Latvijā
Sabiedrība

Parāda, kurš ir saimnieks. Lielākais noslēpums un izgāšanās. “LA” nedēļas apskats2

FOTO: LETA, kolāža – la.lv

Cilvēks. Augstākā Briseles birokrāte

Kad Žans Klods Junkers veidoja savu Eiropas Komisijas sastāvu ar nebijuši daudziem vietniekiem, kuriem nebija savu ģenerāldirektorātu (lasi, ministriju), viņš nolēma stiprināt Ģenerālsekretariātu (līdzīgs veidojums Valsts kancelejai). Tā vadība, pirmkārt, tika politizēta, piemēram, ar EK runasvīra vācieša Martina Zelmaiera strīdīgo iecelšanu ģenerālsekretāra amatā. Arī ar vietnieku izvēli. Otrkārt, tā tika stiprināta ar profesionālākajiem augstākajiem ierēdņiem.

Rekrutēšanas fāzē bija noslēgusies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, un, pateicoties atdevīgajam darbam COREPER (kur visas dalībvalstis saskaņo lēmumus), tika pamanīta toreizējā Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone. Viņa ar Valda Dombrovska aktīvu lobēšanu 2015. gadā “ielēca” uzreiz ģenerālsekretāra vietnieka amatā.

Tagad, kad pie varas maiņas ģenerālsekretārs pametis amatu (nevar būt vācietis šai amatā, ja EK priekšsēdētāja ir vāciete), par ģenerālsekretāri iecelta Ilze Juhansone. Kaut arī uz šo amatu cerēja francūziete, viņai kā ilgāk nostrādājušai vietniecei priekšroka. Bet… tā kā Junkers šo iestādi padarīja politisku, jārēķinās, ka, EK vadībā nākot fon der Leienai, viņai var būt savas izvēles politiskai ierēdniecības un likumprojektu pārraudzībai.

Ilze Juhansone ir juridisko zinātņu un filoloģijas maģistre, Eiropas tiesības atsevišķi papildinājusi Eiropas Publiskās administrācijas skolā, skolojusies Dānijā. Divdesmit gadu laikā no Rīgas 34. arodskolas latviešu valodas skolotājas, Bēgļu lietu centra direktora vietnieces nokļuvusi visas ES ierēdniecības galvgalī.

Pa starpām piecus gadus pabijusi Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces amatā, pēc tam trīs gadus Ārlietu ministrijā atbildējusi par ES lietām. Kopš 2011. gada dzīvo Briselē. Piecus gadus kā Latvijas vēstniece ES, pēdējos četrus – EK ģenerālsekretāra vietnieces amatā. Pēc vēstnieces rezidences pamešanas īrē divistabu dzīvokli pusstundas gājumā no darbavietas. Cenšas rosināt un piedalīties Briselē strādājošo latviešu sanākšanas reizē. Bet visbiežāk kafiju sadzer ar Valdi Dombrovski.

Vienmēr strādājusi ar lielu atbildības sajūtu. Darbs viņai pirmajā vietā. Spriežot pēc ierēdņu algu tabulām, mēnesī tagad vajadzētu būt ap 18 000 eiro. Darbaholiķe, kuras veselību varbūt EK darba režīms un sociālā nodrošināšana var noturēt līdzsvarā.

Noslēpums. Reirs parāda, kurš ir saimnieks

Aizvadītajā nedēļā pēc finanšu ministra Jāņa Reira iniciatīvas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei izteikts aizrādījums par viņas izteikumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un intervijā portālam “Delfi”.

Finanšu ministram, visticamāk, nav patikuši VID vadītājas publiskie izteikumi par sadarbības trūkumu ar Finanšu ministriju (FM). VID priekšlikumus nodokļu ieņēmumu palielināšanai FM vienmēr neņemot vērā. VID pārstāvjus neaicinot uz ministrijā izveidotās darba grupas sanāksmēm, kurās vērtē kopš pagājušā gada uzsāktās nodokļu reformas trūkumus un iespējas tos labot.

Cita starpā, VID vadītāja atzinusi, ka jaunā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība tūkstošiem nodokļu maksātāju pārvērtusi par nodokļu parādniekiem, iedragājot VID tēlu sabiedrības acīs. Kaut arī sabiedrībā daudz kas no Jaunzemes paustā nav nekāds noslēpums, finanšu ministra ieskatā viņa izrunājusies par daudz. Publiski jau izskan, ka tāpēc Ieva Jaunzeme pat varētu zaudēt VID vadītājas krēslu, kurā iesēdās tikai pirms pieciem mēnešiem – šī gada 11. februārī.

