Kultūra
Kultūrpolitika

Bailes un solidaritātes izjūta0


Fotogrāfi Oksana Juško un Arturs Bondars pašizolācijā Maskavas dzīvoklī piedalās Berlīnes mākslinieku organizētā e-diskotēkā.
Fotogrāfi Oksana Juško un Arturs Bondars pašizolācijā Maskavas dzīvoklī piedalās Berlīnes mākslinieku organizētā e-diskotēkā.
Foto no personiskā arhīva

Situācijā, kad pasauli burtiski paralizējusi koronavīrusa pandēmija, “Kultūrzīmes” sazinājās ar kultūras jomas profesionāļiem dažādās ārvalstīs, lai noskaidrotu, kā viņi šobrīd pārvar krīzi un kādus risinājumus saskata.

 

Pirmdien, 16. martā, Somijas valdība izsludināja ārkārtas likumu, un jau nākamā dienā Kultūras un izglītības ministrijā pienāca pirmie radošo darbinieku lūgumi pēc finansiālas palīdzības. Jau pēc dažām dienām ministrija kopā ar vairākiem privātiem fondiem atrada iespēju 1,5 miljonu eiro finansiālajam atbalstam. Daļa profesionālo organizāciju tūlīt pat centās apzināt savu biedru finansiālo stāvokli. Piemēram, Somijas rakstnieku savienība lūdza saviem biedriem nepilnas dienas laikā aizpildīt aptaujas lapu “Autoru ienākumu zaudējumi”, uzsverot: “Pat ja šobrīd vēl neesat zaudējis ienākumus, valsts meklē iespēju palīdzēt, lai atvieglotu situāciju un mēs nepārtrauktu radošo darbību.”

 

Kultūras ekosistēma draud sabrukt

Apvienība “Forum Artis”, kas apvieno 17 Somijas radošo profesiju organizācijas, lēš, ka kopējie zaudējumi tikai pavasarī vien būs ap 80 miljoniem eiro. Pagājušajā nedēļā “Forum Artis” priekšsēdētāja, rakstniece Virpi Hemēna-Antila Somijas Kultūras un izglītības ministrijas rīkotajā ārkārtas “Skype” konferencē ziņoja par situāciju un savām bažām: “Ir apdraudēta visa kultūras ekosistēma. Tā var sabrukt, jo nozare pēc savas būtības ir nestabila. Kultūras darbiniekiem lielākoties ir gabaldarbu ienākumi, kas rodas no vairākiem avotiem. Tie visi pēkšņi izsīkuši. Kultūras jomā strādā daudz darbinieku ar zemu un lielākoties nestabilu atalgojumu. Saskaitot zaudētos ienākumus, skaitļi ir pārsteidzoši lieli.

Lielākā daļa somu mākslinieku, aktieru un mūziķu, tehnisko profesionāļu ir ārštata darbinieki un autori, kuru ienākumi atkarīgi no koncertiem un pasākumiem. Piemēram, Somijas Aktieru savienībā no vairāk nekā tūkstoša darbspējīga vecuma biedriem lielākā daļa, gandrīz 70 procenti, ir ārštata darbinieki. Tā kā koncerti un teātra izrādes ir atceltas, viņiem zuduši jebkādi ienākumi.”

Aktrise un mazā biznesa uzņēmēja Ria Kataja pagājušajā nedēļā intervijā Somijas raidorganizācijai “YLE” teica: “Mani finansiālie zaudējumi šajā pavasarī būs mērāmi tūkstošos eiro. Papildus aktrises darbam pirms gada uzsāku biznesu kā pirts terapeite. No vienas puses, ir šī nedrošība, no otras puses, saprotu, kādēļ tiek veikti visi ierobežojumi. Šajā situācijā neesmu viena, un valdības pieņemtie lēmumi bija nepieciešami. Kopības sajūta palīdz tikt galā ar personisko finansiālo krīzi, kādu brīvmākslinieks nevarēja ne iedomāties, ne arī tai sagatavoties. Papildus vēl pastāv arī fiziski un garīgi apdraudējumi: mēs baidāmies par savām ģimenēm, visiem ir tuvinieki, kuri ietverti riska grupā. Mums ir jākoncentrējas rūpēm par viņiem. Tā ir prioritāte.” Jāpiebilst, ka Ria Kataja saņemtu valsts atbalstu kā darbu zaudējusi aktrise, taču, tā kā vienlaikus viņa ir arī uzņēmēja, vismaz pagaidām viņai nav uz to tiesību.

