Ciemos pie Rūķu ģimenes Priekuļos, kur vides skaistums ir vienkāršībā un samērībā 1
Rūķu ģimenes dārzs Priekuļos ciemiņus uzņēma šāgada Puķu draugu svētkos. Šeit varam mācīties, ka skaistums var būt arī vienkāršībā un samērībā ar ģimenes reālajām vajadzībām un visu dārza elementu un praktisku lietu pārdomātībā. Māja un dārzs veidoti savai ģimenei, nevis lai izrādītos.
Rūķu ģimene jaunuzceltajā mājā dzīvo jau četrpadsmit gadu. Projektējot Daiga un Pēteris Rūķi neļāvās vēlmei celt lielu un prestižu pili. Divstāvu guļbūves namiņā ir četras istabas un virtuve – triju cilvēku ģimenei vietas pietiek. Meita Anete jau pieaugusi un dzīvo Rīgā, vecāku paspārnē mīt tikai pusaugu dēls Rūdolfs. Saimniecības ēkā atrodas garāža, pirtiņa un ūdens attīrīšanas iekārta. Tālāk pagalmā blakus palielam dīķim uzcelts vasaras namiņš ar nojumi, kur pasēdēt brīvā brīdī. Tam blakus novietota neliela pārvietojama vasaras virtuve un kūpinātava.
Apskatot dārzu, pārliecināmies, ka Rūķu ģimene atbilst savam uzvārdam, jo visur valda ideāla sakoptība.
Puķes − ar mēru
Saimniece Daiga strādā Priekuļu novada pašvaldībā par ekonomisti. Visa darba diena paiet kabinetā, bet brīvās vakara stundas tiek veltītas dārzam un ģimenei. Viņa neizraujas ar puķu kolekcionēšanu, tādēļ nav jādomā par daudziem puķumīļiem aktuālo jautājumu, kur lai iestāda kārtējo ieguvumu. Šeit stādījumi loģiski papildina dārza plānojumu. Paliela puķu dobe pagalmā pie mājas, josla gar celiņu, kas ved uz dīķi, rožu dobe aiz dzīvojamās ēkas, neliels puķu laukumiņš pie mājas sarga būdas. Saimniece atzīst, ka dobes veidojusi ar domu – stādīt tik, cik var apkopt. Kad ziemcietes saaug pārāk biezas, Daiga tās sadala un liekos stādus aiznes uz darbu, padalās ar kolēģēm.
Rožu dobē iestādīts neredzēts jaunums – godži. Pārdevēja solījusi, ka raža būs trešajā gadā. Godži ogas ir ļoti veselīgas, Austrumu medicīnā tās iesaka dažādu slimību ārstēšanai.
Lai mājas sargātājai Rainai nebūtu jādomā, kā ātrāk nokļūt līdz mājai, cauri puķu dobei izveidota taka – no laukakmeņiem izlikts celiņš. Sākumā Daiga šaubījusies, vai dzīvnieks to izmantos, taču sunīte uzreiz sapratusi, ka taciņa domāta tās ērtībām.
Zālienā aiz mājas aug kupla priede. Tā te bijusi jau pirms mājas celšanas, saglabāta un papildināta ar kalnu priežu grupu.
Aiz dārza atrodas pašvaldībai piederošs mežs. Ģimene skaisti izkopusi arī mežmalu, tagad tā izskatās kā parks. Tur iekārtota ugunskura vieta un starp divu priežu stumbriem akurāti sakrauta malkas grēda. Kad atbrauc ciemiņi, lielajā katlā uz ugunskura vāra zupu. Iecienītas ir divas receptes – zivju zupa un baraviku zupa.
Kopējā pļaujamā platība ir paliela, tāpēc šo darbu veic ar traktoriņu, bet šaurākās vietas gar celiņiem un puķu dobēm izpļauj ar benzīna pļaujmašīnu.
Dīķi tīra ar trosi
Dārza tālākajā malā skaistu loku met paliels dīķis. Tā vienā galā krāšņi zied baltās un sarkanās ūdensrozes.
