Edvards Smiltēns: NBS zaudēs labu pulkvedi, tikai tādēļ, ka JV ir beigušies politiķi, kas var uzņemties atbildību 0
Pēc paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju izskanējis, ka nozare turpmāk būtu jāvada profesionālim. Kā viens no iespējamiem kandidātiem minēts pulkvedis Raivis Melnis. Šādu ieceri kritiski TV24 raidījumā “Ziņu top” vērtē Saeimas sekretārs un Nacionālās drošības komisijas sekretārs Edvards Smiltēns.
Viņaprāt, militārpersonas virzīšana aizsardzības ministra amatam liecina par politiskās atbildības trūkumu. Smiltēns uzskata, ka šāda situācija rāda — “Jaunajai Vienotībai” pietrūkst politiķu, kuri būtu gatavi uzņemties atbildību par nozari.
Smiltēns uzsver, ka demokrātiskā valstī ir būtiski nošķirt civilās un militārās funkcijas. Viņš salīdzina šo principu ar baznīcas un valsts nošķīrumu, norādot, ka arī militārpersonām un politiskajām amatpersonām jābūt skaidri nodalītām. Aizsardzības ministra amats, viņaprāt, ir civils un politisks amats, nevis militārs postenis.
Pēc Smiltēna domām, pulkvežu vai ģenerāļu iecelšana politiskos amatos vairāk raksturīga autoritārām valstīm, nevis demokrātiskām sistēmām. Pat tad, ja konkrētā militārpersona pirms stāšanās amatā formāli noslēgtu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, viņaprāt, tas neatrisinātu problēmu pēc būtības.
Viņš arī norāda, ka šāds lēmums varētu radīt zaudējumu pašiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Ja pieredzējis pulkvedis aizietu no dienesta, NBS zaudētu profesionālu virsnieku, bet politiskajā amatā viņš varētu nonākt tikai uz īsu laiku. Smiltēns to salīdzina ar situāciju, kad cilvēks tiek izmantots kā īslaicīgs risinājums politiskai krīzei, bet pēc tam viņa profesionālais potenciāls tiek izšķērdēts.
Kopumā Smiltēns uzskata, ka aizsardzības ministra amatam jāmeklē politiska kandidatūra, kas spēj uzņemties civilu un demokrātisku atbildību par nozari. Viņa ieskatā militārs profesionālisms ir būtisks NBS vadībā un aizsardzības sistēmā, taču ministra amatā primāra ir politiskā atbildība.
