Artis Pabriks: “Baltijas jūrā Krievija nav tā valsts, kas jebkādi varētu dominēt” 118

“Krievijai neinteresē starptautiskie līgumi, Krievijai neinteresē starptautiskie noteikumi, bet šeit ir jautājums par politisko gribu un vēlmi kaut ko darīt. Krievijai ir politiskā griba nerēķināties ar savu iedzīvotāju, karavīru upuriem, vienkārši šo karu turpināt – nu, nošauj, tad nošauj, gadījās,” tā TV24 raidījumā “Globuss” komentēja Domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors Artis Pabriks, diskutējot par aktualitātēm starptautiskajā politikā un Baltijas jūrā, tostarp par šonedēļ izskanējušo ziņu, ka desmit Ziemeļeiropas valstis otrdien, 28.novembrī, vienojās nosūtīt karakuģus uz Baltijas jūru, lai aizsargātu kritiski svarīgo infrastruktūru pēc gāzes cauruļvadu noplūdēm.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Astrologa pareģojums: Ukrainas kara beigu laikam ir divi varianti 6
Pirmā partija ir klāt! Tūkstošiem lēto, Ķīnā ražoto, elektroauto ar milzu kuģi pietauvoti Eiropā 119
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasakiet, ko pamanījāt pirmo, un uzziniet, kādu pirmo iespaidu par sevi radāt
Lasīt citas ziņas

“Kad Putinam uzdeva jautājumu par zemūdeni “Kurska”, kas notika? Nu, nogrima! Ja mēs skatāmies tā tīri tehniski un bez šī politiskās gribas jautājuma, tad, protams, pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO, Baltijas jūrā Krievija nav tā valsts, kas jebkādi varētu dominēt, jo vienkārši tās spējas viņai ir daudz mazākas. Ja mēs vēlamies, mēs varam aiztaisīt ciet Zundu, gan starp Gotlandi un Kurzemi, gan starp Igauniju un Somiju – nu, tur bez variantiem! Jautājums ir – vai ir politiskā griba? Un, protams, vai ir gatavība šeit paskatīties tam oponentam acīs?” tā TV24 raidījumā “Globuss” sprieda Pabriks, runājot par ģeopolitiskiem notikumiem Baltijas jūras apkārtē un iespējamo reakciju pret Krieviju, lai aizsargātos.

Jau vēstīts, ka desmit Ziemeļeiropas valstis otrdien, 28.novembrī, vienojās nosūtīt karakuģus uz Baltijas jūru, lai aizsargātu kritiski svarīgo infrastruktūru pēc gāzes cauruļvadu noplūdēm. Pēc Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmes ministri kopīgā paziņojumā pavēstīja, ka šī valstu grupa ir vienojusies aktivizēt “JEF Atbildes variantu (Response Option)”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tas ietver jūras un gaisa spēkus, kas tiks dislocēti JEF atbildības reģionā kā militārs ieguldījums kritiski svarīgās zemūdens infrastruktūras aizsardzībai,” teikts ministru kopīgajā paziņojumā.” Šī ir pirmā reize, kad tiek aktivizēts JEF Atbildes variants,” ministri sacīja, piebilstot, ka šī “darbība notiks decembra sākumā”.

JEF ir 10 valstu koalīcija, kas koncentrējas uz drošību Ziemeļeiropā. Koalīcijā ietilpst Lielbritānija, Dānija, Somija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija un Norvēģija.

“Veicot jūras novērošanu, apmēram 20 karakuģu būs aktīvi Baltijas jūrā un Atlantijas okeāna ziemeļos, lai ņemtu vērā drošības situāciju un labāk aizsargātu kritisko zemūdens infrastruktūru,” Zviedrijas raidsabiedrībai SVT paziņoja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons.

Ministrs sacīja, ka šī darbība ir nevis atbilde uz konkrētiem draudiem, bet “simptoms ļoti nopietnai drošības situācijai pasaulē, pirmām kārtām mūsu pašu apkaimē”. “Tad mums jāspēj veikt šāda veida operācijas, lai spētu aizsargāt kritisko infrastruktūru, kā arī dot signālu Krievijai,” sacīja Junsons.

Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2023

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Viņi piepildīs savus draudus: Hodžess nosauc iespējamo termiņu, kad Putins varētu uzbrukt Baltijas valstīm
Viltus referendumi, viltus procedūras… Procesi Moldovā atgādina Krievijas-Ukrainas konflikta sākumu
TV24
Ukrainas militārais analītiķis: Baltijas valstu robežas noteikti jāpārveido par aizsardzības līniju
VIDEO. Amerikāniete nosauc lietas, kas viņu šokēja, pārceļoties uz Latviju, un uzskaita, ko amerikāņiem būtu jāmācās no mums