“Te stāsts nav par gāzi…” Cilvēki dalās savās versijās par vainīgo Torņakalna traģēdijā 123
LA.LV plaši atspoguļoja piektdien, 2. janvārī, notikušo sprādzienu Torņakalnā. Jaunākā informācija liecina, ka īsi pirms sprādziena dzīvokļa 72 gadus vecais iemītnieks ar fleksi pārzāģējis gāzes cauruli, bet sprādzienu izraisījusi dzirkstele, ieslēdzot istabā gaismu.
Gāzes sprādzieni Latvijā bijuši vairāki. Piemēram, 2024. gada izskaņā sprāga dzīvoklis Mangaļsalā, bet pērnā gada sākumā gāzes sprādziens pilnībā iznīcināja dārza mājiņu. Lai arī Torņakalna traģēdijas iemesli ir zināmi, soctīklotājiem ir savas versijas par vainīgo notikušajā.
Piemēram, persona ar segvārdu @le_walkabout raksta: “Stāsta morāle! Ja Jums ir kāds nabags mājā! Sametieties viņam gadā 30–50 eiro gāzei. Viss tas gadījums ir tīrākā valsts nabadzība (finansiāla un garīga) un birokrātiskā aparāta nefunkcionēšana. To māju es teiktu norakstīs! Tur viss ir saliets un izdrebināts. Ietaupīja 30–50 eiro gadā. Cieti! Laimīgākā valsts Eiropā. Cik Rīgā ir tādu pensionāru, kuriem aizmetināta gāzes truba dzīvokļos? Nav nauda? Aizklopējiet radio 5 propagandas mašīnu un tos līdzekļus novirziet viņiem. Gāzei!”
Šīs publikācijas komentāru sadaļā atrodami vēl daži minējumi par notikušo:
“Diezgan bieži saskaros ar senioriem, un parasti iemesls nav finansiālie apsvērumi kādēļ dzīvo apšaubāmos apstākļos, bet gan domāšanas veids “es zinu labāk”. Ne tikai par gāzi, bet arī par dzīvokļiem pārbāztiem ar mantām, nevēlēšanos ieguldīties īpašuma sakārtošanā un līdz tik elementārai lietai kā dūmu detektora uzstādīšanai.”
“Te stāsts nav par gāzi, bet par domāšanas veidu. Un ne jau aizmetinātā truba pie vainas, bet nepieejamā medicīna/sociālā aprūpe. Normāli domājošs cilvēks ar kritisko domāšanu un spriestspēju nelīstu ar fleksi pie trubas un iepriekš neveidotu nelegālus pieslēgumus. Ja jau var atļauties fleksi, tad mazo gāzes balonu vai elektrisko plīts riņķi noteikti arī varēja.”
“Problēma ir tajā, ka valsts seniorus ir pametusi novārtā, izliekoties, ka nesaprot, ka pēc 70 daudziem prāts jau ir aizmiglojies un racionāla domāšana vairs nav. Senioriem būtu piespiedu kārtā jāsaņem valsts atbalsts, nevis pēc brīvprātības principa, kā ir tagad. Ja cilvēks izrādās ar greizu spriestspēju, tad viņam jādodas uz SAC, grib to vai nē. Tur viņš būs drošībā, un citi pasargāti.”
“Fakts, ka šajā gadījumā visu pagriež pret māju iedzīvotājiem — ka redz, nabags mājā un būtu sametušies, nebūtu tas noticis — ir pilnīgi neētiski un necienīgi! Nebūtu gāze, būs kas cits — trubas, elektrība. Te ir vesels domāšanas veids apakšā, un nav pirmā reize, kad patvaļīga rīcība noved līdz nelaimei.”
“Threads” atrodama vēl kāda līdzīgi domājošā. Kristīnes prāt, vainīga ir sistēmas vienaldzība: “Traģēdija Bauskas ielā. 72 gadus vecam pensionāram iepriekšējā dienā tika atslēgta gāze. Pensionārs tika atstāts bez silta ēdiena. Tā ir sistēmas vienaldzība — augstāk par veca cilvēka dzīvību.”
Tomēr viņas viedoklim nav daudz piekritēju — cilvēki komentāros norāda, ka vecums nav iemesls tam, ka pensionārs varēja rīkoties tik patvaļīgi.
Vēl kāds vīrietis atsevišķā publikācijā dalījies emocionālā pieredzes stāstā par savu saskarsmi ar gāzi. Viņš stāsta, ka 2000. gadā tēvs pārdeva dārzeņus Rīgas nakts tirgū. Kādu vakaru vietu ierādītājs gribējis, lai dārzeņus pārdod pie gāzes balonu apmaiņas punkta. Tā bijusi neliela dzelzbetona ēka, kuras sienu bezpajumtnieki iecienījuši kā tualeti.
Tēvs nav piekritis vietas iedalījumam, jo neciešama bija gan gāzes, gan urīna smaka. Abi aizgājuši tirgot dārzeņus aiz stūra.
“Pēc pāris stundām iekāpām busiņā, lai uzēstu. Atskanēja sprādziens. Pāri busiņa jumtu nobira akmeņi. Izkāpjam ārā. Cilvēki panikā skrien pāri tramvaja sliedēm uz ielas pretējo pusi. Būdiņa uzgāja gaisā (3 bojā gājušie). Esmu pateicīgs tētim, ka toreiz nepiekāpās. Tas tik ļoti iesēdies manī, ka, gan nopērkot dzīvokli, gan vēlāk mājā, pirmais, ko izdarīju — tiku vaļā no gāzes,” pieredzē dalās Raivis.
