Latvijas tūrfirma “Impro” no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēmusi dīkstāves atteikumu 11 darbiniekiem, kuri tika nodarbināti, lai… atteiktu plānotos ceļojumus.
Latvijas tūrfirma “Impro” no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēmusi dīkstāves atteikumu 11 darbiniekiem, kuri tika nodarbināti, lai… atteiktu plānotos ceļojumus.
Foto: Timurs Subhankulovs

Dīkstāves pabalsta brāķis 0

Autori: Olafs Zvejnieks, Sandra Dieziņa, Zigmunds Bekmanis

Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Lasīt citas ziņas

Vēl nav pagājušas pat pilnas četras nedēļas, kad valsts pieņem izskatīšanai iesniegumus par dīkstāves pabalstu izmaksu, taču gan uzņēmēju aprindās, gan iedzīvotāju vidū briest pārliecība, ka vismaz ar šo atbalsta formu krīzes laikā sanācis brāķis.

Pirmdien vienas no lielākajām Latvijas tūrfirmām “Impro” tviterkontā parādījās satraucošs ieraksts: “No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēmām dīkstāves atteikumu 11 cilvēkiem.” Tūrfirmas vadību visvairāk pārsteidzis atteikuma pamatojums – darbinieki tiekot nodarbināti, jo sazinās ar klientiem, kas vērtējams kā saimnieciskā darbība, kaut reāli ārkārtas stāvokļa laikā tūrismā tā nav iespējama.

CITI ŠOBRĪD LASA

VID skaidro, ka visi iesniegumi dīkstāves pabalstu piešķiršanai tiek vērtēti pēc vieniem kritērijiem, balstoties uz Ministru kabineta saistošajiem noteikumiem, un subjektīvs vērtējums nav iespējams: “Uzņēmumu izvērtēšanā galvenais kritērijs ir ienākumu salīdzināšana ar to pašu laika periodu pagājušajā gadā, un jābūt vismaz trīsdesmit procentu lielam kritumam. Iesniegumu iesniedz darba devējs, norādot, kuri darbinieki atrodas dīkstāvē. Ja viņš saviem darbiniekiem ir devis kādu darba uzdevumu un maksā par to atalgojumu, tā vairs nav dīkstāve.”

Sākotnēji SIA “Impro” darba ņēmējiem dīkstāves pabalsts tika atteikts visiem vairāk nekā 40 uzņēmumā strādājošajiem, bet vēlāk, saņemot papildu informāciju no uzņēmēja, VID lēmums tika mainīts, izslēdzot no pabalsta saņēmēju loka tikai 11 darbiniekus, kuri uzņēmumā vēl veic zināmas darbības. “Darba likuma 57. pants paredz, ka darba devējs var nodarbināt darbinieku neparedzētu darbu veikšanai, lai novērstu sekas, kas var ietekmēt vai ietekmē uzņēmumu, un šāda nodarbināšana Darba likuma izpratnē nepārtrauc dīkstāvi. Šādu seku novēršanai ir nodarbināti cilvēki ar 20 procentu darba algas samazinājumu, kuri nu saņēmuši dīkstāves pabalsta atteikumu,” neapmierināti raksta VID “Impro” valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs.

Viņš uzskata, ka faktiskā situācija uzņēmumā ir tāda, ka visi uzņēmuma darbinieki atrodas dīkstāvē un dīkstāves pabalsta mērķis ir atbalstīt uzņēmējus ārkārtas apstākļos, maksājot pabalstu algas vietā, lai uzņēmumi pēc krīzes varētu atjaunot savu saimniecisko darbību.

