Foto – Marta Purmale

Divās atšķirīgās laika joslās. Šlāgeraptaujas raidījuma vadītājas Raivas Veidenbaumas spēka avoti 1

Ezeru aiz loga uztver kā dāvanu, spēku smeļas ģimenē, izbauda dziesmas enerģiju… Tā dzīvo RAIVA VEIDENBAUMA. Spridzīgo Latvijas šlāgeraptaujas raidījuma vadītāju ik sestdienu redzam televīzijas ekrānā. Vasarā viņa kopā ar Gunti Skrastiņu uzbango šlāgermīļotāju lielajos svētkos Ventspilī. Pavisam citāda Raiva nāk pretim pa Administratīvās rajona tiesas gaiteni. Šī ir viņas darbavieta nu jau septiņus gadus. Atšķirīgajos dzīves virzienos Raiva nemaldās, tieši pretēji – gūst spēku.

Reklāma
Reklāma

Turēties dzimtas kopībā

Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu 22
Lasīt citas ziņas

Reizi gadā notiek mūsu dzimtas salidojums. Var jau ar radiem sarunāties skaipā nez kādā tur attālumā, tomēr pavisam kas cits – kopābūšana.

Agrāk tikāmies tikai kāzās vai bērēs. Jāteic gan, ka kāzas bija retāk… Uzņēmīgākie radi sāka organizēt salidojumu. Tā tas sākās. Katru gadu sabraucam jūras krastā, ikreiz citā vietā. Ierodas arī tie, kuri dzīvo Anglijā. Nogruntējamies uz divām dienām, nakšņojam teltīs. Otrajā dienā notiek kopīga zupas vārīšana lielajā katlā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pozitīvas emocijas sit augstu vilni, ir sirsnīgas sarunas un kopīga izdauzīšanās. Šovasar zīmējām cits citu, jautrās glezniņas izlikām izstādē – sakarinājām pie vienas telts.

Vakarā pie ugunskura vienmēr muzicējam, no sirds izdziedamies. Pāris radinieku spēlē ģitāru un akordeonu, citiem tiek izdalītas perkusijas un grabināmie. Daudziem līdzi ir dziesmu klades. Dziedāt jau patīk visiem latviešiem, bet reti kurš zina dziesmām vārdus.

Esam četru paaudžu cilvēki, pamatīgs pulks. Nezinām gan, vai jaunie gribēs tradīciju turpināt. Šo tēmu pārrunājām ar vecāko brāli, beigās nospriedām – nav vērts lauzīt galvu. Galvenais, ka esam bērniem parādījuši, kas ir dzimta, kāpēc vērts visiem turēties kopā. Pēc radu dienām vēl vairākas nedēļas staigāju apgarota un priecīga. Viņi ir manējie, tuvie, mīļie. Mans spēks! Mēdzu jokot – ja kāds no viņiem degtu uz sārta, karsti būtu man.

Sajust grāmatas smaržu

Rudens un ziema ir lielisks laiks lasīšanai. Laikam esmu konservatīva vai vecmodīga, jo man nepatīk elektroniskās grāmatas. Man vajag grāmatu sajust, pasmaržot, pāršķirt lapas, redzēt, cik daudz vēl atlicis lasīt.

Esmu piereģistrējusies divās bibliotēkās, jo ne visu vērts pirkt un likt plauktā. Bibliotēkā ir īpaša gaisotne, te notiek satikšanās ar grāmatu. Ikreiz ņemu vairākas – līdzās nopietnai vai garīgai literatūrai noteikti izvēlos arī kādu grāmatu, ko mēdz dēvēt par sieviešu lasāmvielu. Atslodzei.

Dzīvoju Juglā. Lai tiktu uz darbu Pārdaugavā, ceļā kopumā pavadu trīs stundas, tomēr tad nelasu. Kā lai izbaudu lasīšanu, ja blakus kāds sarunājas, vēl cits runā pa mobilo, trešais ar elkoni gāžas virsū.

Reklāma
Reklāma

Mans grāmatu laiks ir brīvdienas. Uzvāru ingvera tēju, baudu un nesteidzīgi lasu.

Esmu ievērojusi – ja ilgāku laiku nomoka konkrēts jautājums, atbilde atnāk caur grāmatu. Reizēm tā izskan filmā vai ierakstīta kādā žurnāla intervijā. Allaž nodomāju – cik lieliski, uzdevu jautājumu, un te ir atbilde! Izlasītais sasaucas ar manām šaubām vai pārdomām.

