankā uzskata par papildus ienākumu, un uzdod par to jautājumus, tad par ko te vispār runājam.
Viskrāšņāk no birokrātijas un kontroles vairošanas viedokļa raugoties, šeit izskatās pat nevis VID vai Finanšu ministrija. Bet gan Saeima – kas pērnā gada decembrī draudzīgā kompānijā un lielā vienprātībā nobalso par šādiem grozījumiem likumā, un tagad liekulīgi brīnās – oi, kā tad tā? Šitāda kontrole, ja?
Tik ierobežojoši un no ēnu ekonomikas apkarošanas viedokļa – pat absurdi? Lēmumu pieņemšanas kvalitāte ir nožēlojama un apņēmības trūkums no Saeimas deputātu puses savus brāķus labot, vai vismaz – darboties atbilstoši birokratizācijas mazināšanas solījumiem – ir vēl nožēlojamāka. Maz jau palīdz doma, ka nākamgad kādus 60 procentus no deputātiem vēlētāji sodīs par sliktu darbu, nepārvēlot nākamajā parlamentā. Vēl ir iespēja situāciju mainīt, bet uz to cerības mazas. Kaut ko ieknukstējās Zaļo un Zemnieku savienība no pozīcijas un Apvienotais saraksts ar Nacionālo apvienību no opozīcijas, un pēc tam noklusa. Ko jūs te, ar problēmām – mums taču atvaļinājums, jābildējas soctīkliem pie ūdeņiem, pļavās un eksotiskās atpūtas vietās ārpus valsts…
Vēl par interesanto solījumu – ka ne jau viss tiks kontrolēts un valsts jau tik tā – drusku paskatīsies, un viss, jums, iedzīvotāji, sāpīgi nebūs. Būtībā, jebkuram, kurš darbosies ar skaidru naudu, pāri plandīs tāda virtuāla ēnu ekonomikas dalībnieka aura. Jo VID ir apņēmies no šī skaidras naudas kontroles pasākuma iekasēt nodokļos– ne vairāk, ne mazāk – 3 miljonus eiro gadā! Ohoho! Tātad, pat neesot konkrētiem datiem, jau valstij ir nepārprotami skaidrs, cik varēs “nokāst” no tautas.
Nosakot tik zemus sliekšņus skaidras naudas apritei – 750 iemaksai un 1500 eiro izmaksai, būtībā valsts šaus ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Vanagi ar miljoniem lidos tikpat augstu, cik parasti. Bet sabiedrība aizvien vairāk pārliecināsies, ka vārdu un darbu atbilstība šai valsts pārvaldei ir sveša.
