Kultūra
Kultūrpolitika

Biļešu tirdzniecībā valda duopols. Ko tas nozīmē pircējiem?0


Vēlme iegūt biļetes uz populāru mākslinieku koncertiem jau gadiem ilgi nereti saistīta ar ilgu stāvēšanu vai nu fiziskā, vai virtuālā rindā. Attēlā: cilvēki rindā pēc biļetēm uz Madonnas koncertu Tallinā pirms 11 gadiem.
Vēlme iegūt biļetes uz populāru mākslinieku koncertiem jau gadiem ilgi nereti saistīta ar ilgu stāvēšanu vai nu fiziskā, vai virtuālā rindā. Attēlā: cilvēki rindā pēc biļetēm uz Madonnas koncertu Tallinā pirms 11 gadiem.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Nākamajā nedēļā Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) paziņos kārtību, kādā biļešu pircēji varēs atgūt pārmaksāto naudu par valsts simtgades Dziesmu un deju svētku biļetēm.

Vienlaikus jūnija vidū Konkurences padome (KP) nākusi ar atzinumu, ka kultūras iestādes, izvēloties biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējus, iepirkumos iekļauj konkurenci ierobežojošus noteikumus.

KP arī uzsver, ka kultūras iepirkumos izvēloties sadarbības partnerus, būtu svarīgi vērtēt arī apkalpošanas maksas.

 

Konkurences padome 2018. gada nogalē saņēma SIA “Biļešu serviss” iesniegumu, kurā uzņēmums norādīja uz iespējamiem pārkāpumiem, kad valsts kapitālsabiedrības, valsts iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības un pašvaldību struktūrvienības organizē publisko pasākumu biļešu tirdzniecību.

“Biļešu servisa” vadību satraucis fakts, ka lielākajā daļā pašvaldību kultūras iestāžu – kultūras centros, kultūras un tautas namos – pārstāvēta konkurējošā firma, proti, “Biļešu paradīze”.

 

Tradicionālais skandālu avots

Tradicionāli lielākais ar biļešu tirdzniecību, cenu vai citiem jautājumiem saistītais skandāls Latvijā notiek reizi piecos gados un ir saistīts ar Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību.

Iepriekšējie svētki, kas risinājās 2018. gadā, šajā aspektā izvērtās īpaši nepatīkami – LNKC konkursā izvēlētais biļešu tirgotājs SIA “Biļešu paradīze” (“BP”) iekasēja, pēc LNKC domām, nepamatotu maksu par internetveikala izmantošanu, ievērojami padārdzinot biļetes.

Atšķirībā no vairākiem citiem tirgotājiem, kuri par katru biļeti iekasē konstantu maksu neatkarīgi no biļetes cenas, “BP” pircējiem liek maksāt konkrētu daļu – 7,37% – no katras biļetes cenas.

Tā kā biļetes uz Dziesmu svētku lielākajiem sarīkojumiem – Noslēguma koncertu un deju lielkoncertu – vienmēr ir pietiekami dārgas, turklāt tiek pirktas vairākiem ģimenes locekļiem uzreiz, daži pircēji šādi pārmaksāja pat simts eiro.

Vienošanās par naudas atmaksu tika panākta tikai šī gada sākumā, un nākamajā nedēļā LNKC nāks klajā ar kārtību, kādā biļešu pircēji pārmaksāto naudu varēs atgūt. LNKC direktore Signe Pujāte “Latvijas Avīzei” lūdza īpaši uzsvērt, ka atmaksas process tiks precīzi fiksēts īpašās infografikās un būs pietiekami ilgstošs, lai visi paspētu sakārtot dokumentus un saņemt pārmaksāto naudu.

Jautāta, vai šī pieredze ko palīdzēs nākamo Dziesmu svētku biļešu tirdzniecības organizēšanā, viņa atbildēja: “Jo smagākas mācības, jo vieglāk pēc tam, jo kaut ko no procesa ņem vērā gan kultūras nozare, gan arī biļešu tirgotāji.

Mūsu strīds izcēlās par līguma punkta interpretāciju, un man tas mācījis, ka līguma nosacījumi un iespējamās riska vietas ir precīzi jāatrunā.”

