Kaktiņš: Tas ir kropli – nabaga vecāki spiesti tērēt naudu, lai bērnu neapsmietu 170
“Tas ir kropli – nabaga vecāki spiesti tērēt naudu, lai bērnu neapsmietu,” apspriežot tēmu, cik daudz vecāki tērē, lai palaistu bērnu skolā, TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Viņš norāda, ka objektīvā realitāte ir tāda, ka mēs esam patērētāju sabiedrība: “Mēs izpaužamies caur patēriņu.”
Uz to strādā reklāma un mārketings, cenšoties padarīt visu par statusa simboliem: “Ja tu neesi apkāries ar noteiktiem atribūtiem, tātad tu esi lūzeris. Tā ir uzbūvēta mūsu modernā sabiedrība.”
Kaktiņš uzskata, ka tas ir kropli, taču neredz tam risinājumu.
Diskusijā iesaistās arī Saeimas deputāts Česlavs Batņa, kurš norāda, ka ģimenes ir dažādas. Piemēram, viņš zina ģimeni, kura var atļauties tērēt 1000 eiro bērna palaišanai skolā, taču tērē tam 150 eiro, jo uzskata, ka ar to pietiek.
“Man liekas, ka tās ir vērtības, kuras jāieaudzina bērnos. Un galvenais, lai vecāki saprot šīs vērtības. Vecākiem ir jārāda piemērs,” viņš uzsvēra.
Jau vēstīts, ka lielākie izdevumi vecākiem jaunajā mācību gadā visbiežāk saistīti ar apģērba un apavu iegādi, liecina AS “Norstat Latvija” veiktā aptauja pēc tirdzniecības centra “Spice” pasūtījuma.
Tirdzniecības centra pārstāvji norāda, ka gatavošanās jaunajam mācību gadam bieži vien rada satraukumu un rūpes daudzās ģimenēs, jo tas prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus. Neatkarīgi no tā, cik daudz līdzekļu ģimenes plāno tērēt bērna sagatavošanai skolai, 62% aptaujāto vecāku norāda, ka lielākie izdevumi ir saistīti ar apģērba un apavu iegādi.
Pēc aptaujas rezultātiem 13% vecāku visvairāk tērē uz sporta un ārpusskolas aktivitāšu maksājumiem. Tomēr tas visbiežāk nav vienreizējs maksājums, kas jāveic mācību gada sākumā – ja vecāki vēlas, lai bērns apmeklē sporta nodarbības un ārpusskolas aktivitātes, par tām ir jāmaksā katru mēnesi, tāpēc mācību gada periodā tā ir vērā ņemama izdevumu kategorija ģimenes budžetā.
Tāpat 9% no aptaujātajiem vecākiem visvairāk tērē kancelejas precēm, 8% – grāmatām, bet 7% – elektronikai, tostarp jauniem telefoniem, datoriem vai planšetdatoriem.
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā.
