Kāpēc putni šūpo galvu? Noslēpumainās kustības iemeslam ir vienkārši izskaidrojumi 0
Putni mūs fascinē ar savu dabisko skaistumu, pārsteidzošajām spējām un bieži vien patiešām dīvaino uzvedību. Viens no šādiem piemēriem ir ieradums, kas daudziem putniem ir – šūpot galvu, ejot, sēžot vai vērojot apkārtējo pasauli. Šī dīvainā un jautrā uzvedība patiesībā pilda vairākas pārsteidzošas funkcijas.
Lielākajai daļai putnu ir lieliska redze, daļēji pateicoties to acīm, kas ir salīdzinoši lielas. Tomēr šādas lielas acis nāk ar savu cenu.
Putni nevar kustināt acis tā, kā to varam mēs, tāpēc viņiem jākompensē tas, kustot galvu. Šīs galvas kustības visvairāk pamanāmas, kad putni ir kustībā, jo tieši tad viņiem ir jāstabilizē redze, lai apkārtējā vide nebūtu izplūdusi, vēsta “Bird Fact“.
Lielākā daļa galvas šūpošanas kustību, ko redzam putniem, ir saistītas ar redzi, bet putni galvu izmanto arī citās ikdienas aktivitātēs. Lasiet tālāk, lai uzzinātu vairāk par to, kāpēc putni šūpo galvu – daži iemesli jūs noteikti pārsteigs!
Kāpēc putni šūpo galvu?
Putni bieži kustina galvu pārspīlēti un neparasti. Ja esat kādreiz vērojuši balodi parkā, noteikti pamanījāt, kā smieklīgi tas staigā, šūpojot galvu atpakaļ un uz priekšu. Šī amizantā gaita baložiem šķiet gandrīz automātiska un nekontrolējama, bet arī citi putni šūpo galvu dažādu iemeslu dēļ.
Galvenais iemesls, kāpēc putni šūpo galvu, ir nepieciešamība saglabāt skaidru redzi. Tas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no plēsējiem, atrastu barību un sazinātos ar citiem sava sugas pārstāvjiem. Daudzi putni arī izmanto galvas kustības, lai pārspīlēti sazinātos ar citiem putniem.
Galvenās galvas šūpošanas funkcijas
Redzes stabilizēšana
Putniem ir ļoti ierobežotas spējas kustināt acis, tāpēc viņi paļaujas uz galvas kustībām, lai stabilizētu redzi. Daudzi sauszemes putni un citas sugas, kas staigā, nevis lēkā, staigājot šūpo galvu uz priekšu un atpakaļ.
Putni, kas atrodas uz nestabila objekta, šķietami tur galvu nekustīgu attiecībā pret zemi. Patiesībā viņi to pielāgo, lai kompensētu nekontrolētas ķermeņa kustības. Līdzīgas kustības tiek izmantotas arī lidojumā – piemēram, kolibri un vanagi, kas spēj karāties vienā vietā, ir meistari šajā redzes stabilizācijas tehnikā.
Medījuma noteikšana
Plēsējputni, piemēram, vanagi, ērgļi un pūces, bieži šūpo galvu, lai labāk saskatītu medījumu. Pētījumā par trim Amerikas vanagu sugām tika atklāts, ka katra no tām veic atšķirīgas galvas kustības, kas vislabāk atbilst to medību stilam un dzīvotnei. Piemēram, Kūpera vanags, kas medī ļoti blīvos un sarežģītos apvidos, galvu kustina daudz biežāk nekā Sarkanastes vanags, kurš medī atklātās vietās.
Riesta uzvedība
Dažiem putniem galvas šūpošana nav saistīta ar redzi, bet gan ar pārošanos. Piemēram, meža pīles izmanto galvas šūpošanu riesta laikā. Gan tēviņi, gan mātītes šūpo galvu augšup un lejup – bieži vien tieši pirms pārošanās.
Teritoriālās izpausmes
Ziemeļu dzeņi arī izmanto galvas šūpošanu saziņai. Šajā gadījumā tā gan nav romantiska, bet vairāk agresīva uzvedība. Gan tēviņi, gan mātītes var šūpot galvu, bet visbiežāk to dara tēviņi, kas sacenšas par mātītes uzmanību.
Barības norīšana
Izņemot plēsējputnus ar asiem knābjiem, lielākajai daļai putnu jānorij barība vesela, īpaši, ja tā ir pārāk cieta, lai to saplūkātu. Plēsīgi putni, piemēram, gārņi, kormorāni, kaijas un pūces, bieži šūpo galvu enerģiski, lai norītu lielus kumosus.
Ko nozīmē, ja putns šūpo galvu?
Putni bieži šūpo galvu, skatoties uz cilvēkiem, un tas var izskatīties tā, it kā viņi mūs censtos iebiedēt vai sūtītu kādu neverbālu vēstījumu. Patiesībā viņi to dara, lai mūs rūpīgi apskatītu. Tā viņi nosaka, vai mēs esam drauds, vai arī vienkārši ziņkārīgi.
Galvas šūpošana palīdz putniem gūt priekšstatu par apkārtni no dažādiem leņķiem un attālumiem, tādējādi ļaujot viņiem labāk saprast, uz ko tie skatās.
Kāpēc putni šūpo galvu, ejot?
Ir izvirzītas daudzas teorijas, lai izskaidrotu, kāpēc putni ejot šūpo galvu. Eksperimenti ar baložiem, kas skrēja uz skrejceliņa, parādīja, ka šī kustība nav automātiska muskuļu darbība un nav sinhronizēta ar putna kāju kustību. Varbūt jūs būsiet pārsteigts uzzināt, ka, ejot, putni galvu kustina tikai uz priekšu – kustība atpakaļ ir tikai optiska ilūzija!
Šīs kustības var iedalīt divās fāzēs
“Fiksācijas” fāze – putns tur galvu nekustīgu attiecībā pret zemi, kas ļauj acīm pietiekami ilgi veidot skaidru attēlu bez izplūduma un labāk pamanīt iespējamos draudus.
“Grūdiena” fāze – putns ātri pārvieto galvu uz priekšu, lai tā no jauna nonāktu priekšā ķermenim. Tiek uzskatīts, ka šī fāze palīdz arī uzlabot dziļuma uztveri.
