“Cilvēki ēst restorānos vispār nevarētu atļauties” – “Lido” atklāj izejvielu cenu sadārdzinājumu kopš Covid-19 0
Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.
Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti – īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām – īpaši augstas kvalitātes.
Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.
Tāpat “Lido” vadītāja atzīmēja, ka arī vietējās produkcijas pieejamība ir sezonāla un ierobežota. Ziemā dārzeņi pārsvarā ir no citām Eiropas valstīm, jo vietējo dārzeņu pieejamība ir tikai vasarā un rudenī. “Piemēram, pavasarī ir problēmas ar kartupeļu iegādi. Latvieši ēd kartupeļus katru dienu. Tikai pie mums vien dienā tiek izlietotas 4,5 tonnas kartupeļu dažādos ēdienos. Šobrīd vēl varam kartupeļus dabūt Baltijas līmenī, bet jau tagad ar bažām skatāmies uz laika apstākļiem, plūdiem Latgalē. Visi šie apstākļi tiešā veidā ietekmē to, ka rudenī, visticamāk, kartupeļu būs mazāk un cena būs augstāka,” prognozēja “Lido” vadītāja.
Viņa norādīja, ka mainās arī ēšanas paradumi, tostarp, piemēram, pieaug interese par dārzeņu ēdieniem, kā arī veģetāriem, vegāniskiem un bezlaktozes risinājumiem. “Kad es nozarē sāku strādāt pirms 26 gadiem, tad visur bija: gaļa, gaļa, gaļa. Mēs Latvijā joprojām esam lieli gaļas ēdāji, bet arvien vairāk ienāk dārzeņu ēdieni,” teica Auziņa.
Savukārt jautāta, kā augstā pārtikas preču inflācija ir ietekmējusi ēdāju izvēlas, “Lido” valdes priekšsēdētāja norādīja, ka pieprasījums parasti “nekaro” ar cenām – klients vēlas to, kas viņam garšo. Tomēr augstās cenas sabiedriskajā ēdināšanā ļoti apgrūtina gan klientu, gan uzņēmēju ikdienu.
“Ja Latvijas restorāni liktu cenas, kādām tām vajadzētu būt, balstoties uz iepirkumu cenām un izmaksām, tad cilvēki ēst restorānos vispār nevarētu atļauties. Tā ir vēl viena tēma, ko esam daudzkārt skaidrojuši politiķiem – šobrīd izmaksu sadaļa uzņēmējiem ir smaga. Ne visiem ir iespēja, kāda ir mums – mēs esam lieli un varam efektīvi samazināt procesus, automatizēt, veikt pārmaiņas, bet mazajiem restorāniem šādas iespējas nav. Un tad mēs redzam, ka aizejam uz restorānu un divatā bez 100 eiro jau vairs paēst nevar. Domāju, ka šie restorāni patiesībā strādā mīnusā,” sacīja Auziņa.
