Zane Driņķe: publiskajā sektorā efektivitāti kavē ne tikai birokrātija, bet arī bailes kļūdīties 0
Publiskajā pārvaldē efektivitātes jautājums nav tikai par birokrātijas mazināšanu vai administratīvo procesu vienkāršošanu. Tas lielā mērā ir arī domāšanas veida jautājums, TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” izsakās SIA “Biznesa augstskola Turība” profesore un rektore, AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.
Viņa norāda, ka, ienākot publiskās pārvaldes sistēmā no malas, viens no lielākajiem pārsteigumiem bijis ne tikai birokrātisko šķēršļu apjoms, bet arī veids, kā šajā vidē tiek pieņemti lēmumi. Publiskajā sektorā rīcību būtiski ietekmē normatīvais regulējums, procedūras un atbildības mehānismi, kas bieži vien padara pārmaiņas lēnākas nekā privātajā sektorā.
Driņķe skaidro, ka efektivitātes uzlabošana ir bijusi arī viena no valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm — optimizēt līdzekļus, resursus un darba procesus. Viņas vadītajā uzņēmumā šis process jau vairākus gadus ir aktīvs, un tas ļāvis atklāt virkni lietu, ko iespējams darīt citādi. Vienlaikus viņa uzsver, ka šādas pārmaiņas nenotiek ātri un vienkārši.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem publiskajā sektorā ir tas, ka arī bezdarbība var tikt vērtēta kā pārkāpums. Driņķe norāda, ka amatpersona vai vadītājs var tikt kritizēts gan par rīcību, gan par nerīkošanos. Ja process nav bijis atbilstošs publiskā sektora standartiem vai normatīvajam regulējumam, pat labas ieceres var radīt riskus. Tas, viņasprāt, nereti mazina motivāciju uzņemties iniciatīvu un īstenot pārmaiņas.
Viņa uzsver, ka efektivitātes uzlabošana nenozīmē vienkāršu un mehānisku darbinieku skaita vai izmaksu samazināšanu. Īpaši tādās nozarēs kā mežsaimniecība profesionāli speciālisti ir liels retums, tāpēc pārmaiņas jāvērtē ļoti rūpīgi. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš administratīvajam līmenim, darba organizācijai un procesiem, nevis lineārai visu funkciju samazināšanai.
Driņķes ieskatā publiskajā sektorā īpaši svarīga ir elastība. Nepietiek ar pieeju, ka viss vienkārši jāoptimizē un jāsamazina. Ir jāskatās, kur resursus iespējams izmantot gudrāk, kur procesus var pārveidot un kur nepieciešams saglabāt kompetenci, bez kuras iestāde vai uzņēmums nevar kvalitatīvi darboties.
Salīdzinot ar privāto sektoru, publiskajā pārvaldē pārmaiņu temps ir lēnāks. Driņķe atzīst, ka viņai kā cilvēkam ar ilgu pieredzi privātajā sektorā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka rezultāts nav redzams tik ātri, kā gribētos. Privātajā sektorā lēmumi un pārmaiņas bieži īstenojamas straujāk, savukārt publiskajā sektorā jāņem vērā daudz vairāk juridisku, procesuālu un institucionālu aspektu.
Kopumā Driņķe secina, ka efektivitātes uzlabošana publiskajā pārvaldē ir nepieciešama, taču tā prasa ne tikai birokrātijas mazināšanu, bet arī domāšanas maiņu. Lai cilvēki būtu gatavi strādāt publiskajā sektorā un uzņemties atbildību, sistēmai jāspēj līdzsvarot kontroli ar uzticēšanos un dot iespēju rīkoties bez pārmērīgām bailēm no sodīšanas.
