Tas tāpat, ja pielej mašīnai pilnu bāku un vēl ielej salonā, jo gribas aizbraukt tālāk,” ļaudis spriež par vitamīnu nepieciešamību 0
Sociālos medijus sakarsējis šķietami vienkāršs jautājums – vai vitamīnus vajag lietot arī tad, ja analīzes rāda, ka viss ir kārtībā?
Madara ir nesaprašanā: “Nesaprotu. Ja cilvēkam viss ir ok, ja analīzes ir ok – kāpēc dzert papildus vitamīnus un citus, atvainojos, sūdus? Vai tad nav tā – kas par daudz, tas par skādi?”
Cilvēki komentāros spriež, kā tad īsti ir – vitamīnus papildu uzturā lietot vajag vai nevajag. Daudzi komentētāji, izmantojot dažādus salīdzinājumus, norāda, ka vajag, bet daļa uzskata citādi.
Piemēram, Kārlis raksta: “Ja skrienu ap 140–150 km nedēļā, tad tos sūdus sākt dzert tikai tad, kad esmu deficītā un vairs nevaru paelpot intervālos? Un cik tad bieži taisīt tās analīzes, ja, teiksim, periodiski paaugstina slodzi?”
Arī Santa uzskata līdzīgi, salīdzinot vitamīnu lietošanu ar ūdens dzeršanu: “Tas pats, kas ar ūdeni – tas jāuzņem regulāri un pietiekoši, nevis tikai tad, kad jau slāpst, un tas nav ok.” Viņa turpina: “Jo neviens neēd pilnvērtīgi, lai kā arī censtos, un jebkurā brīdī analīzes var uzrādīt dzelzs vai citu deficītu, un tas jau ir slikti. Tāpēc, lietojot vitamīnus, tik tālu nenonāk, ka analīzes uzrāda, ka kaut kas ir krities…”
Arī Ineta norāda uz nesabalansētu diētu: “Lai veicas apēst tik daudz dārzeņu, augļus un gaļu, lai uzņemtu visu šodien nepieciešamo! Nu, es domāju – lai būtu miegs, enerģija, labs noskaņojums utt.! Ne jau, lai vienkārši eksistētu kā sažuvis burkāns jūsu dārzeņu kastē.”
Savukārt Laura izceļ kādu interesantu detaļu. Viņa raksta, ka ne vienmēr labas analīzes nozīmē to, ka papildu vitamīni nav nepieciešami. Tāds ir arī viņas pašas gadījums – analīzes labas, bet tiklīdz beidz lietot dzelzi, tā uzreiz auzas.
Ko vēl par vitamīniem domā komentētāji?
“Patiesībā ar pārāk daudz vitamīniem vari arī sanākt tā, ka izraisa dažādas kaites.”
“Vienīgie vitamīni, kuri var būt par daudz, ir K, A, D, E, jo tie šķīst taukos un var uzkrāties. Pārējie šķīst ūdenī, un liekais tiek izčurāts. Var dzert, bet jēgas nebūs. Tas tāpat kā, ja pielej mašīnai pilnu bāku un vēl ielej salonā, jo gribas aizbraukt tālāk. Par minerālvielām tur ir cits stāsts – sarežģītāks.”
“Es laikam nepazīstu nevienu, kam ir analīzes ok. Un pat ja pēc “Gulbja” intervāliem rādās “viss normā”, nenozīmē, ka pēc pasaules longevity jaunākajiem standartiem tas “ir normā”. Man ļoti uz šo atvēra acis daktere Lelde Klemente, kura bija pirmā, kas man parādīja to, ka “šis it kā ir normā, bet pie tavām individuālajām diagnozēm šim vajadzētu būt pilnīgi citam skaitlim”. Pie mūsdienu dzīvesveida – visiem kaut ko vajag klāt (visticamāk).”
“Ne visiem ir laiks pilnīgi visam taisīt regulāri analīzes. Dažreiz pēc dažām pazīmēm var noteikt, ka laiks palietot D vai dzelzi. Pati gan par vitamīniem (B, D) un dažiem citiem uztura bagātinātājiem (kreatīnu, ALA) parasti atceros naktsmaiņu maratona laikā, jo palīdz gan mundrumam, gan skaidrākai galvai, gan nākamajā dienā labāk justies.”
“He he, man viss analīzēs normas robežās, bet simptomi bija tāpat – līdz pārbaudīju hormonus, bilde palika skaidrāka par skaidru. Enerģijas zudums, smadzeņu migla, dzīvesprieks – un vēl, un vēl momentā uzlabojās. Tur neviens D vitamīns mani nevarēja izvilkt. Vienvārdsakot, gribēju teikt, ka vitamīni ir laba lieta, ja zini, ka toč vajag un ko. :))”
“Tāpēc, kad atceros, tad iedzeru. Jo divreiz magniju par daudz sadzēros un vēmu, tagad – kad jūtu, ka kājas sāp, velk uz krampi, tad iedzeru, un viss ok.”
“Vitamīnus un uztura bagātinātājus visbiežāk lieto relatīvi jauni un veseli cilvēki, kuriem faktiski to nevajadzētu (ja nu vienīgi D vitamīnu rudens–ziemas sezonā), tāpēc, ka viņiem ir laiks un līdzekļi rūpēties par sevi un bieži ir emocionālas vai pārdegšanas problēmas, kuru dēļ viņi jūtas “slikti”. Tad, kad ir reālas slimības vai vecums, cilvēki lieto pārsvarā tikai zāles, kaut gan šis tieši būtu tas periods, kad vajadzētu piedomāt pie papildu saprātīgām vitamīnu un uztura bagātinātāju devām.”