 

Apgrozījums par lielu, grantu par daudz

“RB Cafe” nodarbināja cilvēkus ar īpašām vajadzībām, pirms gada darbu tikai sāka, bet, tā kā apgrozījums pieaudzis, saņēma atteikumu dīkstāvē pieteiktajiem darbiniekiem.
Foto: Timurs Subhankulovs

Līdzīgi stāsti parādās vai katru dienu. Arī kafejnīcas “RB Cafe” divi darbinieki no VID saņēmuši dīkstāves pabalsta atteikumu. “RB Cafe” līdz šim nodarbināja cilvēkus ar īpašām vajadzībām, un kolektīvs bija izaudzis līdz 12 darbiniekiem.

Sākoties Covid-19 izraisītajai krīzei, darbību nācās apturēt.

“Pieteicām divus kolēģus dīkstāves pabalsta saņemšanai, bet, ņemot vērā apgrozījuma rādītājus šī gada martā pret pagājušā gada martu, saņēmām atteikumu.

Pagājušā gada martā vēl bija tikai sagatavošanās darbi, lai jūnijā atvērtu kafejnīcu. Tas nozīmē, ka pērn martā ieņēmumi bija nelieli, bet šogad marta pirmajās divās nedēļās – nedaudz pāri astoņiem tūkstošiem eiro. Tas arī bija atteikuma iemesls,” skaidro “RB Cafe” idejas autors Māris Grāvis. Divi darbinieki pieteikti, jo viņi uzņēmumā bija strādājuši mazāk par gadu, līdz ar to nav varējuši pieteikties bezdarbniekos. Kā viņiem būs ar iztikšanu turpmāk, pagaidām nav skaidrības. Labklājības ministrija uz to atbildējusi, ka šis uzņēmums saņem algu no ES projektu līdzekļiem un tādiem dīkstāves pabalsti nepienākoties.

No bronzas atzinības līdz maksātnespējai

Samērā plaši jau aprakstītas arī viesnīcas “Hotel de Roma ” nedienas, kuras darbiniekiem arī atteikts dīkstāves pabalsts, un viesnīcai tuvojas maksātnespēja, kā pauž tās vadītāja Linda Mūrniece. Iemesls ir gaužām prozaisks – nodokļu parāds. Lietas būtība slēpjas tajā, ka gan šī viesnīca, gan restorānu bizness, gan tūrisma industrija kopumā gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs darbojas sezonāla biznesa jomā – tūrisma sezonas laikā nauda tiek nopelnīta, bet otrā gada pusē, “nesezonā”, – tērēta.

Un, jā, šāda biznesa modeļa ietvaros īsi pirms nākamās tūrisma sezonas sākuma var veidoties tie vai citi parādi, kuri tiks nomaksāti, sākoties jaunajai sezonai.

Situācijas ironija slēpjas tajā, ka vēl pērn “Hotel de Rome” saņēma no VID godīga nodokļu maksātāja bronzas līmeni.

To, ka “Hotel de Rome” līdzīgas nedienas skar arī citus līdzīgus uzņēmumus, liecina arī stāsts no Daugavpils, kas skar vienu no pilsētas simboliem – viesnīcu “Latgola”. Arī šai viesnīcai atteikts dīkstāves pabalsts, un tā bijusi spiesta atbrīvot no darba 55 darbiniekus. Šai viesnīcai apgrozījums, salīdzinot ar pagājušā gada martu, samazinājies par 60%, tomēr ar to nav pieticis pabalsta saņemšanai – par šķērsli kļuvis pirms trim gadiem noticis nodokļu audits, kura rezultātā piespriests sods, kas jau sen nomaksāts. Viesnīcas direktore Jana Kezika, kas amatā stājusies tikai pirms mēneša, dīkstāves pabalsta saņemšanas iespēju rūgti salīdzina ar iespēju vinnēt loterijā.

Un šādi mēģinājumi vinnēt loterijā notiek gandrīz visās uzņēmējdarbības jomās. Piemēram, zobārstniecības “Pērle” īpašniece Vaira Bērziņa-Bērzīte stāsta, ka zobārstniecības kabinetiem šobrīd darboties aizliegts, izņemot akūto pacientu pieņemšanu. Uzņēmums mēģinājis palaist dīkstāvē trīs darbiniekus, par diviem VID piekritis, bet trešajam atteicis, jo šī darbiniece vienlaikus ir arī pasniedzēja universitātē.