Skaitīt atšķirīgu laiku

Man patīk, ja viss ir līdzsvarā. Līdzīgi kā pamīšus ar vieglu literatūru gribu lasīt nopietnu grāmatu, tāpat arī dzīvē ir nepieciešamība visu sabalansēt. Tā jūtos labāk.

Daudzi brīnās, kā varu darīt kaut ko tik atšķirīgu – gan vadīt šlāgeraptauju, gan strādāt par tiesas sēžu sekretāri. Taču, tikai apvienojot abus darbus, varu būt harmonijā. Ir interesanti darboties tik dažādās jomās – divās pasaulēs, kur laiku skaita atšķirīgi.

Saņemt skatītāju enerģiju

Manai draudzībai ar šlāgeri ir vairāk nekā 20 gadu ilga vēsture. Kad iestājos augstskolā studēt filoloģiju, gāju ciemos pie krustmātes, viņa strādāja radio. Raidījumam Vecais ratiņš vajadzēja sekretāri, sāku palīdzēt Violai Lāzo un Kārlim Vahšteinam. Viņi laikam saskatīja manī potenciālu, mācīja vadīt raidījumu. Kad Kārlis un Viola aizgāja no radio, mēs ar Viesturu Sproģi pārņēmām stafeti.

Dažādu pārmaiņu dēļ gan nācās aiziet. Nokļuvu televīzijā, turpināju iesākto. Latvijas šlāgeraptauja šovasar nosvinēja desmit gadu. Latvieši nudien ir dziedātāju tauta. Katru reizi, kad izvērtējam iesniegtās dziesmas, pārsteidz jauni vārdi. Izrādās, viņi jau ilgstoši muzicējot, esot labi zināmi savā pusē, spēlējot ballēs vai kāzās.

Maldīgi iedomāties, ka šlāgerus klausās tikai pensionāri. Ventspils noslēguma koncertā redzam ļoti daudz jaunu cilvēku. Viņi sabraukuši no visdažādākajiem novadiem. Lēš, ka šovasar šlāgeraptaujas noslēguma koncerta tiešraidi televīzijā noskatījušies 163 tūkstoši!

Man vislabāk patīk vadīt tieši šos koncertus. Redzu, kādu prieku spēj sagādāt dziesma. Jūtu enerģiju, kas nāk no skatītājiem, mūziķu atdevi – viņi dzied dzīvajā. Īsts enerģijas virpulis!

Nez kādēļ nav stilīgi atzīt, ka klausies šlāgeri. Tas ir līdzīgi kā ar seriāliem, ko neviens it kā neskatās, bet saturu zina visi. Arī šlāgerdziedātājus pazīst, lai gan neklausoties. “Es nejauši ieslēdzu, paskatījos…”

Iedvesmoties dažādos stilos

Šlāgeris vairāk saistās ar darbu. Ārpus tā man patīk dažādu stilu mūzika. Dienā ar kolēģiem priecīga klausos radio Skonto vai Eiropas hitu radio, vakarā ar dēlu – to, ko esam atraduši kā zelta vidusceļu starp mūsu abu gaumēm.

Esmu laimīga, ja ir izdevība tikt uz kādu klasiski skaistu pasākumu. Nesen operā noskatījos Traviatu, biju Liepājas simfoniskā orķestra koncertā. Katra klātbūtne mūzikā uzlādē. Mūzika paceļ garu, spēj iedvesmot.

Lūkoties dāvanā

Man ir veicies, jo dzīvoju ezera krastā. Zinu, ka daudziem pa logu redzama tikai māja vai krūmi, varbūt pat Maxima vai vēl kas tikpat nelāgs. Nav kur acis piesiet.

Mums tieši aiz loga ir Velnezers. Tā ir kā dāvana – ezers aiz loga. Tajā redzu visas gadalaiku pārmaiņas un dienas ritmu. Man patīk no rīta palūkoties, kas dabā mainījies. Pārsvarā ceļos agri. Vēroju saullēktu. Tas atspīd ūdenī daudzās nokrāsās. Reizēm, kad kāpj migla, virs ezera ceļas tvaiki, ir tāda nedaudz sirreāla sajūta.


SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.