Jānis Eglītis. Bet karavāna iet tālāk, pat ja nepavisam tur, kur pati gribētu 8
Jānis Eglītis
Es ļoti gaidu Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus. Šoreiz īpaši tāpēc, ka to rezultāti parādīs, cik tad sabiedrība ir spējīga uzņemt sevis muļķošanu, čakarēšanu un arī ņirgāšanos. Noteikti ne viena gadījuma sakarā – nu jau ir virkne notikumu, kur ne tikai nav konsekventas rīcības, bet arī tā ir tik atšķirīga un pretēja tam, ko politiķi saka. Kā mērauklu esmu izvēlējies trīs pēdējā laika notikumus, kuri, lai arī atšķirīgi, tomēr ir tik līdzīgi, lai uz to fona pat viskaislīgākais atbalstītājs saskatītu esošās koalīcijas liekulību, augstprātību un nekonsekvenci.
Pirmais notikums. Laikā, kad visa civilizētā pasaule juta līdzi Ukrainai un ukraiņiem saistībā ar krievu slepkavu un izvarotāju varzas iebrukuma otro gadadienu, mūsu sabiedriskajam medijam likās piemērots laiks, lai to nonivelētu ar “cūku komiksu”. Kā tas bieži notiek tādos gadījumos, ja vainīgais ir no progresīvo puses, tad viss tiek pasniegts kā “pārpratums”, “ne tā saprata”, “visi kādreiz kļūdās” un tā tālāk. Neviens pats nespēja iedomāties, ka patiesībā tā ir vienkārši ņirgāšanās un necieņa pret tiem, kuri lej savas asinis, lai apturētu krievu okupantus, un arī pret tiem, kuri palīdz Ukrainai, uzņem Ukrainas civiliedzīvotājus mājās vai jebkādā citā veidā ir saistīti ar Ukrainu. Pēc būtības tā ir emocionāla vardarbība – varoņus attēlot kā cūkas. Tā to cenšas pasniegt arī okupantu propaganda.
Šāda komiksa publicēšana jebkurā datumā ir necieņa un ņirgāšanās, bet, ja tas notiek iebrukuma gadadienā, tā lielā mērā ir redaktora atbildība. Savukārt komiksa radīšana ir mākslinieces atbildība. Jautājums – vai kāds par šo ir uzņēmies atbildību? Nē, jo, ja tu esi “progresīvs”, tu vari atļauties jebko un visu norakstīs. Vai Latvijas Radio pārstāvis Kupčs ir veidojis atmaskojošus sižetus, vai Leitāns raidījumā “De Facto”? Nē, nav. Un neveidos, jo tas taču nav kāds no konservatīvajiem. Ar “sodu” katrs var iepazīties LSM rakstā : “Roķe skaidro, ka, “atkārtoti izvērtējot publikāciju, sapratām, ka komiksa vēstījums ir viegli pārprotams un interpretējams. Novērtējot situāciju, sapratām, ka komikss šajos apstākļos var radīt neaizsargātas grupas – ukraiņu – ciešanas. Centieni pasargāt mazaizsargātās grupas likti LSM.lv darbības principu pamatā.” Vai tas ir samērīgi pret izdarīto? Vai tas ir samērīgi pret tiem, kuri ir cietuši no okupantu nodarītā? Katrs var vērtēt pats.
Otrais notikums. Iespējams, notikusi uzmākšanās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentēm, kā rezultātā virkne sabiedrības locekļu, akadēmijas padome un pat kultūras ministre aicina akadēmijas rektoru atkāpties. Pirmais, ko vēlos uzsvērt: uzmākšanās un jebkāda veida vardarbība nav pieļaujama. Policija, atbilstoši likumiem, ir sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu notikušo. Patlaban medijos pieejamā informācija ir nepilnīga, tādēļ rodas jautājums: vai ir adekvāti šobrīd pieprasīt rektora atkāpšanos? Būtiskākais ir tas, ka ir sākta izmeklēšana. Manuprāt, būtu pareizi uzmanīgi sekot tālākajai notikumu attīstībai un faktiem, kas atklāsies izmeklēšanas gaitā. Ja tiks konstatēta neatbilstoša rīcība, tad prasāma rektora atbildība. Bet kamēr rektoram prasa atkāpties, tikmēr….
Trešais notikums. Bijušais “Jaunās Vienotības” (JV) biroja vadītājs kā trauksmes cēlājs ir ziņojis par aplokšņu algām partijas birojā. Partijas, kura bijusi atbildīga par Finanšu ministriju un VID un ir atbildīga par šīm iestādēm arī šobrīd. Tā vietā, lai, kā minimums, ļautu institūcijām veikt darbu un sniegt atzinumu, JV vēršas pret trauksmes cēlāju, izslēdzot no partijas un medijos norādot, ka apsver iespēju tiesāties. Un sabiedrība to “apēd”. Nopietni? Tad gan ar mums ir traki. Vienā gadījumā prasām atkāpties par to, ko nezinām, kur notiek izmeklēšana un tiesībsargājošās institūcijas nav sniegušas savu atzinumu, tikmēr citā redzam, kā minimums, neētisku un nepareizu rīcību un neko neiebilstam. Kā kronis visam: JV, tai skaitā tieslietu ministre savos izteikumos, vēršas pret trauksmes cēlāju. Kas nākamais?
Ja sabiedrība “paņēmusi pretī” jebkādu principu atmešanu, JV veidojot koalīciju ar ZZS un “Progresīvajiem”, pieņēmusi Kariņa kunga izšķērdīgos lidojumus, vienlaikus Valsts kanceleja darbina birokrātisko aparātu un tērē nodokļu maksātāju naudu, apstrīdot Valsts kontroles ziņojumu par Kariņa avioreisiem, tāpat sabiedrība sadzīvo ar asiņainajiem Krievijas graudiem un Baltkrievijas auto Latvijas ielās, tad kāpēc gan neturpināt ņirgāties, vēršoties pret trauksmes cēlāju pašu partijas rindās?
P.S. Latvijā aplokšņu algu ir tikpat kā neiespējami pierādīt, jo, ja vien nav skaidri paraksti par izsniegšanu un saņemšanu vai video materiāls, tad čušs vien būs. To zinot, daži var par šo gadījumu vien pasmiet un trauksmes cēlāju pazemot, ko atsevišķi Vienotības politiķi arī dara. Lai gan arī te būtu kādam jāuzņemas atbildība. Varbūt.
