Kristapa Kramiņa iekārtotajā skatuves telpā, mainoties ainām, no vienas puses uz otru pamazām kustas stilizēts rats, kura iekšienē abi varoņi reizi gadā satiekas un patveras.
Kristapa Kramiņa iekārtotajā skatuves telpā, mainoties ainām, no vienas puses uz otru pamazām kustas stilizēts rats, kura iekšienē abi varoņi reizi gadā satiekas un patveras.
Publicitātes (Justīnes Grinbergas) foto

Divdesmit gadi vienā cēlienā. Ieva Rodiņa vērtē izrādi “Nākamgad tai pašā laikā” 0

Kaut arī Liepājas teātrim nav savas mazās spēles telpas, jau vairākas sezonas paralēli lielo zāļu uzvedumiem kamerrepertuāru nodrošina koncertzāles “Lielais dzintars” mazajā zālē tapušās izrādes.

Dmitrija Petrenko asprātīgajam cilvēku-dzīvnieku tēmai veltītajam iestudējumam “Kur pazuda saimnieks?” šīgada februārī pievienojusies viesrežisora Sergeja Ščipicina izrāde “Nākamgad tai pašā laikā”.

Iestudējums balstīts kanādiešu dramaturga un kinoscenārista Bernarda Sleida tāda paša nosaukuma lugā (1975), kas piedzīvojusi arī kino ekranizāciju (1978) un joprojām tiek uzskatīta par vienu no visvairāk iestudētajiem darbiem ne tikai ASV, bet visā pasaulē.

Sleida darba veiksmes pamatā ir romantiskās komēdijas žanram raksturīgi viegli, asprātīgi dialogi un uzmanību noturoša sižetiskā intriga – divu laimīgi (ne savā starpā) precētu cilvēku Džordža un Dorisas paradoksālās attiecības, tiekoties tikai reizi gadā vienā un tajā pašā laikā un vietā, taču nemainīgi mīlot vienam otru cauri desmitgadēm.

Sleida lugas sižets risinās laika posmā no 20. gadsimta 50. līdz 70. gadiem.

Autors paralēli abu varoņu mīlestības līnijai tekstā ieaudis arī konkrētas atsauces uz ASV sociālpolitisko situāciju.

Piemēram, hipiju kustību un Vjetnamas karu, kas atstājis traumējošus nospiedumus ne tikai ASV sabiedrībā, bet arī konkrētu cilvēku, tostarp Džordža, dzīvē.

Liepājas teātra iestudējumā lugas sociālpolitiskā konteksta nozīme būtiski mazināta, režisoram konceptuāli izvēloties strādāt melodrāmas atslēgā (uz žanra maiņu recenzijā kroders.lv precīzi norādījusi Vēsma Lēvalde). Skatuviskā darbība organizēta kā teatralizēts priekšnesums, kura izpildītāji ir četri aktieri – Agnese Jēkabsone, Laura Jeruma, Kaspars Kārkliņš un Sandis Pēcis.

No vienas puses, režisora izvēle Džordža un Dorisas lomas iedalīt diviem aktieriem neļauj izrādes vēstījumam kļūt pārlieku sentimentālam, jo skatītājam nemitīgi tiek atgādināts, ka viss acu priekšā notiekošais ir nosacīts – aktieri uz skatuves darbojas ar jūtamu pašironiju, situācijas un galveno varoņu sejas nemitīgi mainās, skaidri liekot noprast, ka, režisoraprāt, Džordžs un Dorisa tikpat labi var būt jebkurš no skatītājiem.

No otras puses, izrādes aktieriskajā kvartetā emocionāli niansētāks, savstarpēji jūtīgāks ir Agneses Jēkabsones un Sanda Pēča duets, kamēr Lauras Jerumas un Kaspara Kārkliņa saspēlē dominē viegli teatrāla raksturu spēlēšana dramaturga dotajās situācijās. Izrādes darbības sadrumstalotība, aktieriem nemitīgi nomainot citam citu, tā arī neļauj izaugt pilnvērtīgiem skatuves tēliem, kuru mīlestības stāstam būtu iespējams sekot līdzi ne tikai sižeta, bet arī emocionālā līmenī.

Izrādei dinamiku piešķir aktieru dzīvajā izpildītie muzikālie numuri, kuru uzdevums ir ne tikai papildināt pamatdarbību, veicot nosacītu komentāra funkciju (un tādējādi paspilgtinot vai nu komisko, vai lirisko noskaņu), bet arī iezīmēt laika ritumu.

Izpildītais repertuārs ir žanriski daudzveidīgs un aptver tādu kultūrikonu kā Džona Lenona, Merilinas Monro, Elvisa Preslija, Dženisas Džoplinas, Frenka Sinatras u. c. sarakstītos hitus. Aktieriem dots sarežģīts uzdevums – ne tikai sacensties ar oriģinālo izpildījumu, kas vairumam skatītāju ir labi zināms, bet arī daļēji iemiesoties konkrētās dziesmas tēlā, līdz ar to katru dziedājumu iespējams uzskatīt par nelielu monopriekšnesumu.

No četrotnes atmiņā paliekošākā ir Agnese Jēkabsone, kura savu vokālo meistarību un spēju vienas dziesmas ietvaros atklāt tēla iekšējās pasaules pārdzīvojumu jau iepriekš pierādījusi Piafas lomā.

