Foto-Dainis Bušmanis

Pavisam saimniecībā audzē 20 aveņu šķirnes, kas pakāpeniski ražo no jūlija sākuma līdz pat pirmajām salnām. 4


A. Elksnis: – “Aveņu rentabilitāti, ja tās pārdod tikai kā deserta ogas tuvumā saimniecībai esošajos tirgos, krasi samazina daudzums, kādā iespējams katrā atsevišķā tirgū ogas pārdot. Šādu situāciju sekmē tirgus pārsātinātība ar ievestajām ogām no Polijas un Lietuvas, kas bieži tiek uzdotas kā pašmāju dārzkopju produkcija. Izmaksas, kas saistītas ar ogu transportēšanu līdz tirgiem, un tirdzniecības organizēšanu saglabājas nemainīgas, kamēr reālais ogu pārdošanas apjoms var negaidīti krist un trīs līdz četras reizes būt zemāks par vēlamo. Situācija tirgos ir neprognozējama,  tāpēc cenšamies nelielu ogu pārstrādi veikt saimniecībā uz vietas.”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 3
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
Lasīt citas ziņas

Lielie pārstrādes uzņēmumi avenes pārstrādei aizvadītajos gados iepirka vidēji par 1,28 eiro kilogramā, par summu, kas ir zem “Smilškalnos” audzēto ogu pašizmaksas. Alvils teic, ka liels atspaids ir ES subsīdijas – gan tiešie maksājumi, gan par integrēto augļkopību un šajā gadā papildus arī par ražojošām platībām.

Vīns – glābiņš?

“Ja nevarētu ražot vīnu, tad, visticamāk, mestu ogu audzēšanai mieru. Vīns manā uzņēmējdarbībā ir ļoti liels atspaids,” atklāj Alvils. Kopš 2011. gada mājražotāji drīkst gada laikā pārdot līdz 10 000 litriem pašu ražotā vīna, pērn “Smilšakalni” tik daudz arī ražoja un visu pārdeva. “Smilškalnu” vīns no saimniecībā audzētajām kazenēm, upenēm, smiltsērkšķiem un citām ogām un to maisījumiem, pavisam deviņas šķirnes, rūgst Kuldīgā. “Padures velvets” – no avenēm un smiltsērkšķiem esot vispopulārākais, atklāj saimnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA
Rēķinām, cik lieli ir ienākumi no simts 0,75 litru tilpuma pudeļu pārdošanas par septiņiem eiro gabalā un secinām, ka vismaz vairāki simti eiro iznāk. Svarīgi ir arī izdevumi reklāmai – “Smilškalnu” vīnu ik nedēļas nogali var bez maksas degustēt Kuldīgas pils pagrabā, saimnieks piedalās arī “Balttour” izstādē, kas ļauj piesaistīt degustācijām tūristus no citām valstīm. Visvairāk – no Lietuvas. “Vīns interesē cilvēkus, kuri kulinārijā galvenokārt meklē jaunus garšas piedzīvojumus. Un Latvijā šādu cilvēku netrūkst,” tā Alvils. “Smilškalnu” vīnu augsto kvalitāti ES prezidentūras noslēguma pasākumā novērtēja arī daudzi citu valstu viesi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.