“Argumenti ir kļuvuši tikai spēcīgāki!” Asociācija par diplomātu izdienas pensiju saņemšanu 0
Argumenti diplomātu izdienas pensiju saņemšanai ir kļuvuši tikai spēcīgāki, un tās būtu jāsaglabā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Diplomātu asociācijas (LDA) valde.
LDA atzīst, ka pensionēšanās vecuma un izdienas stāža jautājums būtu risināms kopīgā kontekstā ar pārmaiņām vecuma pensiju piešķiršanas kritērijos.
Asociācijā skaidro, ka esošais izdienas pensijas piešķiršanas modelis vēsturiski saistīts ar ārlietu dienesta veidošanos, kad daļa no dienesta diplomātiem pameta savas profesijas un pievienojās ārlietu dienestam jau pusmūža gados. “Šobrīd tas vairs nav aktuāli, tādēļ būtu vērts apsvērt diplomātu izdienas pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšanu un izdienas stāža pagarināšanu,” norāda LDA.
Vienlaikus asociācijā uzsver, ka jāņem vērā arī ārlietu dienesta darba specifika, īpaši dienests diplomātiskajās misijās ārvalstīs. Nav mainījušies iemesli, kādēļ diplomāti iekļauti profesiju sarakstā, kuriem pienākas izdienas pensija. Gluži pretēji – argumenti ir kļuvuši tikai spēcīgāki, norāda LDA.
Asociācijā atzīmē, ka Latvijas diplomāti arvien biežāk strādā nestabilos reģionos, karadarbības tuvumā vai misijās ar augstu risku sev un savām ģimenēm. Šis dienests prasa 24/7 darba režīmu, bieži jāstrādā sarežģītos, arī bīstamos apstākļos, norāda LDA.
Tajā pašā laikā, pēc asociācijā sniegtās informācijas, finanšu trūkuma dēļ tieši par darbu ārvalstīs atlīdzība un līdz ar to atskaitījumi pensijai ilgus gadus tika maksāti pēc zemākā iespējamā modeļa. Turklāt diplomātu dzīvesbiedriem pensiju maksājumi praktiski vispār netika veikti.
Līdz ar to atteikšanās no diplomātu izdienas pensijām, LDA ieskatā, būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu un grautu uzticēšanos valdības politikai, kas diplomātiem jāpārstāv starptautiskajā līmenī. Krasas pārmaiņas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbības principos radīs personāla krīzi, īsā laikā no darba aizies desmitiem pieredzējušu darbinieku, uzskata LDA valde.
“Nepārdomāti lēmumi pensiju jautājumā var kalpot par impulsu, kas rada tālejošas sekas,” norāda asociācijā.
Tajā arī piebilst, ka valstī nepieciešamas dziļākas pārmaiņas nekā izdienas pensiju atcelšana atsevišķām cilvēku kategorijām.
Jau vēstīts, ka jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) maija sākumā paziņoja, ka šogad rosinās palielināt izdienas pensijas vecumu. Ašeradens skaidroja, ka vecuma pensijas saņemšanas vecums Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielināts par pieciem gadiem – līdz 65 gadiem, bet izdienas pensijas vecums nav mainīts.
Savukārt atbilstoši Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustajam, no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattieksies izdienas pensiju sistēma.
Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.
Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija – šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu darba regulējums ir Saeimas pārziņā.
Šobrīd Valsts kanceleja sagatavojusi piedāvājumu, kas paredz, ka, sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt diplomātus, paredzot piemaksu par dienesta laiku augsta riska valstīs, kā arī prokurorus un tiesnešus, paredzot viņiem speciālo pensiju, un arī baleta, cirka, kora, orķestru māksliniekus, teātra un leļļu teātra aktierus un solistus vokālistus, paredzot viņiem atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā. Attiecībā uz tiesu varu valdība varētu sniegt rekomendāciju šādai diskusijai Saeimā.
