Publicitātes foto

Ar saknēm zemē un zariem debesīs 3

Dzidra Smiltēna, žurnāls “Baltijas Koks”

Tas bija neaizmirstams vakars. Arēna Rīga bija simtiem cilvēku piepildīta. Uz skatuves Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijā pazīstami mākslinieki. Stāsts cauri gadu desmitiem. Uz ekrāna – izgaismots koks, kas ar saknēm ir ietiecies zemē un savus zarus izslējis pret debesīm. Dzīvības koks – AS Latvijas Finieris pamatvērtību vēstnesis visiem 30 gadu jubilejas vakara dalībniekiem.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka 20
Dārgāk nekā Šveicē, Vācijā vai Dānijā. Vietnē, kas analizē dzīves dārdzību, norādīts, ka Latvijā komunālie pakalpojumi ir otrie dārgākie pasaulē
Kokteilis
“Tā ir visprastākā lielummānija un cinisms!” Grupas “Līvi” dibinātājs beidzot skaļi paudis savu viedokli par grupas pašreizējām darbībām
Lasīt citas ziņas

Šāda simbola izvēle un arī vakara norise bija rūpīgi pārdomāta – lai pēc iespējas precīzāk, bez liekiem pašslavināšanās vārdiem vēstītu par dzīves un darbības filozofiju, ko šis Latvijai nozīmīgais kokrūpniecības uzņēmums ir ielicis savos pamatos. Uzņēmums to precīzi un tēlaini pateicis 30 gadu svētkiem izdotajā īsajā savas vēstures apkopojumā:

«Šovakar godā celtas Latvijas Finiera pamatvērtības. Cieņa, kas kā spēcīgas saknes balsta ikdienas izvēles, drošības stabilais stumbrs un uzņēmības kuplie zari, kas ieskauj pasauli, kā arī attīstības lapotne ar vēl neskaitāmiem plaukstošiem pumpuriem. Tas ir Latvijas Finiera Dzīvības koks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Koks, kas prasa kopšanu, gādību un rūpes, pretī sniedzot elpu, spēku un nebeidzamas iespējas. Tās tikai jāmāk sajust un izmantot. Tām jāļauj skanēt.»

Šo vārdu patiesumu esmu pieredzējusi jau 24 gadus, gan veidojot televīzijas raidījumu Latvijas Zaļais zelts, gan būdama dažādos pasākumos, gan par šo uzņēmumu stāstot daudzos žurnāla Baltijas Koks rakstos. Arī šis izdevums ir neliela atmiņas krātuve: kā Latvijas Finieris ir audzis un attīstījies, kā atklājis jaunas ražotnes, kā radušās idejas vēl nebijušiem koksnes produktiem un mūsdienīgām tehnoloģijām, kā notikusi pasaules paplašināšana, lai Latvijas Finieris un arī mūsu zemes vārds skanētu daudzās citās valstīs, kā ar viņu atbalstu izdotas vērtīgas grāmatas un dienasgaismu ieraudzījušas daudzas kultūras norises, kā uzņēmumā nomainījušās paaudzes.

Sadarbības pieredze bijusi vērtīga. Tā motivējusi Latvijas meža nozari un kokrūpniecību iepazīt un izzināt profesionālāk, izprast tās nozīmi lielākos lokos un kopsakarībās. Ieraudzīt, ka tieši šī joma ir Latvijas tautsaimniecības organiska asinsrite.

Atceros pirmo tikšanos pirms 24 gadiem, kad, sākot veidot televīzijas raidījumu ciklu Latvijas Zaļais Zelts, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ierakstījām sarunas ar nozares uzņēmējiem. Tur bija arī Latvijas Finiera valdes priekšsēdētājs Juris Biķis, uzņēmuma izveidotājs un ilggadējs tā vadītājs. Toreiz mēs iedibinājām sadarbību, kas sekmīgi turpinājās daudzus gadus. Es zināju, ka labām idejām tur vienmēr radīšu atbalstu un sareģītākos dzīves mirkļos atsaucīgu risinājumu.

