Latvijā
Kriminālziņas

Atkal aktualizē jautājumu par obligātu rehabilitāciju varmākām1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Pexels.com

Vairākas organizācijas atkārtoti aicina noteikt obligātu sociālo rehabilitāciju vardarbības veicējiem, tam novirzot papildu 380 000 eiro.

Valdība 2018.gada vasarā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz dot tiesai iespēju personai uzlikt par pienākumu iziet sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Vairāk nekā gadu pēc valdības lēmuma izmaiņas aizvien nav pieņemtas, noskaidroja aģentūra LETA.

Par šādu nepieciešamību šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atgādināja biedrība “Centrs Marta”, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, nodibinājums “Centrs Dardedze” un rehabilitāciju nodrošinošais “Mācību centrs MKB”.

Organizācijas rosina noteikt sociālo rehabilitāciju par obligātu ar tiesas rīkojumu. Patlaban vardarbības veicējs var pats izvēlēties, vai saņemt valsts apmaksāto rehabilitāciju.

Tās arī aplēsušas, ka šis mērķim būtu vajadzīgi papildu 380 000 eiro, par ko rehabilitāciju varētu nodrošināt 800 agresoriem.

Valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija tiek nodrošināta arī cietušajiem.

Starp minētās ieceres atbalstītājiem ir arī Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš. “Rezultatīvais rādītājs abos gadījumos ir pāri par 400 cilvēkiem, un no valsts budžeta tiek tērēti aptuveni 200 000 eiro abiem,” izklāstot pašreizējo situāciju, norādīja Dūdiņš.

Departamenta direktors uzsvēra, ka ir svarīgi arī adresēt vardarbības problēmu ģimenēs, fokusējoties tieši uz tāda veida personām, kas ir vardarbības veicēji, bet noliedz vai izvairās no atbildības un, rezultātā, arī atsakās saņemt rehabilitāciju.

Viņš norādīja, ka šim mērķim vienreiz jau tika lūgt finansējums, bet tas netika atbalstīts. “Mēs, protams, būtu gatavi atbalstīt šo ieceri ar piebildi – ja tiktu atrasts papildu finansējums,” uzsvēra Dūdiņš.

SIA “Mācību centrs MKB” vadītāja Sandra Freimane savukārt norādīja, ka šogad 488 vardarbības veicēji jau saņēmuši vai pašlaik saņem rehabilitācijas pakalpojumus. Viņa uzsvēra, ka pašlaik nav rezerves līdzekļu, lai nodrošinātu pakalpojumu papildu personām.

Runājot par varmāku demogrāfiskajām iezīmēm, viņa uzsvēra, ka tie pārsvarā ir vīrieši partnerattiecībās, kas nodara pāri bērniem vai sievietēm.

“Visbiežākie agresori ir vīrieši ap 44 gadiem, bet, nonākot autoritāšu redzeslokā, viņi visbiežāk izvairās no rehabilitācijas,” norādīja Freimane.

Lūgta precizēt, kā tieši tiek nodrošināta rehabilitācija, Freimane stāstīja, ka rehabilitācijas programma sastāv no 16 divu stundu nodarbībām, divu līdz četru mēnešu garumā. Nodarbības notiek gan individuāli, gan grupās. “Nodarbības tiek vērstas uz to, lai mainītu klienta uzskatus un lai mainītos klienta rīcība nākotnē,” akcentēja Freimane.

Deputāte Ieva Krapāne (KPV LV) lūdza Freimanei pastāstīt par rehabilitācijas rezultātiem, tomēr centra vadītāja atbildēja, ka “tādu statistiku mēs neievācam”. Viņa gan zināja teikt, ka parasti tikai pāris gadījumos gadā vardarbības veicēji atkārtoti nonākot centra redzeslokā.

Saistītie raksti

Savukārt pēc biedrības “Centrs Marta” pārstāves uzrunas, deputāts Vitālijs Orlovs (S) lūdza norādīt, par kāda veida vardarbību tieši tiek runāts un vai, piemēram, pašaizsardzības gadījumi arī tiktu attiecināti uz varmāku. Orlovs arī apšaubīja rehabilitologu problēmas raksturojumu, norādot, ka arī vīrieši nereti cieš no vardarbības un ka bieži šīs vardarbības epizodes rodas apstākļu dēļ, piemēram, “alkohola reibumā”.

Savukārt organizācijas pārstāve uzsvēra, ka ir svarīgi nošķirt dažādus vardarbības veidus, proti, viņu ieskatā, tiek runāts par “kontrolējošo vardarbību”, kas ir apzināta un rodas, varmākai skaidri apzinoties savu darbību sekas. Tāpat arī viņa precizēja, ka vardarbību pret vīriešiem pārsvarā arī veic vīrieši, savukārt sieviešu gadījumā šī vardarbība pārsvarā rodas mājas apstākļos un nāk no pretējā dzimuma.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.