Foto – Shutterstock

Ārstu atbalstam – simti tūkstošu farmācijas naudas, pirmo reizi atklāj uzņēmumi 1

Farmācijas uzņēmumi publiskojuši mediķu atbalstam izlietotās summas, taču atšķiras izpratne par to, kas ir un kas nav jāatklāj.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasaki, ko ieraudzīji pirmo, un atklāj, ko tas liecina par tavu nākotni
Kokteilis
Ja esi dzimis vienā no šiem pieciem gadiem, tevī slēpjas potenciāls kļūt par ģēniju 8
Veselam
Veiksmīgi cilvēki nekad nedara no rīta šīs četras lietas
Lasīt citas ziņas

Farmācijas uzņēmumi, kas apvienojušies trīs nevalstiskās organizācijās – Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijā (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijā (LPMA) un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijā Latvijā (BRAL) – pirmo reizi atbilstoši Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) prasībām un pašu pieņemtajam Atklātības kodeksam publiskojuši informāciju par finansiālu atbalstu, ko pērn snieguši ārstiem, farmaceitiem vai citiem veselības aprūpes speciālistiem, sabiedriskajām organizācijām vai veselības aprūpes iestādēm. Summas, ko uzrādījušas dažādas kompānijas, ir ļoti atšķirīgas – no dažiem desmitiem līdz simtiem tūkstošu eiro, kas tērēti gan ārstu dalībai dažādos kongresos, gan atbalstam profesionālajām asociācijām un slimnīcu fondiem.

Līdzīgi ziņojumi tika publiskoti jau pavasarī, jo visām zāļu firmām, kas darbojas Latvijā, tie bija jāiesniedz Veselības inspekcijā saskaņā ar valdības noteikumiem. Toreiz “Latvijas Avīze” jau vēstīja, ka kopējā summa, ko vietējās un starptautiskās firmas veltījušas šiem mērķiem 2015. gadā, bijusi 2,85 miljoni eiro. Farmācijas sfēras labvēlība pret ārstiem tiek vērtēta pretrunīgi – no vienas puses, piešķirtais finansējums sniedz iespēju tālākizglītoties, no otras – to var uzskatīt par slēptu kukuļošanu, lai panāktu, ka brīdī, kad pacientam jāizraksta zāles, dakteris izvēlētos to preparātu, kura ražotājs ir kāds no viņa “sponsoriem”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jūnija beigās publiskotie atklātības ziņojumi tapuši, ievērojot atšķirīgas prasības – tajos jāatklāj vairāk informācijas, piemēram, honorāri ārstiem par lekcijām, min SIFFA valdes priekšsēdētāja Anda Blumberga. Līdz ar to atšķirīgas ir arī noteiktu farmācijas firmu deklarētās finansiālā atbalsta summas. Piemēram, ziņojumā Veselības inspekcijai uzņēmums “GlaxoSmithKline Latvija” (“GSK Latvija”) norāda 61 731 eiro, bet atskaitē EFPIA parādās trīsreiz lielāka summa – 192 647 eiro. Turpretī, piemēram, uzņēmums “Olainfarm” ziņojumā Veselības inspekcijai norādījis vairāk nekā 
88 000 eiro, bet atklātības ziņojumā EFPIA – vien 3000 eiro ziedojumu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas atbalsta fondam un 1000 eiro, kas atvēlēti Pulmonālās hipertensijas biedrībai.

Tomēr pēc EFPIA atklātības ziņojumiem nav iespējams izdarīt secinājumus par kopējām atbalstam izlietotajām summām, jo tajos daudzas ailes aizpildāmas brīvprātīgi. Acīm redzami atšķiras arī izpratne par to, kas ir un kas nav jāatklāj – daža zāļu firma rūpīgi uzskaitījusi vai visus ārstus, kuriem sniegts jebkāds atbalsts, bet cita uzskatījusi par vajadzīgu uzrādīt vienīgi ziedojumus organizācijām. Atšķiras arī farmaceitisko kompāniju darbības virzieni – vieni vairāk finansē zinātni, bet ne ārstu tālākizglītību. Tā datu dažādību pamato “Olainfarm” pārdošanas vadītājs Artis Kalvāns, kurš sagatavojis abus sava uzņēmuma ziņojumus.

Tāpat kā informācijā Veselības inspekcijai, arī EFPIA iesniegtajā vērojams, ka zāļu firmas finansiāli atbalsta galvenokārt tajā medicīnas nozarē strādājošos ārstus un organizācijas, ar ko saistīta arī pašu farmācijas kompāniju darbība. Piemēram, tie, kuri ražo medikamentus diabēta ārstēšanai, sponsorē endokrinologus, HIV/AIDS un hepatīta zāļu ražotāji iecienījuši infektologus un hepatologus, bet vakcīnu ražotājiem atbalstāmi šķituši ģimenes ārsti un to apvienības. Jāpiebilst, ka ārstu vārdi, kas publiskoti EFPIA ziņojumā, tur parādās vienīgi tad, ja viņi paši tam piekrituši, bet gadījumos, kad piekrišana nav saņemta, ārstu vārdi vai nu aizšifrēti, vai arī minēts tikai skaits.

Vienlaikus ar jauno ziņojumu publiskošanu firma “GSK Latvija” steigusies paziņot, ka turpmāk tiešā veidā ārstus finansiāli vairs neatbalstīs, no šā gada ieviešot grantu sistēmu. “GSK Latvija” arī nesadarbosies ar ārstiem, kuri nevēlēsies atklāt savu vārdu saistībā ar finansējumu, kas saņemts no uzņēmuma.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.