Beidzot sākusies vasara. Lielai daļai ļaužu šis ir arī atvaļinājumu laiks, lai baudītu sauli, būtu kopā ar bērniem, dotos atvaļinājumā vai darītu mājas darbus.
Reizēm var gadīties, ka atvaļinājums darbiniekam ir nepieciešams neplānoti. Piemēram, jau nākamajā dienā vai nedēļā. Tāpat arī nereti atvaļinājumu vasarā vēlas prāvs pulks ļaužu. Tas nozīmē, ka var rasties situācija, kurā darba devējs liedz kādā konkrētā laikā izņemt atvaļinājumu. Ar šādu situāciju saskāries mūsu lasītājs Arnis.
Viņš vēstulē redakcijai raksta: “Cik ilgu laiku pirms atvaļinājuma man par to jāziņo darba devējam? Vai pietiek, ja esmu mutiski pateicis, ka man vajadzēs brīvu jūnija otro nedēļu? Jo es tā izdarīju, bet darba devējs ir piemirsis un tagad saka, ka ir par vēlu, jau citi kolēģi pieteikušies uz atvaļinājumu šajā laikā.”
Lai noskaidrotu, vai darba devējs šādi drīkst atteikt atvaļinājumu, jautāju Valsts darba inspekcijai (VDI).
Jārod kompromiss
Kā norāda inspekcijā, atbilstoši Darba likuma 150. panta pirmajai daļai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā. Tas notiek vai nu pēc darbinieka un darba devēja savstarpējas vienošanās, vai arī saskaņā ar darba devēja sastādītu atvaļinājumu grafiku.
Ja uzņēmumā tiek izmantots atvaļinājumu grafiks, darba devējam tas jāsagatavo pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar grafiku, kā arī ar jebkādiem tā grozījumiem, ir jāiepazīstina visi darbinieki. Turklāt grafikam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.
Savukārt, ja uzņēmumā atvaļinājumu grafiks nav izveidots, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties par tā izmantošanas laiku.
“Darba likumā nav noteikta forma, kādā jānoformē vienošanās par atvaļinājuma piešķiršanu, vai arī, piemēram, atvaļinājuma grafiks.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 54. pantu darba devējs savas kompetences ietvaros nosaka darba kārtību uzņēmumā, t. sk. arī kārtību, kādā noformējami personāla lietvedības dokumenti par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, tai skaitā kādu laiku pirms atvaļinājuma izmantošanas tas ir jāpiesaka.
Praksē parasti atvaļinājumu piesaka, iesniedzot rakstveida iesniegumu darba devējam, vai izmantojot uzņēmuma informatīvās sistēmas. Darbiniekam ir saistoši ievērot uzņēmumā noteikto atvaļinājumu pieteikšanas kārtību.
Darba likuma 150. panta otrajā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.
Kā norādīts juridiskajā literatūrā, vārdu savienojums “pēc iespējas” nozīmē, ka darba devējam, piešķirot atvaļinājumu, ir tiesības ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt uzņēmuma normālu darba gaitu, bet darbinieka vēlmes šajā gadījumā nav primāras jeb darba devējam saistošas.
Par konkrētu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas laiku darba devējam un darbiniekam jāvienojas, rodot kompromisu,” skaidro VDI pārstāvis.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!