AS Latvijas Finieris visus šos gadus bijusi arī nozares vienotības un garīgās gaisotnes veidotāja. Kad atklātas jaunas ražotnes vai svinēti kādi svētki, vienmēr piedalīties aicināti arī citi nozares cilvēki, un tad tas kļuvis par visu kopīgo notikumu.

Prātā palicis, kā tika likts pamatakmens rūpnīcas Verems būvei Rēzeknē. Uz pasākumu no Rīgas nozares cilvēki tika atvesti un aizvesti ar speciāli noorganizētu vilcienu. Tā bija svētku diena visai meža nozarei. Veremā esam atgriezušies vairākkārt, jo ik pa laikam tajā notiek jaunas pārvērtības – būvējot no līmētā koka konstrukcijām jaunas ražošanas telpas, uzstādot modernas, mūsdienīgas iekārtas, turpat Sarkaņkalnā katru gadu aicinot skolu jauniešus piedalīties Zaļajā klasē, lai stāstītu par mežu stādīšanu, kopšanu, par izmantojamo tehniku un koksnes produktiem.

Reklāma
Reklāma

Bijām klāt arī, kad koncerns veica pirmās investīcijas ražošanā ārpus Latvijas robežām – atklāja finiera rūpnīcu Likmere Lietuvā, Ukmerģes pilsētā.

Visi kopā braucām uz Igauniju, kad tur Latvijas Finieris atklāja jaunu rūpnīcu Kohila Vineer, tā brīža modernāko bērza saplākšņa ražotni pasaulē.

Tradicionāli Latvijas Finieris pavasarī vai rudenī aicinājis uz Meža dienu pasākumiem, kad stādīti jauni meži. Pirms daudziem gadiem Ukros stādījām bērzus, un tagad dzirdēju, ka tie jau izauguši lieli. Bet stādaudzētavas Zābaki plašumos, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, stādījām gan bērzus, gan ozolus, kas nu jau pastiepušies krietnā garumā, padarot Gaujas ieleju skaistāku un daudzveidīgāku. Tagad koncerna vadība ir Ulda Biķa rokās, taču iedibinātās tradīcijas turpinās.

Īpaši ražīgs bijis šis gads, kad atklāta Latvijas Finiera betulīna pilotrūpnīca Betulin Lab un rūpnīcas Furniers noliktavas telpas. Visas šīs celtnes tapušas no līmētām koka konstrukcijām, radot labu un veselīgu vidi tur strādājošiem darbiniekiem. Kā vienmēr, par to lasām arī žurnāla Baltijas Koks lappusēs.

Izzinot un redzot AS Latvijas Finieris radošo rosību un panākumus, kas nepārtraukti attīstās un atrod jaunas darbības nišas, kas spēj nopelnīt naudu, maksāt labas algas saviem darbiniekiem un valstij lielus nodokļus, jādomā – kāpēc kopumā Latvijai tik labi nevedas? Kāpēc daudzos virzienos esam vieni no pēdējiem Eiropā? Pavisam nevilšus prātā ienāca doma, ka varbūt atslēga visam ir, ka Latvijas Finierī strādā cilvēki, kuriem ir dvēsele un kuri stingri turas pie savām atrastajām, gadiem koptajām un aprūpētajām pamatvērtībām – cieņas, drošības, uzņēmības.

Doma par tām caurvija arī skaisto un emocionāli uzlādēto 30 gadu svētku vakaru arēnā Rīga, kad, skanot mums tik tuvajām dziesmām Tumša nakte, zaļa zāle, Brīvību Baltijai un citām, dažam labam pār vaigu noritēja arī kāda asara. Jutāmies kā lielajos dziesmu svētkos – uzrunāti un vienoti.

Jā, starp citu, izrādās AS Latvijas Finieris pirmsākumi esot meklējami tālajā 1873. gadā, vienā gadā ar dziesmu svētku tradīcijas dzimšanu. Tā tas turpinās – cauri laikiem ar saknēm zemē un zariem debesīs, ar stingru savas zemes un valsts izjūtu un tiecību garīgajā vertikālē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.