Lai spēcinātu mūziķus un izklaides māksliniekus, Somijas sabiedriskā raidorganizācija “YLE” ir izveidojusi piektdienas vakara programmu “Dzīvojamā istaba” (“Olohuone”), kur no savām mājām tiešsaistē uzstājas iemīļoti mākslinieki. “YLE” pasākumu vadītāja Asta Kujala skaidro: “Ideja radās šajā ārkārtas situācijā. Tagad, kad kultūras nozare ir apdraudēta, Somijas “YLE TV” nolēma atbalstīt kultūras darbiniekus, palielinot savu kultūras piedāvājumu. Ne mazāk svarīgi ir iedzīvotāju negaidīti vientuļos mājas vakarus pārvērst par kopīgu piedzīvojumu.”

 

Sadarbojas, lai izdzīvotu

Savā dzīvoklī Maskavas centra namā ir pašizolējušies fotogrāfe un māksliniece OKSANA JUŠKO kopā ar vīru, grāmatizdevēju un fotogrāfu ARTURU BONDARU. “Jūtu lielu iedzīvotāju vienotību. Mēs sadarbojamies, lai būtu kopā šajos grūtajos laikos un saprastu, kā mainās pasaule. Zinu, ka daudzus nomāc smagais finanšu jautājums, jo, domāju, pasākumi, rezidences, dotācijas, darbs – tas viss tiks atcelts uz ilgu laiku. Taču mums ir jāmaksā īre, jāpaēdina bērni! Pēdējās dienās gan sabiedrībā kopumā, gan mākslas cilvēku vidē radušās idejas par nelielu samaksu darboties tiešsaistē. Visi kopā varam to paveikt un palīdzēt cits citam. Vairākas tiešsaistes platformas bez maksas atver savus kontus, lai dotu piekļuvi izglītībai, izklaidei, lasīšanai. Taču daudzi, it īpaši vienkāršo darbu strādnieki, nevar pārtraukt darbu, jo viņiem trūkst ikdienas iztikas līdzekļu. Tā ir visu mūsu atbildība. Mums jāapzinās situācija, jāpaliek mājās, jāpalīdz vecākiem cilvēkiem, piegādājot pārtiku. Sociālie tīkli pasauli padara atvērtāku, ārsti tiešsaistē dalās ar saviem stāstiem. Bet tas, protams, nenotiek visur. Mēs palikām mājās galvenokārt tāpēc, ka spējam to finansiāli atļauties, un esam sapratuši, cik tas ir svarīgi. Taču arī mēs esam ļoti atvērti visām iespējām palīdzēt. Nesen mūsu draugs rīkoja tiešsaistes diskotēku Berlīnē, un mēs tajā piedalījāmies, dejojot mūsu virtuvē. Kopā tiešsaistē dejojām 142 cilvēki visās pasaules malās. Atbalstot iniciatīvu, uz Berlīni nosūtījām nelielu samaksu,” māksliniece stāsta sarunā ar “Kultūrzīmēm”.

 

Latviskais izdzīvošanas spēks

Viviāna Stērste
Foto no personiskā arhīva

VIVIĀNA STĒRSTE ir māksliniece un mākslas galerijas īpašniece Harisbērgā (ASV). Pirms dažām dienām viņa tiešsaistē izvietoja savu darbu katalogu un uzaicinājumu: “Aicinu apmeklēt virtuālā iepirkšanās ekskursijā mūsu studijas veikalu! Jebkurā laikā esam gatavi parādīt savus darbus un jūs iepriecināt! Lūdzu, turpiniet atbalstīt savus vietējos māksliniekus!”

“Kultūrzīmēm” māksliniece pastāstīja par savām šī laika izjūtām: “Nezinu, vai sajūtu vienotību savā valstī, ASV. Šķiet, esam pārāk sadalīti: ekonomiski, politiski, sociāli, kulturāli un garīgi. Taču kā indivīds un mākslas pedagogs visos cilvēkos meklēju saikni, līdzības un iespējas. Neesmu elitei piederīga kādas partijas piekritēja, neesmu ne snobs, ne rasiste, esmu iecietīga pret citādo. Izturos pret visiem cilvēkiem ar cieņu, ar kādu es vēlētos, lai izturētos pret mani. Domājot par pandēmijas draudiem, jūtu, ka mūsu valdība pieņem pareizus lēmumus, tomēr veselības aprūpes sistēma nav pieejama visiem.