Kaut gan dīķis vidū ir divarpus metrus dziļš, tomēr vasarā tas aizaug un jātīra vairākas reizes sezonā. Eksperimentējot saimnieki atraduši asprātīgu risinājumu – dīķi tīra ar trosi. Tās vidū iekar atsvaru (smagumu), nostājas katrs savā krastā un lēnām virzās uz priekšu, trosi kustinot kā zāģi. Dīķi šādi izķemmē vairākas reizes. Nogrieztās ūdenszāles uzpeld, tās izvāc ar grābekli. Kad darbs pabeigts, ūdens ir dzidrs kā baseinā.
Pūlēties ir vērts, jo dīķis ir ideāla peldvieta, to izmanto gan visa ģimene, gan sunīte Raina. Dīķī dzīvo viena forele, kas kļuvusi gandrīz par mājdzīvnieku. Dzidrajā ūdenī mīt arī signālvēži – tos nopirka dzīvus, bija paredzēti ēšanai, bet kļuva žēl un ielaida dīķī. Ziemā, kad Pēteris atbrauc no Peipusa ezera, lomā starp sasalušajām zivīm vienmēr gadās pa kādam dzīvam asarītim. Daiga uzstāj, ka tādu nedrīkst galēt nost, un asari papildina dīķa iemītnieku saimi. Tradicionālās zivju dīķu iemītnieces karpas un karūsas gan dīķī nelaiž, jo tās saduļķo ūdeni.
Audzē tik, cik apēd
Nelielais sakņu dārziņš ir tik akurāts, ka atgādina skolas izmēģinājumu lauciņu. Ideāli izravētas dobes ar dillēm, pētersīļiem, gurķiem, kabačiem, sviesta pupiņām un citiem ikvienam lauku cilvēkam pazīstamiem augiem. Nav daudz, taču ģimenei pietiek. Pamanām arī nepazīstamu augu, kam pākstis uzpūtušās apaļas. Kas tas? Šāgada eksperiments – turku zirņi!
Sakņu dārzā uzcelta kompakta polikarbonāta siltumnīca. Tomātu piesiešanai saimnieks izgudrojis asprātīgu sistēmu. Tā izveidota no cinkotajiem plauktiem, kas paredzēti kabeļiem. Šāda sistēma nerūsē un ir mūžīga. Tomātu stādus var ērti piesiet ar auklām. Kad tie paaugas, auklas pārsien.
Iestādīti arī daži ogu krūmi, lai vasarā var pamieloties ar svaigām ogām, jo ar ievārījumu ēšanu ģimene neaizraujas. Apceļojot Ālandu salas, Daiga ievērojusi, ka tur audzē tikai kolonnveida ābeles, un iemīlējusi tās. Pērn šo ābeļu stādus izdevies sameklēt Jāņa Aldermaņa dārzniecībā Rīgā, un jau šogad mazās ābelītes dod pirmo ražu. Kolonnveida ābeles ir izdevīgas mazo dārzu īpašniekiem, jo tās stāda cieši, pusotra metra attālumā. Ļoti ražīga ir bumbiere ‘Pepi’, tās nelielie dzeltenie augļi ar sārtiem vaidziņiem ienākas katru gadu.
Gar žogu aug aveņu un kazeņu rinda, lai var pamieloties ar svaigām ogām. Kazenes šovasar ražo ļoti bagātīgi. Vasaras avenes jau noražojušas, tagad ienākas rudens avenes ‘Babje Ļeto’.
Eksperimentējot Daiga pirms astoņiem gadiem mežmalā iestādījusi divus valriekstu kokus. Šajā laikā izauguši palieli kociņi, šogad jau ienākusies pirmā raža.
Kopīgie darbi un vaļasprieki vieno ģimeni. Daiga atzīst, ka vīra iespaidā kļuvusi par makšķernieci, savukārt Pēteris tapis par puķu draugu. Var redzēt, ka Priekuļos dzīvo čakli ļaudis, jo arī kaimiņiem ir tikpat skaisti un akurāti dārzi.