Ja tā notiks, šī būs otrā reize, kad nesaskaņu dēļ ar Reiru Jaunzemei nāktos atstāt amatu. Pirmoreiz tas notika, Reiram vadot Labklājības ministriju, kurā Jaunzeme bija valsts sekretāre.

VID vadītājai izteiktais aizrādījums būtībā ir brīdinājums citām ministriju pakļautības iestāžu amatpersonām un ierēdņiem stingri ievērot subordināciju. Vienkāršāk sakot, turēt muti, atverot to tad, kad augstākā priekšniecība to atļāvusi. Bet noslēpums tomēr paliek: vai tik tiešām tikai šī mazā kritikas šķipsniņa vien ir vāji slēptās ministra nepatikas pamatā.

Izgāšanās. Riņķadancis ap teātri

Pagājušajā nedēļā īsts kaislību riņķadancis savērpās ap Jaunā Rīgas teātra pārbūvi. “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) informācijas pārraides ātrumā piekāpās būvniekiem – “Rere Būve 1” paspēja pirmie pateikt, ka līgums ar viņiem lauzts, un paust savu nostāju. Toties “VNĪ” par to atspēlējās, paziņojot, ka visa vaina par iestrēgušo teātra ēkas rekonstrukciju jāuzņemas būvniekiem, bet arhitekte Zaiga Gaile pat pavēstīja, ka šis esot kara pieteikums lielo būvnieku mafijai.

Ieskatoties JRT pārbūves hronoloģijā, tomēr pārņem aizdomas, ka viena pagale nedeg. Par arhitektes un celtnieku (ne)padarītā proporciju jāspriež ekspertiem, taču vismaz daļēji atbildība – kā visos līdzšinējos iestrēgušajos pārbūves projektos, no kuriem kliedzošākais noteikti ir Rakstniecības un mūzikas muzeja restaurācijas gadījums, – jāuzņemas “VNĪ”.

Atgādināšu, ka par JRT pārbūvi spriests jau kopš 2012. gada, kad lēsa, ka tā varētu sākties 2014. gadā un maksāt 6 099 000 latu (8 678 095 eiro pēc 2013. gada nogales kursa). Pērn, kad 20. jūnijā “VNĪ” simboliski deva startu teātra vēsturiskās ēkas pārbūvei, tās izmaksas tika lēstas jau 29 miljonu eiro apmērā, bet šobrīd izskanējis, ka pārbūve varētu būt vēl par diviem miljoniem dārgāka. Un nevar vēl zināt, kāda nodokļu maksātājiem būs galīgā – tiešā un netiešā – tāme, kad “VNĪ” nomainīs būvniekus un vairākus gadus tiesāsies ar pašreizējiem.

Darbi apstājās pagājušā gada novembrī, kad tika konstatēts, ka pāļu dzīšana līdzās esošajās mājās rada plaisas. Ar ko visas procesā iesaistītās (un no valsts budžeta labi apmaksātās) puses nodarbojās astoņus mēnešus, patiešām saprot tikai tās pašas, taču šobrīd “VNĪ” apņēmīgi sola atrast jaunu labāku darbu veicēju un visu pabeigt līdz solītajam termiņam, proti, 2021. gada sākumam, lai teātris varētu atgriezties savās telpās un neietu zudībā ES finansējums.

Aizdomas. Bordāns pret Ģirģenu

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”), apmeklējot koncertu “Laima Rendezvous Jūrmala 2019”, varēja arī nezināt, ka tajā piedalīsies “Vladimiram Putinam un Krievijas kriminālajām aprindām pietuvinātais mūziķis Grigorijs Ļepss”, bet to nevarēja nezināt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”). Tā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja abu valdības locekļu šim tematam veltītās vairāku dienu domu apmaiņas izskaņā.

“Iekšlietu ministrs aiziet uz apšaubāmas sabiedrības koncertu un aplaudē Grigorija Ļepsa dziesmām, kas ir kliedzoši. Iekšlietu ministrs ir nosēdināts pirmajās rindās, lai pazemotu Latvijas valsti,” teica tieslietu ministrs. Viņš norādīja, ka Lietuva, Izraēla, ASV esot iekļāvusi šo mūziķi “melnajā sarakstā”, bet Latvija to nez kāpēc nav izdarījusi.