Kaut arī sižetiski uz skatuves izspēlētā darbība aptver vairāk nekā 20 gadus ilgu laika posmu divu cilvēku dzīvē, ietverot tādus būtiskus notikumus kā bērnu piedzimšana, ģimenes un darba nebūšanas, mīlestība, nāve, politiskās pārmaiņas u. tml. –, zināmu iepriekšparedzamības faktoru iestudējumam piešķir gan scenogrāfiskais risinājums, gan kostīmi.

Kristapa Kramiņa iekārtoto skatuves telpu veido visā zāles garumā skatītāju acu priekšā uzbūvēta platforma, uz kuras, mainoties ainām, no vienas puses uz otru pamazām kustas (precīzāk, muzikālo numuru laikā ar skatuves strādnieku palīdzību tiek pārcelts) stilizēts rats, kura iekšienē abi varoņi reizi gadā satiekas un patveras kā no ārpasaules un dzīves realitātes izolētā telpā.

Scenogrāfijas metaforiskā nozīme – “laika rata” simbols – kļūst skaidrs līdz ar pirmajiem mirkļiem un dziļākas, sarežģītākas asociācijas nepiedāvā.

Desmitgažu modes un dzīvesstila maiņu precīzi iezīmē kostīmu mākslinieces Elīnas Valdmanes tērpi, kuri līdzās muzikālajam noformējumam lielā mērā kļūst par izrādes atmosfēras radītājiem – tieši ar kostīma palīdzību atrisināta varoņu vecuma, sociālā statusa, savstarpējo attiecību attīstība (piemēram, kamēr Lauras Jerumas Dorisa “pieslēdzas” jauniešu hipijiskajai modei, Kaspara Kārkliņa Džordžs, kura dēls kritis Vjetnamas karā, jau kostīmā un ķermeņa valodā ir opozīcijā Dorisas pārliecībai).

Izrādes darbībā ir daudz teatralizētu detaļu, taču, līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem JRT tapušajās Vladislava Nastavševa “Tumšajās alejās”, no pārējās darbības gan estētiski, gan idejiski atšķirīga ir noslēdzošā epizode, kurā visi četri aktieri satiekas uz skatuves platformas, būdami Džordža un Dorisas lomās, un, atšķirībā no pārējām epizodēm, ļaudamies vieglai patētikai. Iestudējuma vēstījums ir nesarežģīts – mīlestība uzvar laika ritējumu un dzīves paradoksus.

Bernards Sleids, “Nākamgad tai pašā laikā”, iestudējums Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars”

Režisors: Sergejs Ščipicins, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Elīna Valdmane, horeogrāfe Liene Grava, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, no angļu valodas tulkojis Raimonds Auškāps.

Lomās: Agnese Jēkabsone un Laura Jeruma; Sandis Pēcis un Kaspars Kārkliņš.

Nākamā izrāde: 30. maijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 4
8 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 26
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Smēķēšana dubulto risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt…” Apinis par noklusēto patiesību 13
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairums svētdien atklāto Covid-19 gadījumu reģistrēti vienuviet
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ceturtdien un piektdien Rīgā slēgs satiksmi Marijas un Čaka ielā
11 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Vai jūs baida saslimstības ar Covid-19 pieaugums? 3
13 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Kā ikvienu no mums ietekmēs post-covid kapitālisms
10 stundas
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Sovilta dārzā ievieš revolūciju 1
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aizmirsi veikalā uzlikt masku? Re, cik liels varētu būt sods 10
11 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Jebkuras zāles pārmērīgā daudzumā kļūst par indi un mūsu upes ir pilnas ar tām. Kad pamats celt trauksmi? 5
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs atgriezīsies Kensingtonas pilī jau pavisam drīz 10
20 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Kontrolpunkti – tad un tagad! Kāpēc sanāk, ka brīvā kustība kļūst par draudu?
10 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Man mājās ir suns – pretparazītu zāles jālieto divreiz gadā vai profilaktiski?
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Par naudu nogalināja savu skolotāju? Francijā aiztur četrus skolēnus
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas grūstošie tilti: kur notiek būvdarbi, kas tiks darīts un cik tas maksās
11 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Uldis Šmits: Atceroties atvadas no “lielā oktobra”
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Terors jahtu klubā: piesien pie stieņa, slīcina un pazemo, ja mīļotā pametīs 5
11 stundas
GN
Gints Narogs
Stāsti
Dēla dēļ izvēlas Nīderlandi. Saruna ar bijušo valstvienības hokejistu Jāni Spruktu 3
21 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: Vēl nesen cilvēkus slavēja. Nu pēkšņi izrādās, ka viņi neizturoties atbildīgi 3
16 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Uz ASV prezidenta krēslu patiesībā “acis met” 1214 kandidātu
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 82
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 23
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
2 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas? Latvijā radīts pirmais robots, kas izravē nezāles 6
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 8
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim
13 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
21 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Man mājās ir suns – pretparazītu zāles jālieto divreiz gadā vai profilaktiski?
21:43
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 4
21:30
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Sovilta dārzā ievieš revolūciju 1
21:05