Augs Austrumu galega noder bitēm 0
“Ir tāds augs galega, kas ļoti noderot bitēm. Vai Latvijā to var audzēt? ” OJĀRS BRAŽŪNS JŪRMALĀ
Austrumu galega (Galega orientalis) ir perspektīva, ilggadīga tauriņziežu dzimtas lopbarības kultūra, kas dod vērtīgu zaļo masu un uzlabo augsnes auglību, saistot atmosfēras slāpekli.
Zemkopības zinātniskā institūta Selekcijas nodaļas vadošā pētniece Biruta Jansone skaidro, ka galega pie bišu augiem nepieder, tomēr medus vācējas tajā ganās labprāt. Galegu var uzskatīt par agru medus un ziedputekšņu augu. Tās lielie, zilgani violetie ziedi ir atvērti, viegli pieejami bitēm. Nektāriji atrodas sekli, putekšnīcas ir koši dzeltenas. Augi ir 100–160 cm gari, tiem raksturīga spēcīga, labi attīstīta sakņu sistēma, kas augsnē sniedzas līdz 70 cm dziļi. Pēc nopļaušanas galega ātri veido ziedošu atālu. Taisnās vārpas ir diezgan garas, zied pakāpeniski, vienlaikus ar kļavām, tas ir, maija beigās, un turpina aptuveni 20 dienu – šajā laikā beidzas augļu koku ziedēšana dārzos un iestājas bezienesuma periods.
– Protams, labāki ir speciāli sētie nektāraugi – facēlija, bastarda āboliņš –, taču tie nezied maija beigās. Tālab bites labprāt apmeklē galegas lauku pilnzieda laikā no rīta līdz vakaram, vācot putekšņus un nektāru. Salīdzinājumam tauriņziedim – sējas lucernai, ko kultivē lopbarības iegūšanai, ziediņi ir slēgti, tāpēc bites tiem netiek klāt, – stāsta lauksaimniecības zinātņu doktore.
Lai gan no Austrumu galegas nevar iegūt daudz nektāra (100–150 kg/ha), to ir vērts izmantot bišu dravām. Ir novērots, ka, pievedot saimes pie ziedošiem sējumiem, augi apputeksnējas aktīvāk un aizmetas vairāk sēklu.
Pirmajā audzēšanas gadā galega ir diezgan kaprīza, jāievēro specifiska agrotehnika. Tai piemērota gan smilts, gan viegla mālsmilts augsne ar neitrālu vai vāji skābu (pH virs 6) reakciju. Skāba augsne jākaļķo. To var darīt gan iepriekšējā gada rudenī, sagatavojot augsni, gan pavasarī pirms sējas. Galegas saknes nav jutīgas pret svaigu kaļķojumu.
Sausu un nabadzīgu smilts augsni var ielabot ar ātraudzīgiem krustziežu dzimtas zaļmēslojuma augiem, piemēram, eļļas rutkiem, baltajām sinepēm, ko iesēj vasarā un ziedēšanas sākumā ierok augsnē. Sēklas noteikti jāapstrādā ar Nitragīnu – galegas gumiņbaktēriju tīrkultīru, ko pēc iepriekšēja pasūtījuma savairo SIA “Bioefekts”·
– Noteiktam sēklas daudzumam sagatavo noteiktu daudzumu galegas Nitragīna. Pirms apstrādes sēklas ieteicams samitrināt ar auksīna preparātu Vitmīns. Tad samitrinātās sēklas samaisa ar Nitragīnu, jo preparāts labāk pielīp mitrām sēklām. Vitmīns vienlaikus veicina arī galegas dīgšanu, jo augam ģenētiski ir raksturīga vāja dīdzība. Piecu kilogramu galegas sēklu apstrāde audzētājam izmaksā divus eiro, – skaidro SIA “Bioefekts” direktore Anita Lielpētere.
Apstrādātās sēklas jāsargā no saules, citādi baktērijas aizies bojā. Sagatavotais sējmateriāls jāiesēj tajā pašā dienā. Labvēlīgos apstākļos pēc 2–3 mēnešiem uz saknītēm pie augu kakliņa parādās sīki gumiņi.
Galegu sēj pavasarī, kad augsne iesilusi vismaz līdz +6…+7 °C. Izsējas norma lopbarības ieguvei ir 25 kg, sēklaudzēšanai – 12–15 kg/ha.
Šis tauriņziedis ļoti ātri dod zaļo masu: jau maija vidū sasniedz 70–80 cm garumu, kamēr citi tauriņzieži, piemēram, āboliņš – 20 cm, bet lucerna – 35 cm. Galega vienuviet bez pārsējas var augt 20 un vairāk gadu. Tā nav jāmēslo ar slāpekli. Ja augsnē ir pietiekami daudz kālija un fosfora, šie elementi jāiestrādā tikai atsevišķās reizēs atkarībā no zelmeņa stāvokļa.
Austrumu galegas sēklas pašlaik var nopirkt SIA “Latvijas šķirnes sēklas” (Rīgā, Struktoru ielā 14), cena – 6,03 eiro kilogramā. Nelielā daudzumā tās pavasarī varēs iegādāties arī Zemkopības zinātniskajā institūtā Skrīveru novadā.