Šobrīd gan vēl neesmu dzirdējusi par iespējamu atbalstu māksliniekiem, kuri līdz šim varēja paši nopelnīt dienišķo iztiku. Ceru, ka līdz šim esmu dzīvojusi un strādājusi pietiekami saprātīgi, lai kādu laiku varētu izdzīvot arī ārkārtas situācijā. Turpināšu dzīvi mākslā – dzīvoju un strādāju savā studijā un, pat ja nekad vairs nevarēšu atstāt savas mājas, turpināšu radīt mākslas darbus. Klausīšos klasisko mūziku, lasīšu labu literatūru, audzēšu dārzeņus un puķes, tā iedrošinot sevi un citus. Jau mani vecāki bija izdzīvotāji, un viņi man iemācīja būt laimīgai mākslā, kas piepilda dvēseli. Domāju, ka tieši latviskums ir pamatā manam dabīgajam izdzīvošanas spēkam un manai vērtību sistēmai.” (Vivianas tēvs Andrejs Stērste bija pianists un māte Lidija Stērste dzejniece, abi dzimuši Latvijā. – D. J.).

 

Kā izkļūt no murga

Šobrīd visgrūtāk ir Itālijā. Lauku tūrisma pārstāve un renesanses dārzu speciāliste MARIJA DŽŪLIJA DA SAKKO no Veronas “Kultūrzīmēm” stāsta: “Manuprāt, mūsu valdība dara visu, kas ir tās spēkos, taču šāda situācija nekad agrāk nav bijusi, un ir grūti pieņemt lēmumus. Uz ielām nav neviena cilvēka, pilnīgi neviena. Iedzīvotāji beidzot pakļaujas ierobežojumiem. Ļoti ilgi tika spriests par ražošanas pārtraukšanu, un nupat tas tomēr tika pieņemts. Esmu dzirdējusi par 600 eiro atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuriem ir sociālā apdrošināšana. Nevaru pat iedomāties, kā izkļūsim no šī murga. Droši vien daudz kas mainīsies – Itālijas ekonomika bija cieši saistīta ar tūrismu, bet cilvēki uz šejieni, vismaz kādu laiku, nebrauks. Mans dēls domā, ka mums ir jāatgriežas pie zemes – lauksaimniecības. Daba palīdzēs saglabāt līdzsvaru.”

 

“Vienkārši ir jācīnās”

MUATAZS ARIANS, kurdu izcelsmes komponists no Sīrijas, jau trīs gadus dzīvo Pekinā (Ķīna). Liekas, koronavīruss ir vairojis viņa radošos spēkus, jo 27. martā klajā tiks laists jauns mūzikas albums “New day” (“Jauna diena”). “Jā, arī Ķīnā ir pieejami vairāku kompāniju un dažu bagātu privātu uzņēmēju atbalsta fondi māksliniekiem. Man klājas labi, bet nekad neaizmirstu, ka esmu nokļuvis tālu no dzimtenes. Mums vienkārši ir jācīnās, jāstrādā un jāuzvar šī sērga.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Mans draugs: seriāls
2 dienas
AB
Anda Buševica
Kultūra
Priekšstatu cietumā. Kas tur īsti ir ar to Irānu?
3 dienas
SR
SANDRA RATNIECE
Kultūra
Noskaidroti literāro darbu konkursa “Aicinājums” laureāti
3 dienas

Lasītākie

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Jaunais īpašnieks apliks sētu, arhitektūras piemineklis tur stāvēs neredzams!” Biedrība lūdz glābt Anniņmuižu
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Spļāviens sejā nacionālai pašapziņai,” Dzintars naudu krievu medijiem salīdzina ar terorisma finansēšanu 1
2 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Gobzems satrakojies. Čalim jumts aizbraucis. Kokaīnu sašņaucies. Kā Saeimas parkets viņu vēl nes! 5
3 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ekonomika
“Nebūs viesstrādnieku, raža sapūs uz lauka!” Kāpēc latvieši negrib mēnesī nopelnīt 1000 eiro? 25
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Pagājušajā diennaktī Latvijā nav atklāts neviens jauns Covid-19 inficētais
6 stundas