Ja nebūtu sākusies pandēmija, patlaban būtu pilnā sparā jātirgo biļetes uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem. Uz tiem gan nekad nav tik milzīgs pieprasījums kā uz Vispārējo dziesmu un deju svētku lielajiem notikumiem. Arī svētku organizatore, Valsts izglītības satura centra neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa norāda – sadarbība cauri dažādiem svētkiem bijusi ar abiem lielākajiem biļešu tirdzniecības tīkliem, proti, “BP” un SIA “Biļešu serviss” (“BS”), un ne pret vienu no tiem pretenziju nekad nav bijis.

Iepirkuma komisija ņemot vērā visdažādākos apsvērumus – gan biļešu pieejamību klātienē un internetā, gan arī pakalpojuma cenu un uzcenojumu biļetēm gala lietotājam. Konkurss biļešu tirgotājiem uz svētkiem, kuri nu pārcelti uz nākamo gadu, varētu sākties šī gada rudenī vai 2021. gada ziemā.

Patlaban neziņā ir tie, kas pērn iegādājās biļetes uz Enrikes Iglesiasa koncertu, kas bija paredzēts 2019. gada decembrī, taču producenta – kādas Bulgārijā reģistrētas firmas – vainas dēļ nenotika.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Evija Lene norāda, ka PTAC jau šī gada 8. janvārī “Biļešu servisam” licis sākt biļešu vērtības atmaksas procesu patērētājiem.

“Biļešu servisam” līdz 12. jūnijam patērētājiem, kuri nav izmantojuši kredītkaršu reklamāciju, bija jāatmaksā biļešu vērtība no biļešu tirgotāja rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas bija pieejami “Biļešu servisam” brīdī, kad tika paziņots par pasākuma atcelšanu. Tomēr tas nav noticis.

“Biļešu serviss” uzskata, ka atmaksa jāveic konkursa organizētājiem, kā arī norāda, ka nemaz nevar to veikt. Pēc tam, kad uzņēmums pagājušā gada novembrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt iespējamu krāpniecību saistībā ar koncerta organizēšanu, “Biļešu servisa” rīcībā esošā nauda par nenotikušo koncertu patlaban arestēta līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.

 

Kas ir duopols?

KP vērtējumā biļešu tirdzniecības pakalpojumu nozare Latvijā ir uzskatāma par duopolu, jo tirgū darbojas divi nozīmīgi tirgus dalībnieki ar līdzvērtīgām tirgus daļām, savukārt pārējo tirgus dalībnieku daļas ir mazas.

Ko tas nozīmē pircējiem? KP komentē, ka duopola esamība liecina par salīdzinoši augstām barjerām citiem uzņēmumiem ienākt tirgū vai to paplašināt, savukārt šīs barjeras rada papildu konkurences riskus – ierobežotāku patērētāju izvēli, zemākus stimulus uzlabot pakalpojuma kvalitāti, samazināt cenas un tamlīdzīgi.

Te jāpiebilst – pērn 8. augustā Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Pasākumu producentu asociācija, SIA “Untitled”, “L Tips”, “Arēna Rīga”, kā arī lielākie biļešu tirgotāji Latvijā – “Biļešu serviss”, SIA “Bezrindas.lv” un “Ekase” – parakstīja sadarbības memorandu par godīgu komercpraksi pasākumu organizēšanas un biļešu tirdzniecības jomā.

Vēlāk memorandu parakstīja 15 citi uzņēmumi. Uzņēmums “Biļešu paradīze”, kuru pērn iegādājās “Delfi”, memorandam vismaz pagaidām pievienojies nav.

 

Pierasto vai plašu klāstu?

Tas, kurā tīklā pircējs varēs iegādāties biļetes uz koncertiem, teātra izrādēm un citiem sarīkojumiem, vislielākajā mērā ir atkarīgs no pasākuma rīkotāja vai producenta. Neatkarīgie producenti lielākoties slēdz līgumus vai nu pēc pieraduma, vai arī ar to, kurš piedāvā izdevīgākos noteikumus.

Producents Sandis Mohovikovs stāsta, ka viņš, sākot darboties, uzreiz izvēlējies sadarbību ar “BP”. “Viņiem ir kases visā Latvijā, visos kultūras namos, cilvēki ir pieraduši, ka var iet uz koncertu un turpat uzreiz iegādāties biļetes.”

