Bērni būs spiesti mācīties skolās, kurās joprojām notiek būvdarbi: 70 izglītības iestādēs vēl turpinās remontdarbi 29
Pašlaik remontdarbi turpinās 70 galvaspilsētas izglītības iestādēs, preses konferencē informēja Rīgas domes pārstāvji.
Šogad remontdarbi Rīgā kopumā norisinājušies 83 izglītības iestādēs, tostarp 42 skolās un 41 bērnudārzā. 13 izglītības iestādēs būvdarbi pabeigti līdz septembrim, pārējās izglītības iestādēs tie turpināsies arī mācību gada laikā.
No visiem remontdarbiem, kas nav divu gadu projekti, 40% gadījumos darbus plānots pabeigt septembrī, 30% – oktobrī, 20% – novembrī, bet 10% izglītības iestāžu remontdarbi noslēgsies decembrī.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) skaidroja, ka šāda situācija radusies, jo pēdējais kredīts no valsts saņemts tikai 20.augustā. Viņš cer, ka turpmāk remontdarbi noslēgsies ātrāk, jo laicīgāk varēs izsludināt iepirkumus, uzreiz pēc pašvaldības budžeta pieņemšanas. To paredz šogad pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas atļauj pašvaldībām saņemt aizdevumu uz trim gadiem.
Tāpat šobrīd ir aktīvi astoņi projekti sporta laukumu labiekārtošanai pie skolām, savukārt divu gadu laikā pašvaldība sola izveidot sešus jaunus dabaszinātņu centrus. Kopumā skolu un bērnudārzu labiekārtošanai atvēlēti 32 miljoni eiro.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) kā galveno izaicinājumu jaunajā mācību gadā izcēla pāreju uz mācībām latviešu valodā, kas sākās aizvadītajā mācību gadā. Politiķis norādīja, ka sarūk to skolotāju skaits, kuri varētu pāriet uz valodu apmācību. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka pašvaldība spēs tam rast risinājumus.
Ķirsis pieminēja arī infrastruktūru. Viņaprāt, Rīgā nepieciešamas vismaz piecas jaunas skolas, “kas dos jaunu grūdienu”, un pašvaldība “no tā neizbēgs”.
Tāpat Ķirsis informēja, ka mācību gada laikā Rīgā tiks marķētas 70 izglītības iestādes, kas pilnībā vai daļēji atbilst droša patvēruma ierīkošanai. Marķējums nozīmēs, ka izglītības iestāde zina, kā rīkoties krīzes situācijā. Krīzes situācijā izglītības iestādes varēs sniegt patvērumu līdz 30 000 cilvēkiem.
“Absolūti primārā prioritāte infrastruktūras vietām ir izglītības iestādes, jo ienaidnieks, tostarp Ukrainā, [izglītības iestādes] izvēlas kā vienu no saviem mērķiem, diemžēl,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (“Kods Rīgai”).
