ASV un Vācija vienojas par “Nord Stream 2”, nepieļaujot Krievijai izmantot gāzesvadu politiska spiediena izdarīšanai 24
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vašingtona un Berlīne paziņojušas, ka vienojušās par plānu, kas ļaus pabeigt gāzes cauruļvadu “Nord stream 2” no Krievijas uz Vāciju, nepieļaujot Krievijai izmantot gāzesvadu politiska spiediena izdarīšanai uz Eiropu un bez ASV sankciju ieviešanas.
Ukraina bažījas par savu drošību
Gandrīz pabeigtais 1230 kilometrus garais cauruļvads, kas izvietots Baltijas jūras gultnē no Viborgas Krievijā līdz Lubminai Vācijā, divkāršos Krievijas gāzes eksportu uz Vāciju, kas šobrīd ir 55 miljardi kubikmetru gadā.
ASV amatpersonas vairākkārt izteikušās, ka “Nord stream 2” ir “slikts projekts”, jo palielina Eiropas valstu atkarību no Krievijas enerģijas piegādes. ASV un Vācijas vienošanās paredz sankcijas pret Krieviju, ja Maskava censtos šantažēt Kijevu.
Ukraina apgalvo, ka “Nord stream 2” apdraud tās drošību. Kijeva bažījas, ka Krievija varētu sākt plašu uzbrukumu Ukrainas austrumos, kad rudenī būs pabeigta gāzesvada būve. Krievijai pārtraucot gāzes tranzītu caur Ukrainu, Kijeva zaudētu aptuveni trīs miljardus dolāru gadā. Arī Polija uzskata, ka projekts “Nord stream 2” apdraud Austrumeiropas valstu drošību.
ASV un Vācijai ir bijuši ilgi strīdi par gāzesvadu “Nord stream 2”, secina izdevums “Politico”, ironiski atzīmējot, ka “ļaudis sūdzas gan tad, kad ASV iejaucas, gan arī tad, ja ASV neiejaucas”.
Baidena administrācija cenšas uzlabot transatlantiskās saites un izvairīties no attiecību saasināšanas ar Vāciju, atstājot attiecības ar citām Eiropas valstīm otrajā plānā.
Īpaši neapmierināta ir Ukraina, kuras pārstāvis paziņojis, ka “ASV un Vācija divpusējās sarunās var risināt jebkurus jautājumus, kas skar to intereses, bet par lietām, kas ietekmē citu valstu intereses, nevar lemt aiz to muguras”.
Kijeva uzskata, ka tai ir tiesības prasīt formālu sarunu rīkošanu ar Briseli un Berlīni par “Nord stream 2”, lai izskaidrotu savu nostāju. Ukrainas un Polijas kopējā paziņojumā teikts, ka ASV prezidenta Baidena lēmums izbeigt pretdarbību gāzesvadam “radījis politisku, militāru un enerģētisku apdraudējumu Ukrainai un Austrumeiropas valstīm, jo pavairojis Krievijas potenciālu destabilizēt situāciju Eiropā un iezīmējis šķelšanos starp NATO un ES dalībvalstīm”.
Vācija paredz finanšu palīdzību Ukrainai
“Ja Krievija mēģinās izmantot enerģiju kā ieroci vai veiks tālākas agresīvas darbības pret Ukrainu, Vācija rīkosies nacionālā līmenī un mudinās veikt efektīvus pasākumus Eiropas mērogā, tajā skaitā ieviešot sankcijas, lai ierobežotu Krievijas eksporta iespējas uz Eiropu enerģētikas jomā un citos ekonomiski svarīgos sektoros,” teikts ASV un Vācijas kopējā paziņojumā.
Vācija līdz 1. septembrim paredz iecelt īpašu vēstnieku sarunu vešanai par Krievijas–Ukrainas gāzes tranzīta vienošanās pagarināšanu līdz 2034. gadam.
ASV un Vācijas partnerība klimata un enerģētikas jomā īpaši centīsies mazināt paļaušanos uz Krievijas enerģijas piegādi. Vācija paredz izveidot tā dēvēto Zaļo fondu, iesākumā piešķirot 175 miljonu dolāru dotāciju Ukrainai un papildinot to ar vismaz vienu miljardu dolāru no citiem avotiem.
Ukraina saņems papildu 70 miljonus dolāru no Vācijas, lai veiktu enerģētisku pāreju no ogļu izmantošanas, un divpusēju enerģētisku projektu atbalstam.
Vācija ir gatava stiprināt Ukrainas enerģētisko drošību, modernizējot tās gāzesvada infrastruktūru un paredzot gāzes plūsmu no ES uz Ukrainu, ja Krievija mēģinātu pārtraukt gāzes piegādi Rietumiem.
Vācija arī izskatīs iespēju finansiāli atbalstīt “Trīs jūru ierosmi” par reģionālo enerģētikas drošību un piešķirs līdz 1,77 miljardiem dolāru, lai atbalstītu kopēju interešu projektus enerģētikas jomā caur ES budžetu.
“Nord stream 2” jautājums nav izņemts no dienaskārtības Baidena komanda uzstāja, ka ASV un Vācijas vienošanās jāpanāk pirms 19. augusta, kad administrācijai jāiesniedz Kongresam ziņojums par nākamo juridiski apstiprināto sankciju paketi pret “Nord stream 2”.
Maijā ASV likumdevēji asi kritizēja Baidenu par sankciju atcelšanu “Nord stream 2” un ar to saistītajām firmām it kā nacionālās drošības vārdā. Pēc ASV un Vācijas vienošanās publiskošanas kongresmeņi atsākuši administrācijas kritiku.
Šonedēļ Kijevu un Varšavu apmeklēja ASV Valsts departamenta padomnieks Dereks Tšolets, lai mēģinātu panākt reģiona valstu atbalstu ASV un Vācijas darījumam, taču līdz šim nav ziņu, ka viņam būtu veicies.
Ukrainas parlamenta Ārlietu komiteja publiskojusi paziņojumu, aicinot ASV, Vāciju un ES apturēt gāzesvada būvi, kas esot nepieļaujama.
Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tālruņa sarunā apspriežot ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ASV un Vācijas vienošanos par “Nord stream 2”, Putins atzīmējis “Vācijas apņēmību īstenot šo projektu, kas esot stingri komerciāls pasākums”.
Kā atzīmē analītiķi, gāzesvada politikas jautājums būs dienaskārtības augšgalā ASV prezidenta Džo Baidena un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunās, kas paredzētas 30. augustā Vašingtonā.
