NATO apsver būtiskas izmaiņas savā stratēģijā: izskan runas par preventīvu triecienu Krievijai 1
NATO iekšienē arvien skaļāk tiek spriests par daudz agresīvāku pieeju pret Krieviju, īpaši kontekstā ar kiberuzbrukumiem, sabotāžu un gaisa telpas pārkāpumiem. Par to britu laikrakstam “Financial Times” atklāti runājis NATO Militārā komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzeppe Kavo Dragone (Giuseppe Cavo Dragone), vēsta Lrytas.
“Mēs apsveram visu… Kibertelpā mēs, visticamāk, būsim reaktīvi. Mēs apsveram iespēju būt agresīvākiem vai proaktīvākiem, nevis tikai reaktīviem,” laikrakstam sacīja Džuzeppe.
Laikraksts “Financial Times” norāda, ka Eiropā pēdējā laikā ir notikuši vairāki hibrīdkara incidenti, sākot no kabeļu bojāšanas Baltijas jūrā līdz kiberuzbrukumiem visā kontinentā. Daži no tiem tiek piedēvēti Krievijai, savukārt citu incidentu vaininieki joprojām nav skaidri.
Daži diplomāti, īpaši no Austrumeiropas valstīm, aicina aliansi pārtraukt tikai reaģēt un sākt veikt atbildes darbības.
“Ja mēs turpināsim tikai reaģēt, tad mēs tikai mudināsim Krieviju turpināt mēģināt mums nodarīt ļaunumu. Īpaši, ja hibrīdkarš ir asimetrisks – viņiem tas izmaksā maz, bet mums daudz. Mums jācenšas būt atjautīgākiem,” sacīja diplomāts no vienas no Baltijas valstīm.
Kā vēsta laikraksts “Financial Times”, pretpasākumus visvieglāk īstenot kiberuzbrukumu gadījumā, jo daudzām valstīm ir šādas ofensīvas spējas, taču tos ir grūtāk iedomāties sabotāžas vai dronu iebrukumu gaisa telpā gadījumā.
Admirālis sacīja, ka preventīvu triecienu varētu uzskatīt par aizsardzības darbību, taču atzīmēja, ka šāda domāšana un rīcība aliansei būtu neparasta.
NATO misija “Baltijas sardze” veiksmīgi novērsa turpmākus kabeļu traucējumus, ko izraisīja Krievijas ēnu flotes kuģi Baltijas jūrā, taču bažas par šādiem incidentiem aliansē nav mazinājušās. Somijas tiesa izbeidza sabotāžas lietu pret vienu no kuģiem, jo tas kuģoja starptautiskajos ūdeņos.
Tas, pēc Somijas ārlietu ministres Elīnas Valtonenas teiktā, būtībā dod Krievijas kuģiem, kas paredzēti sankciju apiešanai, pilnīgu brīvību. Valtonena piebilda, ka tiek apsvērtas iespējas izlēmīgākai rīcībai, taču viņa pagaidām neredz nepieciešamību pēc tādas.
“Es nedomāju, ka tas vēl ir nepieciešams. Mums vispirms arī labi jāanalizē, uz ko agresors tiecas. Otrkārt, mums droši vien nevajadzētu histēriski uzvesties. Mums ir sava stratēģija, un mums tai vajadzētu uzticēties, jo tā ir diezgan stabila,” sacīja Somijas ārlietu ministre.
NATO militārās komitejas priekšsēdētājs atzina, ka viena no problēmām ir tā, ka NATO un tās dalībvalstīm ir daudz vairāk ierobežojumu nekā mūsu konkurentam ētikas, tiesību un jurisdikcijas jomā. Pēc viņa teiktā, vissvarīgākais pārbaudījums, ar ko saskarsies alianse, ir turpmākas agresijas atturēšana: “Kā panākt atturēšanu – ar atbildes reakciju, ar preventīvu triecienu –, tas ir kaut kas tāds, kas mums ir dziļi jāanalizē, jo šis jautājums nākotnē var kļūt vēl svarīgāks.”