“Faktiskā situācija ir tāda, ka valsts piedāvātā dīkstāves pabalsta atteikuma gadījumā uzņēmējam ir jāmaksā darbiniekam alga arī tad, ja nekāda darbība nenotiek,

jo Darba likuma 74. pants nosaka, ka darba devējam par dīkstāves periodu ir jāmaksā darbiniekam alga. Uzņēmumam, kuram vairs nav nekādu ieņēmumu, tas var nozīmēt drīzu maksātnespēju. Tādēļ daudzi darba devēji pat nemēģina formēt dīkstāves pabalstus, bet uzreiz atlaiž darbiniekus,” saka V Bērziņa-Bērzīte.

Skaitļi un fakti

Ko par situāciju saka VID? Saskaņā ar šīs ie­stādes sniegto informāciju dīkstāves pabalsti tiek atteikti 33,5% gadījumu. Aktuālā VID informācija 21. aprīlī liecina, ka dīkstāves pabalstus līdz šim datumam saņēmuši 17 605 darbinieki par kopējo summu 4,8 miljoni eiro. Savukārt pēc 1047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Vienlaikus atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Saskaņā ar VID direktores Ievas Jaunzemes pausto Saeimā galvenie atteikuma iemesli ir iepriekš nepietiekami maksāti nodokļi, jo daudzi uzņēmumi mēnesī aprēķinājuši un valstij darbaspēka nodokļos maksājuši mazāk nekā 200 eiro mēnesī. Vienlaikus Nodarbinātības valsts dienesta dati liecina, ka aprīļa pirmajās trijās nedēļās bezdarbnieku skaits pieaudzis par apmēram 8000 cilvēku, šī proporcija nav pretrunā ar VID pausto. Uztrauc kas cits. Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu un finanšu eksperta Jāņa Hermaņa datiem

dīkstāves pabalstiem līdz šim pieteikušies tikai 2,9% Latvijas darba devēju jeb 5300 no apmēram 185 tūkstošiem ekonomiski aktīvo uzņēmumu.

To iesniegumos kopumā norādīti tikai 3,3% Latvijas darba ņēmēju jeb apmēram 30 tūkstoši no 900 nodarbināto Latvijā nodarbinātajiem. Tas liecina par vienu no divām lietām – vai nu Latvijas bizness koronavīrusa izraisīto krīzi pārdzīvo, karogiem plīvojot, vai arī – dīkstāves pabalsts nesasniedz iecerēto mērķi.

Kura no versijām ir patiesāka, liecina vēl daži skaitļi. Vēl pirms dīkstāves pabalstu izmaksu sākšanās Ekonomikas ministrija liecināja, ka tie būs jāizmaksā 465 000 darba ņēmēju, tātad apmēram 26 reizes lielākam cilvēku skaitam. Bet attiecībā uz summu tika lēsts, ka mēnesī būs nepieciešami 65 miljoni eiro. Mēnesis pagājis, un reāli izmaksāti nepilni pieci miljoni – 13 reizes mazāk.

Ko darīs uzņēmēji un politiķi

“Mēs pārsūdzēsim šo lēmumu VID ģenerāldirektoram. Ja tas nebūs sekmīgs, tad iesim uz tiesu. Šis nav tik daudz naudas, cik pašcieņas jautājums,” apņēmības pilns ir “Impro” valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs, kurš pārsteigts par VID attieksmi pret viņa uzņēmumu, kas pērn nodokļos samaksājis vairāk nekā 600 tūkstošus eiro. Līdzīgi gatavojas rīkoties “RB Cafe”, kas plāno atkārtoti vērsties VID, lai apstrīdētu pieņemto lēmumu. Taču šķiet, ka daudzi uzņēmumi, vīlušies valsts attieksmē, vienkārši atlaidīs darbiniekus.

