Foto: LETA/REUTERS

Uldis Šmits: Izskatās, ka ukraiņi šoreiz zaudēs, turklāt viņi nebūs vienīgie zaudētāji 15

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas 26
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist” 35
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu 177
Lasīt citas ziņas

Futbolā ir iespējams izbēgt no zaudējuma vai izraut uzvaru arī spēles 89. minūtē – apmēram tā situāciju ar gāzesvadu “Ziemeļu straume 2” raksturo Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Tagad jau iestājies papildlaiks (ņemot vērā, ka sākotnēji projektu bija paredzēts pabeigt 2019. gadā) un vēl gaidāma cauruļvada sertifikācija un dažas citas procedūras.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tomēr izskatās, ka ukraiņi šoreiz zaudēs, turklāt viņi nebūs vienīgie zaudētāji.

Taču politisko tikšanos sezona nav galā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nupat viesojās Berlīnē, taču nozīmīgākā būs viņa vizīte mēneša beigās Vašingtonā. Kur tagad dodas Angela Merkele un kur labi apzinās, ka projekta beneficiāres Vācijas šķietamais panākums, kas faktiski gūts uz pārējās Eiropas rēķina, nebija gluži “fair play” paraugs.

Pat Berlīnes varas aprindās pusvārdā tiek pieļauta varbūtība, ka ģeopolitiskas dabas problēmas saistībā ar “Ziemeļu straumi 2” nav izslēgtas.

Tās, varētu sacīt, ir gandrīz neizbēgamas. Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau intervijā “Frankfurter Allgemeine Zeitung” sacījis, ka gāzesvads “radīs nopietnu drošības deficītu NATO Austrumu flangā”, jo Kremlis ir tērējis krietni daudz un ne jau tāpēc, lai šo politisko instrumentu neizmantotu.

Viņš tāpēc aicināja Vāciju uzņemties atbildību un pēc būtības, nevis formāli iesaistīties šī “drošības deficīta kompensēšanā”, stiprinot “tiklab NATO Austrumu flanga, kā arī Ukrainas atturēšanas potenciālu”.

Iespēju nav pārāk daudz, it īpaši, ja Vācijas nākamā valdība turēsies pie tagadējās lielās koalīcijas nostādnēm, kas liedz pārdot bruņojumu Kijevai vai gadiem ilgi neļauj Ukrainai (bet tāpat Gruzijai) iegūt rīcības plānu dalībai NATO.

Berlīnei tad atliek vien dubultot pūliņus diplomātiskajā frontē, ieskaitot t. s. Normandijas formātu (Ukraina, Krievija, Vācija, Francija), kur būtiski sasniegumi Donbasa “konflikta” izbeigšanā izpaliek.

Kancleres Merkeles un viņas politiskā mantinieka Armīna Lašeta uztverē ar Kremli jārunā biežāk un tas esot īstais veids, kā panākt rezultātus.

Kādu joprojām nav, kaut dažādu formātu netrūkst un pati Merkele ir regulāri zvanījusi Putinam.

Kā zināms, Berlīne un Parīze nesen piedāvāja atjaunot arī ES un Krievijas samitus. Ko Maskava, protams, silti apsveica, jo saskatīja šajā perspektīvā papildu darba lauku Kremļa propagandai un kārtējo izdevību politiskā tirgus darījumiem vai savu prasību izvirzīšanai.

Uzradās samita reanimēšanas idejas nelabvēļi, kuriem izdevās pasākumu pagaidām nobremzēt, savukārt Merkele nespēja nomierināties – “cilvēki sarunājās cits ar citu pat aukstā kara laikā…” Sarunājas jau arī šodien.

Bet aukstā kara ērā pastāvēja diezgan stingri politiskās uzvedības kodi un kopumā skaidri spēles noteikumi, ko puses vairāk vai mazāk respektēja, un Eiropā nenorisinājās ne svešu teritoriju sagrābšana, ne ķīmisko ieroču lietošana.

No tiem laikiem Putina režīms ir pārņēmis pasaules skatījumu, kurā, kā raksta politoloģe Lilija Šev­cova, sistēmiskas un sabiedrību mobilizējošas pretspēlētājas loma atvēlēta vienīgi Amerikas Savienotajām Valstīm, ar kurām jāmērojas ar kodolgalviņām, kas tad arī ir vienīgais lielvalstisko ambīciju apliecinājums, jo mērošanās labklājībā nav iedomājama.

Pats pazemojošākais no impēriskās loģikas viedokļu būtu, ja Amerika izturētos pret Kremli dziļi vienaldzīgi apstākļos, kad Vašingtona grib koncentrēties uz Ķīnas ekspansijas iegrožošanu.

Tāpēc Putins izjūt spiedošu vajadzību par sevi atgādināt.

Sevišķi tajā Eiropas daļā, kuru Maskava uzlūko par savu “leģitīmo interešu sfēru”. Un kurā draud palielināties jau pieminētais drošības deficīts.

Cik noprotams, jautājums par kompensācijām gāzesvada sakarā tomēr nebija galvenā vai vispār apspriestā Zelenska un Merkeles 12. jūlija četru stundu sarunas tēma. Dažas dienas pirms abu tikšanās “Der Spiegel” gan apcerēja iespēju, ka Berlīne varētu piedāvāt ukraiņiem prāvus ieguldījumus ūdeņraža ražošanas tehnoloģijās vai gāzes transportēšanas sistēmas remontā un modernizācijā.

Zīmīgi, ka nedēļu iepriekš Viļņā notikušajā Ukrainas reformām veltītajā konferencē ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivers Vārheji nāca klajā ar priecas vēsti Austrumu partnerības valstīm, tātad lielā mērā arī Ukrainai – “mēs mobilizēsim 17 miljardu eiro investīcijas” reģiona ekonomiku noturības stiprināšanai.

