“Dresējiet. Savus. Vecākus.” …citādi viņus izmācīs krāpnieki! 0
Mūsdienās krāpnieki arvien biežāk mēģina iegūt naudu, nevis uz ielas apvērdojot cilvēkus, bet internetā un pa telefonu. Viņi izmanto dažādas metodes, un bieži upuri ir tieši vecākāka gadagājuma cilvēki vai cilvēki, kuri maz orientējas digitālajā vidē. Ne tikai policija un dažādas instances, bet arī bērni saviem vecākiem māca un stāsta, kā viņi darbojas, ir svarīgi mācīt tieši vecākus būt uzmanīgiem.
Krāpnieki var piezvanīt un tēlot bankas darbiniekus, policiju vai valsts iestāžu darbiniekus. Viņu mērķis – panākt, lai upuris atklāj bankas konta datus, kartes numuru un visus kodus pieejai naudai. Sociālajos tīklos krāpnieks arī iepazīstas ar upuri, iegūst uzticību un pēc tam lūdz naudu vai piekļuvi kontiem.
Vecāki bieži nav tik pieraduši pie interneta drošības kā jaunāki lietotāji, un krāpnieki to izmanto. Bērniem ir svarīgi vecākus izglītot nekad nedot naudu vai datus svešiniekiem internetā vai pa telefonu; neinstalēt programmas datoros no nezināmiem avotiem; ja rodas šaubas – vispirms zvanīt kādam gudrākam šajās lietās.
Lūk, socvietnē Tread izvērtusies diskusija par to, ka ar veiksmīgu cilvēku sagatavošanu šadai situācijai, naudiņa palika paša cilvēka maciņā.
Latvijas finanšu iestāžu klientiem divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro
Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.
2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi.
Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos konstatēti 423 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 033 232 eiro, 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 667 395 eiro, kā arī 99 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 899 674 eiro.
Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,435 miljoniem eiro.
Tostarp izdevies novērst 1143 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 567 017 eiro, 1929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 341 007 eiro un 891 citu krāpšanas gadījumu par 527 086 eiro.
Asociācijā aģentūrai LETA norādīja, ka 2026. gada februārī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1682 krāpšanas mēģinājumus gandrīz 1,37 miljonu eiro apmērā, taču krāpniekiem izdevās īstenot 375 krāpšanas gadījumus, kuros banku klientiem izkrāpti kopumā 920 198 eiro.
Tāpat asociācijā min, ka šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri ir būtiski samazinājusies telefonkrāpšana gan pēc gadījumu skaita, gan arī pēc izkrāptās naudas summas, taču telefonkrāpšana joprojām radīja lielākos zaudējumus iedzīvotājiem. Februārī reģistrēti 150 telefonkrāpšanas gadījumi, kuros izkrāpti 401 375 eiro, kas ir par 36% mazāk nekā janvārī. Janvārī tika reģistrēti 273 telefonkrāpšanas gadījumi.
“Telefonkrāpšanas apjoma kritumu, visticamāk, veicinājusi kopš janvāra beigām Latvijas mobilo sakaru operatoru ieviestā numuru viltošanas kontrole, kas krāpniekiem no ārvalstīm būtiski apgrūtina iespēju izlikties par zvanītājiem no Latvijas. Ja zvanītājs uzdodas par vietējas organizācijas vai iestādes pārstāvi, bet zvans nāk no ārvalstu numura, tas ir papildu signāls, ka, visticamāk, darīšana ir ar krāpnieku,” skaidro FNA padomniece Eleonora Bušmane-Zvaigzne.
Vienlaikus viņa norāda, ka vēl ir pāragri spriest, vai telefonkrāpšanas samazinājums kļūs par noturīgu tendenci arī turpmāk, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgojas un meklē aizvien jaunas iespējas. “Tādēļ cilvēkiem nevajadzētu zaudēt modrību,” uzsver Bušmane-Zvaigzne.
Tāpat asociācijā informē, ka augsta aktivitāte saglabājas investīciju krāpšanā. Februārī īstenoti 173 šādi gadījumi, kuros iedzīvotājiem izkrāpti 376 195 eiro, savukārt novērsti 925 mēģinājumi 689 519 eiro apmērā.
Pēc asociācijā minētā, tas liecina, ka investīciju krāpnieki joprojām aktīvi izmanto viltotas ieguldījumu platformas, solījumus par ātru peļņu un citus maldinošus paņēmienus, lai izkrāptu naudu.
Savukārt cita veida krāpšanās februārī īstenoti 52 gadījumi, kuros izkrāpti 142 627 eiro. Tajā pašā laikā novērsti 468 mēģinājumi 231 302 eiro apmērā. Šajā kategorijā ietilpst dažādas krāpniecības shēmas, tostarp gadījumi, kuros iedzīvotāji tiek psiholoģiski ietekmēti un pierunāti pārskaitīt vai nodot savus līdzekļus krāpniekiem.
Lai pasargātu sevi no krāpniecības, FNA aicina nepārskaitīt naudu, neizpaust paroles un citus bankas piekļuves datus pēc telefoniska pamudinājuma, nepakļaujies steidzināšanai un biedēšanai, lai veiktu pārskaitījumu vai citu darījumu, kritiski izvērtēt solījumus par ātru un garantētu peļņu, kā arī aizdomu gadījumā nekavējoties sazināties ar savu banku.
FNA biedri ir “Swedbank”, “SEB banka”, banka “Citadele”, “Luminor Bank” filiāle Latvijā, “BluOr Bank”, “OP Corporate Bank” filiāle Latvijā, “Signet Bank”, “Reģionālā investīciju banka”, “Industra Bank” un “Magnetiq Bank”. Asociācijas biedrs ir arī “Attīstības finanšu institūcija “Altum”, ka arī asociācijai ir 23 asociētie biedri.
Jau ziņots, ka klientiem četrās Latvijas lielākajās bankās 2025. gadā kopumā 6667 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 12,22 miljoni eiro, bet novērsti 18 464 krāpšanas gadījumi par kopumā 14,031 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu izkrāptās summas apmērs samazinājās par 21,3%.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā.
