Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens preses brīfingā atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc sanāksmes par obligātā iepirkuma komponentes reformas pilnveidošanu.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens preses brīfingā atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc sanāksmes par obligātā iepirkuma komponentes reformas pilnveidošanu.
Foto: LETA

Ārkārtas pārbaužu rezultāti “zaļās” enerģijas ražotnēs ir graujoši, atzīst Ašeradens 5

Pēc ārkārtas pārbaudēm “zaļās” enerģijas ražotnēs atceltas obligātā iepirkuma atļaujas 27 elektrostacijām, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Lasīt citas ziņas

Ministrija ir pabeigusi ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās, kas tika sāktas 2017.gada oktobrī pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām.

Šo pārbaužu rezultātā ministrija kopumā atcēlusi atļaujas 27 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 391 miljonu eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Attiecīgi 13 elektrostaciju darbībā pārkāpumi nav konstatēti un tās turpina saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.

Vērtējot šo ārkārtas pārbaužu rezultātus, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka pārbaužu kopējie rezultāti ir graujoši, jo divas trešdaļas komersantu ir raduši robus normatīvajā regulējumā un uzraudzības sistēmā, lai savu neizpildīto pienākumu dēļ zaudētu OIK atļauju.

“Šo pārbaužu rezultāts ir vēl viens spēcīgs signāls, ka esošā OIK sistēma ir sevi degradējusi un ir pienācis laiks to izbeigt. Šonedēļ EM atkārtoti iesniegusi izskatīšanai valdībā vēlreiz izdiskutētus un izanalizētus priekšlikumus, kā tuvāko triju gadu laikā OIK sistēmu atcelt, maksimāli novēršot nākotnes tiesvedību riskus valstij,” pauda ministrs.

OIK atļaujas atceltas elektrostacijām SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā, SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā, SIA “E Strenči” Strenču novadā, SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā, SIA “Evokem” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā, SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā.

SIA “Baltekogen” trim elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” Amatas novadā, SIA “Digne” Vecumnieku novadā, SIA “Atauga-G” Olaines novadā, SIA “Krustpils AER” Krustpils novadā, SIA “Pellets Energy” Talsu novadā, SIA “E Seda” stacijai Strenču novadā, SIA “Rīgas enerģija” Rīgā.

SIA “AM Energy solution” Vecumnieku novadā, SIA “Briedis būve” Saldus novadā, SIA “Barkavas enerģija” vienai elektrostacijai Madonas novadā, SIA “Jumis GEO” Kārsavas novadā, SIA “AM Energy Solution-Aloja” un SIA “Energy Solutions” Alojas novadā, kā arī SIA “Balteneko” Ādažu novadā un SIA “Ilūkstes siltums” Ilūkstes novadā.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros šiem komersantiem lielākoties atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvu prasībām nav sākta.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus EM atgādināja – ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Jau ziņots, ka pirmdien, 7.janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē plānots izskatīt EM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas paredz no 2022.gada atcelt OIK, valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem.

Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas.

Ziņojumā iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022.gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar 2022.gada 1.janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.