Foto: LETA/AFP
Biorobots 0
Ne daudz, ne maz: tieši šādu kaujas mašīnu bija iecerējis renesanses ģēnijs. Da Vinči fascinēja anatomija, viņš daudzas stundas pavadīja, secējot mirušos, lai saprastu muskuļu, cīpslu un kaulu darbības mehānismu. Šķiet, ka, atšķirībā no absolūti lielākās daļas savu izgudrojumu, biorobotu Leonardo patiesi uzbūvēja – gan Sforcas izklaidei, ne kaujai. Pēc saglabājušamies ziņām, tas varējis pārvietoties, apsēsties un pat kustināt žokļus.
Kad 2002. gadā da Vinči biorobota zīmējumus ieraudzīja robotikas eksperts Marks Rozenheims, viņš dažas no meistara idejām izmantoja NASA pētniecības robotu dizainā.
Reklāma
Reklāma
Pārsteidzošā Kazerta – lielākā karaļpils pasaulē. Ceļojuma piezīmes
Starp dzīvajiem da Vinči dzimtas pēctečiem – arī slavenais režisors Dzefirelli
Bauskas pilī rādīs Anšlava Eglīša “Galma gleznotāju”
Franču zinātnieks apgalvo: īstā Mona Liza slēpjas zem slavenās gleznas
Astoņi zuduši mākslas brīnumi
Mākslu aiz restēm neliks, lai gan vandaļu izdomai nav robežu
Leonardo da Vinči noslēpums
Masonu mitoloģiskais spēks – sazvērestība, lai valdītu pār pasauli?
