Brīnums dabā: kāpēc dzenim no koku kalšanas nesāp galva? 10
Tam, kāpēc dzeņi kaļ kokus, parasti ir trīs iemesli, un, lai arī dzenis to dara regulāri, putnam nekad neveidojas smadzeņu satricinājums vai citas veselības problēmas. Kā stāsta ornitoloģe, dzenis ne tikai ir atklājis, kā izmantot kokus savā labā, bet arī spēj izdzīvot bargās ziemās un nereti apvienojas ganāmpulkos ar citiem putniem.
Visbiežāk dzenis kaļ kokus trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, lai sameklētu barību – kukaiņus un kāpurus koksnē, kuri mitinās koksnē, otrkārt, ligzdošanas laikā, kad kokā tiek izveidota ligzda, un treškārt, lai ar ritmisku klauvējumu radītu skaņu, kas palīdz iezīmēt teritoriju, atbaidīt konkurentus un piesaistīt mātīti.
Šim nolūkam dzenis visbiežāk izvēlas virsmas, kuras rada skaļāku skaņu – sausus zarus, stumbrus vai pat metāla stabus. Ja citi putni dzied, lai būtu sadzirdēti, tad dzenis savu “dziesmu” veido ar klauvējieniem.
Dzenis katru gadu izkaļ jaunu dobumu, bet vecās ligzdas kalpo kā jauna mājvieta citiem putniem. Dzeņus mēdz saukt par meža ārstiem, jo tie “pārbauda” kokus un barojas ar kukaiņiem un kāpuriem, kas dzīvo mizā vai zem tās.
Kā stāsta ornitoloģe, dzenis nekad nekaļ veselīgus kokus – dobumiem viņš izvēlas vecus, bojātus vai sadrupušus kokus ar mīkstu koksni. Veselos kokos dzenis klaudzina tikai situācijās, lai ar skaņu iezīmētu savu teritoriju, taču tas koku nebojā un negatīvas sekas neatstāj.
Dzeņi nav ilgmūžīgi putni, to mūžs ir aptuveni desmit gadus ilgs. Taču, neraugoties uz nepārtrauktajiem triecieniem ar knābi pret kokiem, viņiem nekad nerodas smadzeņu satricinājums.
Zinātnieki skaidro, ka tas saistīts ar fizioloģiskām un fiziskām īpatnībām, jo dzeņiem smadzenes ir septiņas reizes mazākas nekā cilvēkiem, un to galva ir pielāgota triecienu absorbēšanai.
Ornitoloģe atklāj, ka dzeņiem aste kalpo kā atbalsta punkts, kas palīdz stingri turēties kokā brīžos, kad tas ar knābi sit pa stumbru. Putna aste ir īsa, proporcionāla ķermeņa garumam, un tās spalvas ir īpaši stingras un nesaliecas.
Saliktas kopā, tās veido izturīgu balstu, bez kura dzenis nevarētu kalt koku. Lidojuma laikā aste kalpo kā stūre, jo tā ļauj putnam viegli mainīt virzienu pa labi vai pa kreisi.
Ja mežā vai parkā redzat vietu ar desmitiem vai pat simtiem sasmalcinātu čiekuru, tā ir zīme, ka turpat tuvumā dzenim ir sava “darbnīca” jeb kalšanas vieta – vieta, kur tas piestiprina un apstrādā čiekurus. Arī pilsētās dzīvo dzeņi, bet tikai vietās, kur ir pietiekami daudz koku, piemēram, parkos.
Ornitoloģe atklāj, ka vietās ar dekoratīvām kļavām vai krūmiem, kā arī uz daudzstāvu ēkām dzeņus nav iespējams sastapt, jo viņiem ir nepieciešami īsti koki.