Toties pašvaldības kultūras centriem gadījumos, kad līguma cena sasniedz 42 000 eiro, jārīko konkurss saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. KP uzskata – konkursi notiek pārāk reti, tādējādi neveicinot biļešu tirdzniecības uzņēmumu savstarpējo konkurenci. Lielākoties līgumi tiek slēgti uz laiku līdz pieciem, pat septiņiem gadiem.

Tomēr lielākie pasākumu centri, tādi kā reģionālās koncertzāles, rūpējas, lai viņu telpās iedzīvotāji varētu iegādāties biļetes pie vairākiem izplatītājiem, arī biļetes uz pašu organizētajiem kultūras pasākumiem nereti iegādājamas vairākos tīklos.

Austrumlatvijas koncertzāles mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare teic – šāda sistēma, kad koncertzālē darbojas vairāki biļešu tirgotāji, mazliet sarežģī dzīvi tās darbiniekiem, kuriem jāapgūst vairākas sistēmas.

“Viņiem jāpārvalda visas kases, jābūt informētiem par visu, kas notiek, tas prasa lielāku ieguldījumu no mums, lai spētu atšķirīgās sistēmas apkalpot. Bet esam izlēmuši strādāt tā, lai klients pie mums varētu iegādāties visu, kas viņam nepieciešams,” skaidro Husare. Pasākumu rīkotājam tādējādi ir arī savs ieguvums, jo, kaut gan norises vieta maksā komisijas maksu par pārdotajām biļetēm, tā savukārt saņem no tirgotājiem nomas maksu par tirdzniecības vietas uzturēšanu.

Tādēļ, iespējams, ar laiku “Gorā” būs pārstāvētas vēl arī citas biļešu tirdzniecības platformas.

Atsevišķos gadījumos kultūras iestādes veido savas tirdzniecības sistēmas – tā rīkojies Jaunais Rīgas teātris, kurš pirms pieciem gadiem noslēdzis līgumu par biļešu tirdzniecības platformas izveidi ar SIA “Divi grupa”.

“Līgums ir spēkā līdz jūnija beigām – droši vien to pagarināsim, taču jāpārbauda, vai izpildītas visas saistības,” “Latvijas Avīzei” sacīja teātra reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Liepiņa.

Viņa gan piebilst – izdevumu efektivizēšanas nolūkos teātris plāno ar laiku pāriet uz pašu veidotu un uzturētu biļešu tirdzniecības platformu.

 

Kas “nosaka mūziku” biļešu tirdzniecībā

* Kaut gan biļetes uz dažādiem sarīkojumiem var iegādāties visdažādāko pakalpojumu sniedzēju vietnēs (“E-kase”, “Bezrindas.lv, “Mobilly”, “Aula Events”, ” First Row Technology”), galvenie pakalpojumu sniedzēji, kuru fiziskā pārstāvniecība kasu veidā un arī apgrozījums ir nesalīdzināmi lielāks nekā pārējiem, ir tikai divi – “Biļešu paradīze” un “Biļešu serviss.”

 

Saistītie raksti

* SIA “Lursoft” informācija liecina, ka 2018. gadā uzņēmumam “Biļešu paradīze” apgrozījums bija 1 929 310 eiro, bet “Biļešu servisam” – 2 148 481 eiro. Abi kopā tie pārvalda absolūti lielāko daļu pasākumu biļešu tirgū.

 

* Runājot par biļešu kasēm, “BS” ir pat ievērojams pārsvars – 162 fiziskas kases iepretim tikai 53 “BP” kasēm visā valstī. Tomēr, runājot par kultūras iestādēm, priekšā ir “BP” – ar 45 kasēm pret 25.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SM
Signe Mengote
Kultūra
Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Signe Mengote
5 dienas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Sešdesmit gadi uz skatuves – Ģirts Jakovļevs: “Teātri nevajag mīlēt, teātrī vajag strādāt!” 6
Intervija 5 dienas
LA
LA.LV
Kultūra
Puntulis: Koncertzāles vieta nemainīsies, valdība atvēlējusi izcilāko zemes gabalu Rīgā 6
5 dienas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
11 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
11 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
11 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
10 stundas
LE
LETA
Dabā
Pēcpusdiena Latvijā būs siltākā kopš 2.jūlija. Laika prognoze trešdienai
12 minūtes