Berlīnes un Briseles vairāk vai mazāk saskaņotie solījumi, kuri gan drusku atgādina mēģinājumu atpirkties, būtu itin pieņemami un apsveicami.

Taču tikai kā daļa no visaptverošāka risinājumu plāna. Kijeva saskaņā ar Zelenska teikto vēlas kompensāciju nevis naudas izteiksmē, bet drošības garantiju un politiskas rīcības veidā, kas izpaustos kā atbalsts Ukrainas centieniem atgūt savas teritorijas un integrēties Rietumu telpā.

Diez vai aizejošā kanclere un Lašets ir īstās personas, ar kurām apspriest Vācijas radītā drošības deficīta lietu. Toties Berlīne ir gatava maksāt, piegādāt ja ne ieročus, tad vismaz vakcīnas cīņai pret “pandēmijas izaicinājumu”, kā arī parūpēties, lai Ukraina joprojām paliktu svarīga gāzes tranzītvalsts. Zelenskim, reālpolitiski pieejot, to varbūt vajadzētu izmantot un turēt vāciešus pie vārda.

Tikmēr strīdi turpinās. Kompānija “Nord Stream 2AG”, kas uzrauga projekta “Ziemeļu straume 2” īstenošanu, arvien tiesājas ar Briseli, lai panāktu, ka šim cauruļvadam nav saistoša ES t. s. gāzes direktīva, kura nosaka kārtību Eiropas tirgū un stipri ierobežo “Gazprom” iespējas diktēt tajā savējo.

Kremlim uzticīgais “Nord Stream 2AG” boss Matiass Varnigs apgalvo, ka būvdarbi tiks noslēgti vasaras nogalē. Bet tas nudien nebūs politisko spēļu beigu signāls.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
Veselam
“Jums ir 56 gadi, jādzīvo vēl apmēram 10 gadus,” pacienti nepatīkami pārsteidz ārsta teiktais un rodas sajūta, ka medicīna ir tikai bizness
Lasīt citas ziņas
Tramps salīdzina savas juridiskās likstas ar Navaļnija vajāšanu
Vīķe-Freiberga: “Putins ir gatavs uz jebkuru neprātīgu soli, un visai pasaulei ir jārēķinās ar sliktāko iespējamo scenāriju”
Veselam
“Jums ir 56 gadi, jādzīvo vēl apmēram 10 gadus,” pacienti nepatīkami pārsteidz ārsta teiktais un rodas sajūta, ka medicīna ir tikai bizness
Berlīnes tiesa aizliedz uz Krievijas vēstniecības projicēt kara uzņēmumus
Tramps salīdzina savas juridiskās likstas ar Navaļnija vajāšanu
09:41
Berlīnes tiesa aizliedz uz Krievijas vēstniecības projicēt kara uzņēmumus
09:40
Dārzs
Diedzēt sēklas var visur – gan dzīvojamā istabā, uz palodzes, vai jebkurā brīvā vietiņā
09:15
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
Pirmo reizi cilvēkam implantēta Neuralink mikroshēma – viņš ar domām spēj pārvietot peles kursoru pa datora ekrānu
Sārts: Avdijivkas izmēri Kremļa propagandas ceļā izaugs daudzkārtēji
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Vanaga: Arodbiedrība no valdības prasa tikai to, par ko abas puses ir vienojušās. Mums ir tiesības streiku turpināt
TV24
Gordons: Krievijā ir tipiska desu sabiedrība, lielākoties primitīva
VIDEO. Putina miroņgalvai būt! Uz Medicīnas vēstures muzeja fasādes atjaunots Putina plakāts
TV24
VIDEO. Atbild deputāti: Kādu jūs redzat skolu tīkla reformas nākotni? To vajag atlikt, pārstrādāt vai vispār noraidīt?
Kokteilis
VIDEO. Vilis Krištopans pārsteigts par redzēto Briselē: “Ir jānodzīvo līdz 69 gadiem, lai kaut ko tādu piedzīvotu”
Dārzs
Diedzēt sēklas var visur – gan dzīvojamā istabā, uz palodzes, vai jebkurā brīvā vietiņā
Bijušo Saeimas deputātu Znotiņu apsūdz par dūru vicināšanu konfliktā kāpņutelpā
TV24
Avdijivkā krieviem lieli zaudējumi, bet viņi pieturējās pie taktikas – par katru cenu uz priekšu!
Sākot no valsts rietumiem, trešdien gaidāms lietus un slapjš sniegs
Eleonora un Ariadne – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Maskava apsūdz Baltijas valstis prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
Visu nedēļas nogali notika slepenas tikšanās. Kremlis neplāno apstāties pie Navaļnija slepkavības. Kas varētu būt nākamais upuris?
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu
Dārzs
Rihards Kols: “Sākam just ASV klātbūtnes panīkumu”
Treniņš palīdzēs mazināt dienas laikā uzkrāto stresu. Horoskopi 21. februārim
VIDEO. Par “Rīgas satiksmes” jauno logo: “Ļoti neglīts logo. Nepārdomāts galvenajam publiskā transporta galvaspilsētas tēlam.”
Kokteilis
VIDEO. “Man bija variants braukt pēc striķa…” Liene Šomase atklāj, ko pārdzīvojusi pēc Daugavpils koncerta skandāla
TV24
Aigars Rostovskis: Viss, ko dara šobrīd ierēdnis, nav jādara – ļoti daudz kas ir lieks!
TV24
Kādus jautājumus Rajevs uzdotu Putinam: Tie noteikti nebūtu patīkami, tie izsistu Putinu no balansa