Noķert slepeno āķi 0
Nesen man nopietni sašūpojās veselība. Tas bija saistīts ar Zolitūdes traģēdiju. Televīzijā nepārtraukti sekojām šim baisajam notikumam, daudzas stundas nācās pavadīt tiešajā ēterā. Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas skaties uz notiekošo, uz ciešanām. Sēdi Panorāmas studijā un visu laiku skaiti mirušos. Vēl ilgi pēc tam turpināju to darīt sapņos… Pēc notikuma televīzijas žurnālistiem sarīkoja pāris grupu seansu ar psihologu. Speciālists uzsvēra, ka emocionāli esam piedzīvojuši gandrīz to pašu, ko glābēji. Laikā, kad citi sēroja par zaudētajiem tuviniekiem, mums bija jāstrādā. Jāfilmē, jārāda, jāstāsta… Psihologs brīdināja, ka pēc pāris mēnešiem piepeši var izpausties kāda vaina. Tā arī notika, man sākās smaga alerģija, pampa ciet kakls, seja, bija grūti pastrādāt. Tagad kļuvis daudz labāk, esmu atveseļojies.
Veselības ķibeles nesušas līdzi arī vienu labumu – atmetu smēķēšanu. No lasītā un citu pieredzes zinu, ka noteikti vajadzīgs kāds pamudinājums atmest, klikšķis, kas iedod kā ar āmuru pa pieri. Tomēr nav viegli cigareti nolikt malā. Kā man izdevās? Neesmu oriģināls – izlasīju Alena Karra grāmatu Kā viegli atmest smēķēšanu. Šo paņēmienu jau reiz izmantoju, taču ilgi neizturēju. Grāmatā gan nav nekā īpaša, bet – palīdz! Lasi un gaidi, ka tevi biedēs ar pīpēšanas šausmām, taču tā nav. Varbūt tur ietverts kāds slepens kods?!
Izlasītais gan palīdz tikt vaļā no bailēm – kā būs, kad nesmēķēšu. Pietrūks ierastā, kļūšu nīgrāks un apaļāks… Patiesi, sākumā biju nedaudz kašķīgs, kā mazs bērns, kam atņemta spēlīte. Arī svars diezgan jūtami nāca klāt, jo kļuvu traki ēdelīgs. Pieņēmos par astoņiem kilogramiem, labi, ka to īsti nevar manīt.