Medijos pēc šī koncerta publicētajās fotogalerijās bez sabiedrībā zināmām personām, kuru vidū bija arī uzņēmēja Aināra Šlesera ģimene, koncerta apmeklētāju vidū varēja vērot divus citus “KPV LV” ministrus – R. Petraviču un Ralfu Nemiro. J. Bordāns atzina, ka viņam ir pārsūtīts video no kāda krieviski raidoša medija, kur bija redzams arī S. Ģirģens. Pēc būtības tas esot tas pats agrākais “Jaunais vilnis”.

Iekšlietu ministrs nākamajā dienā kolēģim atbildēja, ka viņam nav tiesiska pamata iekļaut Ļepsu “melnajā sarakstā,” jo kompetentas iestādes nav sniegušas tādu atzinumu. Uz to Bordāns reaģēja ar pretjautājumu, vai tādu pārbaudi vispār ir uzdots veikt. Vēl Ģirģens uzsvēra, ka starptautisko mūzikas festivālu rīkojusi “tautā iecienīta un mīlēta māksliniece Laima Vaikule”, un izteica nožēlu, ka Bordāns noniecina starptautiski populāras mākslinieces organizētu kultūras pasākumu, tādā veidā paužot aizvainojumu par Valsts drošības dienesta vadītāja Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā. Koncertā piedalījās arī vairāki zināmi latviešu mākslinieki – Jānis Stībelis, Intars Busulis, Lauris Reiniks.

Japiebilst, ka iekšlietu un tieslietu ministri ir vienojušies par nozaru profesionālo sadarbību. Uz vaicāto, vai abu strīds neatstās iespaidu arī uz to, Bordāns “LA” atbildēja cerībā, ka to tas neietekmēšot, bet viņam bijis pienākums aizrādīt kolēģim uz situāciju, kas nav pieņemama, jo tā ir saistīta arī ar valsts drošību un prestižu.

Darījums. Pūļa finansējums investora vietā

Latvijas lidsabiedrība “Air Baltic” veikusi lielāko obligāciju emitēšanu Latvijas kapitālsabiedrību vēsturē. Piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā emitētas ar gada procentu likmi 6,75%. Obligācijas iegādājušies vairāk nekā 100 investori no 25 valstīm, turklāt pēc “Air Baltic” teiktā, pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīri, bet obligāciju emisija ir kā alternatīva aizņēmumam bankā. “Nasdaq” biržā atrodamā informācija vēsta, ka, emitējot obligācijas, uzņēmums ir tas, kurš, balstoties uz aprēķiniem un dažādu investoru interesi, nosaka sev optimālos aizņēmuma nosacījumus. Svarīgi, ka, nopērkot obligācijas, investors kļūst par aizdevēju.

Lai gūtu papildu finansējumu, uzņēmuma akcijas var kotēt arī biržā. Tādā gadījumā akcionārs kļūst arī par uzņēmuma līdzīpašnieku. Akciju pārdošanas gadījumā, protams, kādam no esošajiem akcionāriem ir jāgrib pārdot savas akcijas. Latvijas valstij pieder 80,5% lidsabiedrības akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA “Aircraft Leasing 1” pieder 19,95%.

Pēc ziņas par obligāciju emisiju daudzi pauduši bažas par to, vai procentu likme nav pārāk neizdevīga lidsabiedrībai. Piemēram, “Latvenergo” obligācijas emitējusi ar 1,9–2,8% likmēm, bet “Altum” par 0,95–1,3% likmēm. Tomēr eksperti uzsver, ka aviācijas nozare ir riskanta un “Air Baltic” darījuma gadījumā procentu likme ir pieņemama.

Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Zigfrīds Dzedulis, Linda Kusiņa, Ināra Egle, Raivis Šveicars

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Ceļā uz Saulkrastiem izveidojies sastrēgums vairāku desmitu kilometru garumā
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
No nākamās nedēļas bruņotie spēki sargās valsts austrumu robežu
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Metas ar nazi pie kakla: Šampēterī iedzīvotājus veikalā pārbiedē neadekvāts vīrietis
7 stundas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Tukumā uguns no atkritumiem pārmetusies uz blakus esošo angāru, deg arī kūla
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
VID saņemti jau 498 iesniegumi dīkstāves pabalsta izmaksai
56 minūtes
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Krievija uz laiku slēgs sauszemes robežas
2 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Vai neievēro pašizolāciju? Iedzīvotāji ziņo par Saeimas deputātu atrašanos ārpus dzīvesvietas
32 minūtes
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
9 stundas