To, ka dīkstāves pabalstu sistēma nefunkcionē, kā paredzēts, sapratuši arī politiķi.

Sistēmu nikni kritizējuši opozīcijas pārstāvji – Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) un Dana Reizniece-Ozola (ZZS), opozīcijas balsīm nule kā pievienojies arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) un tiesībsargs Juris Jansons.

Arī Latvijas Banka pievienojas kritikai – Saeimas diskusijas laikā LB ekonomists Uldis Rutkaste rak­sta tērzētavā, ka dīkstāves pabalsti ir veselā virknē ES valstu, bet tikai Latvijā darbiniekam, lai kvalificētos pabalstam, ir jābūt 100% dīkstāvē. Ražojoši uzņēmumi, organizējot maiņu darbu, nevar atļauties laist darbiniekus 100% dīkstāvē, jo jānodrošina procesa nepārtrauktība, norāda Rutkaste.

SAISTĪTIE RAKSTI

Šķiet, ka vispārējās neapmierinātības iemesls ir pieviltas cerības – kā norāda “RB Cafe” vadītājs M. Grāvis, Latvijā būtu jārīkojas līdzīgi kā citās valstīs, lai garantētie ienākumi nonāktu līdz visiem, kam tas nepieciešams. Ir acīmredzami, ka tā nav noticis, un šķiet, ka to sāk saprast arī valdība, kas vakar steidzīgi pieņēmusi labojumu, ka dīkstāves pabalsts nevar būt mazāks par 130 eiro. Acīmredzot dzirdīgas ausis sasnieguši stāsti par 5, 10 vai 20 eiro lieliem dīkstāves pabalstiem, ar kuriem, kā nav grūti saprast, izdzīvot nav iespējams.

Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) sola nemainīt dīkstāves pabalstu sistēmu, bet padarīt to elastīgāku. Sekosim, kā tas izpaudīsies.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
FOTO. Ap māju iestādīti košumkrūmi, arī augļu kociņi! Kā Iveta piecos mēnešos uzcēla savu sapņu māju
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem
VIDEO. Baltkrievijas robežsargi mudina migrantus šķērsot Baltkrievijas-Polijas robežu
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga.” Ukrainas ārsti strādā Rīgas slimnīcā
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
20:25
“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga.” Ukrainas ārsti strādā Rīgas slimnīcā
20:07
Baltkrievijā līdz 13 000 karavīru ir parakstījuši vienošanos par dalību karā pret Ukrainu 6
19:33
Suns ir priecīgs, ka atradis cilvēku. Saruna ar cilvēku meklētāju biedrības “Helper Latvia” dibinātājiem
Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat 132
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā
Pret Latvijas Saeimas resursiem norit apjomīgs Krievijas agresiju atbalstošu kiberaktīvistu uzbrukums
VIDEO. Pasaulslavenā grupa “Coldplay” koncertā Briselē vienojas kopīgā dziesmā ar ukraiņu rokgrupas solistu
Baltkrievijā līdz 13 000 karavīru ir parakstījuši vienošanos par dalību karā pret Ukrainu 6
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Sarkandaugavā aizdegušies divi mikroautobusi, atkritumi un piebūve
Juris Lorencs: Nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu
VIDEO. Maza, spoža pērlīte! Kuru apdzīvotu vietu Latvijā noteikti jāapskata vēl šajā vasarā?
VIDEO. Ukrainas karavīri, kas tur līniju starp Siverskas un Soledaras pilsētām Donbasā, saskaras ar nepārtrauktām apšaudēm
FOTO. Ar stāvovācijām un varenu līdzdziedāšanu Dzintaros izskanējis Igo jubilejas koncerts 2
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Piektdien kļūs vēl mazliet tveicīgāks
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs