Baiba Broka.
Baiba Broka.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Brokas kukuļošanas lieta iestrēgusi tiesā. Kāpēc izskatīšanu sāks tikai 2022. gada 29. novembrī? 6

Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Krimināllieta, kurā par iespējamu kukuļņemšanu apsūdzēta bijusī tieslietu ministre Baiba Broka, bet par kukuļa došanu – uzņēmēji Guntis Rāvis un Ivars Millers, jau šī gada sākumā tika nosūtīta uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Pirmā tiesas sēde bija paredzēta pirms diviem mēnešiem, bet, kā izrādās, ir iemesli, kuru dēļ tiesa šo krimināllietu sāks skatīt tikai nākamā gada nogalē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šo kriminālprocesu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsāka jau 2018. gada 22. maijā, bet 2019. gada 8. jūlijā aizdomās par kukuļošanu aizturēja nu jau bijušo politiķi un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku, kura kādu laiku ieņēmusi arī tieslietu ministres amatu, un divus būvuzņēmējus – Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

Visām trim personām piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, bet pirmstiesas izmeklēšana turpinājās vēl pusotru gadu.

Rezultātā Broka apsūdzēta par kukuļņemšanu, Rāvis – par kukuļdošanu un par stratēģiskas nozīmes ierīces, ar kuru varēja tikt traucēti operatīvie pasākumi, glabāšanu, bet Millers – par kukuļa nodošanas atbalstīšanu.

Valsts apsūdzībai esot pierādījumi, ka Baiba Broka, kura bija arī Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, pieņēmusi kukuli, pateicībā par kuru veica dažādas darbības, lai sekmētu uzņēmuma “Skonto Būve”, ar kuru saistīti abi pārējie apsūdzētie, uzvaru šajā konkursa procedūrā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica uz jautājumu par to, kādēļ šī krimināllieta tiks skatīta teju divus gadus pēc tās saņemšanas tiesā, skaidroja, ka 2021. gada 8. janvārī to saņēma tiesnese Karīna Kazārova, kura lietā konstatējusi trūkumus, tādēļ bija to nosūtījusi amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai.

19. maijā bija paredzēta pirmā sēde, bet krimināllietu nācās noņemt no izskatīšanas, jo tiesnesi Kazārovu uz laiku pārcēla tiesneses amatā Rīgas apgabaltiesā.

Tad lieta nonāca tiesneses L. Dīzenbergas lietvedībā, bet 1. jūnijā šī tiesnese pieņēma lēmumu par atstatīšanos no šīs krimināllietas izskatīšanas, lai neradītu šaubas par savu objektivitāti, – viņas ģimene esot draudzīgās attiecībās ar vienas apsūdzētās personas aizstāvja ģimeni.

Reklāma
Reklāma

3. jūnijā krimināllieta tikusi nodota tiesneses Aijas Reitupes lietvedībā.

To, kādēļ šīs lietas izskatīšana tiks sākta tikai 2022. gada 29. novembrī, no pašas tiesneses Reitupes uzzināt neizdevās, jo viņa vēl mēnesi atradīsies kārtējā atvaļinājumā.

Tiesas priekšsēdētāja I. Krēvica atbildē raksta: “Tiesnesis, nosakot tiesas sēdi krimināllietā, ņem vērā viņa lietvedībā esošo un ienākušo krimināllietu skaitu, lietas apjomu, lietas sarežģītību, lietā iesaistīto personu skaitu, nozīmēto tiesas sēžu grafiku, prokuroru un advokātu noslodzi, kā arī likumā noteiktos termiņus un citus apstākļus. Minētajā kriminālprocesā neviena no apsūdzētajām personām nav valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.”

Tiesas priekšsēdētāja arī piebilda, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pašlaik ir brīvas sešas tiesneša amata vietas, no kurām trīs ir brīvas uz nenoteiktu laiku (viena no tām jau ilgstoši), bet trīs amata vietas brīvas uz noteiktu laiku (tiesnešu pagaidu prombūtnē).

Sešu tiesnešu iztrūkums manāmi kavējot lietu izskatīšanas termiņus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.