Demokrātijas simt gadi Latvijā: kā skaidrot pārmaiņas Latvijas vēsturē? 4
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šogad sācis īstenot daudzveidīgu aktivitāšu programmu “Demokrātijas (at)dzimšana 1920–1990–2020”, kas aktualizē un skaidro demokrātiskās iekārtas pamatelementu pēctecību un pārmaiņas Latvijas Republikas vēsturē.
“Pasākumu programmā vēlamies sasaistīt vairākus punktus laikā. Tie ir simt gadi kopš Satversmes sapulces – pirmās demokrātiski vēlētās likumdevējas iestādes – vēlēšanām 1920. gada 17.–18. aprīlī un Satversmes sapulces sasaukšanas tā paša gada 1. maijā, kā arī 30 gadi kopš pirmajām brīvajām Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām pēc padomju okupācijas 1990. gada 18. martā, kurām sekoja Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšana 1990. gada 4. maijā,” stāsta projekta vadītājs Imants Cīrulis.
Abus notikumus 1920. gada maijā un 1990. gada maijā šķir 70 gadu, bet tie savā ziņā ir ļoti līdzīgi robežpunkti Latvijas valstiskuma vēsturē.
Tiesa gan, lielākā daļa cikla pasākumu ārkārtas stāvokļa dēļ iesaldēti. Tas netraucē vien norisēm, ko iespējams organizēt tiešsaistē.
Tādēļ muzeja “Facebook” kontā iespējams iepazīt stāstus par vēlēšanu un politisko partiju vēsturi Latvijā.
Tie turpināsies, un tiks pievienoti arī jauni. Tāpat ap 4. maiju ikvienam būs iespēja klātienē vai ar datora starpniecību izstaigāt ar neatkarības atjaunošanu 1990. gadā saistītās vietas Rīgā – LNVM Tautas frontes muzeja nodaļa virtuālajā vidē piedāvās stāstus un fotoattēlus par vietām, kur tika sagatavota un pieņemta Neatkarības deklarācija.
Karikatūra par deputātu kandidātiem 1928. gada Rīgas pilsētas domes vēlēšanās. Mākslinieks Sergejs Civinskis (Civis), oriģināls LNVM krājumā. Publicēts: “Pie Bābeles torņa”. Rīga, 1928. gads.
Ciklā iecerētā ārtelpas izstāde par demokrātijas līdzībām un atšķirībām starpkaru Latvijā un pēc 1990. gada, kuru jau maijā bija plānots izvietot liepu alejā Brīvības bulvārī iepretim LNVM, varētu būt skatāma apmeklētājiem ne agrāk kā jūnijā.
Tajā varēs aplūkot gan jaunveidotas infografikas, gan daļu daudzveidīgā LNVM krājuma – priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus no 20. gadsimta 20. un 30. gadiem un pēdējām desmitgadēm, vēsturiskas fotogrāfijas, kā arī politiskās karikatūras – unikālu LNVM kolekcijas daļu, kas pirmoreiz tiks eksponēta plašākā apjomā vienkopus.
Izstādē ne tikai hronoloģiski atainoti svarīgi notikumi Latvijas parlamentārās demokrātijas vēsturē, bet centrā izvirzīti fundamentāli “10 jautājumi vēlētājam”, kuri bijuši nemainīgi aktuāli parlamentārisma praksē.
No 4. maija uz nākamajiem mēnešiem pārcelts arī sarīkojums ar improvizētu balsošanu par vēsturiski svarīgām izvēlēm Latvijas valstiskuma tapšanā, kā arī citas aktivitātes ārtelpas izstādē un pašā muzejā.
Pēc diviem jau notikušiem sarīkojumiem līdz rudenim pārtraukts arī žurnālista Māra Zandera vadītais diskusiju cikls “Revīzija 1990–2020” par Latvijas noieto ceļu pēdējos trīsdesmit gados.
Tāpat arī ceļojošā izstāde skolām par demokrātijas pieredzi atšķirīgajos Latvijas valstiskuma periodos gaida brīdi, kad vidusskolēni 2020. gada rudenī atgriezīsies mācību iestādēs.
Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”
Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu.
