Ekonomika
Īpašums

“Dvīņu torņu” nodošana iestrēgusi projekta attīstītāju un Rīgas būvvaldes sarakstē0

Foto: Timurs Subhankulovs

Rīdzinieku un pilsētas viesu acu skatus Daugavas kreisajā krastā netālu aiz Vanšu tilta jau vairākus gadus priecē varena, mūsdienīgā reģiona metropolē iederīga “glāžu pils” – divi dvīņu torņi jeb, sakot precīzi, “Z-Towers” komplekss. Tas ir tik liels, ka paredzēts – kompleksā dzīvos, strādās un torņu ēkās pieejamos pakalpojumus lietos vidēji 4,5 tūkstoši cilvēku ik dienu, kas Latvijas mērogam atbilst nebūt tās mazākās pilsētas iedzīvotāju skaitam.

Jau ilgāku laiku diennakts tumšajā laikā izgaismotie torņu gali it kā liecina par tur valdošo dzīvību un rosību, tomēr, nokļūstot tuvāk, redzams uzreiz, ka milzīgais komplekss plašākai publikai joprojām slēgts.

Neskatoties uz to, ka projekta attīstītāji jau šā gada jūlijā izziņoja – vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa “Z-Towers” būvniecība Pārdaugavā ir pabeigta, atliekot sagaidīt vēl dažu valsts un pašvaldību institūciju atzinumus, un jau drīzumā ēka būšot nodota ekspluatācijā.

Taču līdz pat šai baltai dienai ēkas nodošanas process iestrēdzis projekta attīstītāju, Rīgas būvvaldes un citu valsts iestāžu sarakstē.

Tas, saprotams, nenāk par labu Rīgas kā investoriem pievilcīgas vietas reputācijai, kā arī izgaismo citas neglaimojošas lietas, par ko piektdien medijiem rīkotā kompleksa apskates un problēmu skaidrošanas pasākumā stāstīja iesaistītās amatpersonas no ambiciozā projekta realizētāju puses.

 

Būvniecība desmit gadu garumā

“Z-Towers” ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko vairāk nekā desmit gadus virza AS “Tower Construction Management”. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt pārcelts, mainīta arī tā koncepcija.

Salīdzinoši tālajā 2006. gadā tapa zināms, ka AS “Latvijas balzams” lielākās īpašnieces “S.P.I. Group” meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 miljonus eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss ar biroju telpām un viesnīcu.

Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš virzījās uz priekšu, kamēr pārējie palika papīra.

Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišu varētu sasniegt 2014. gadā. Kad ārvalstnieki meklēja, ko iegādāties, lai iegūtu ES termiņuzturēšanās atļaujas, tapis plāns torņos izvietot dzīvokļus, atvēlot dažus stāvus arī birojiem, taču ideju par viesnīcu atmetot pilnībā.

Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem “pastiepies” – abiem tagad ir 30 stāvi.

Tāpat mainījies arī fasādes risinājums – attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (viņa izcilie veikumi, piemēram, ir “ParkAvenue” Ņujorkā, “Sony” centrs Berlīnē, “Internacional Expo Center” Šanhajā u. c.), kura redzējums ir tūkstošiem logu – ziedlapiņu.

Ik pa diviem stikla paneļiem katrā stāvā sienu konstrukcijās iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Tādējādi, investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro, objektā izveidotas dzīvojamās un biroju telpas, kā arī moderna infrastruktūra, tostarp restorāni, fitnesa centrs ar peldbaseinu, autostāvvieta 700 automašīnām, kas izvietota četros apakšzemes līmeņos, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.

 

Gaida īrniekus no ārvalstīm

Mainīts arī biznesa koncepts. Vienā tornī ir 200 dzīvokļu, otrā – tikai biroji. Telpas šobrīd plāno nevis pārdot, bet izīrēt.

Viens no šāda lēmuma iemesliem ir lielāka darījumu aktivitāte īres tirgū, jo premium un luksusa dzīvokļu tirdzniecība šobrīd esot ļoti kūtra. Pirmie tirgū parādīsies tie dzīvokļi, kas jau izbūvēti un gatavi. Piemēram, apartamentu torņa 9. stāvā ir demo dzīvokļi, kurus pasākuma dalībniekiem bija iespēja apskatīt.

Diezgan unikāla vieta dzīvošanai – zem kājām vienmēr kustīgā Kalnciema iela un Vanšu tilts, bet dzīvoklī aiz torņa stikla sienas klusums un komforts, vai arī “lidināšanās mākoņos”.

Dzīvokļu īres cena 15–25 eiro par kvadrātmetru atkarībā no tā, kurā stāvā tas atradīsies, ar kādu skatu un kādā platībā.

Biroju noma torņos atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, kurš investē telpās – nomnieks vai attīstītājs. Pagaidām telpās ir “betona apdare”, izņemot 13. stāvu, kurā apskatāmi gatavo biroju paraugi. Par īres iespējām interesējoties dažādi cilvēki – pārsvarā ārvalstnieki.

Podiumā jeb pirmajos trīs stāvos būs uzņemšanas zona, lobijs, fitnesa klubs un baseins ar 25 metrus gariem celiņiem, atsevišķi veikali, kafejnīcas. Restorāni paredzēti arī viena torņa augšējā stāvā, kā arī vēsturiskajās koka ēkās kompleksa teritorijā. Visa infrastruktūra būs publiski pieejama. Paredzēts, ka kompleksā varēs iebraukt gan no Daugavgrīvas, gan Raņķa dambja puses. “Z-Towers” kopumā ir 15 lifti, septiņi no tiem – biroju tornī.

 

Dīkstāves dēļ zaudē miljonus

Patlaban problēmas ēkas nodošanā rada fakts, ka ilgstošā būvniecības procesa un vairākkārtējas būvnieku maiņas dēļ pazudusi daļa dokumentu.

Tam rasts risinājums – pazudušos dokumentus aizstāt ar ekspertīzi, kas arī veikta. Tomēr arī pēc tās domstarpības un sarakste ar Rīgas būvvaldi turpinās. Objektu neizdodas nodot ekspluatācijā jau aptuveni trīs mēnešus, attīstītājam radot aptuveni 1,5 miljonus eiro zaudējumus mēnesī.

AS “Towers Construction Management” komercdirektors Andžejs Neguliners norāda, ka uzņēmums nosūtījis oficiālu vēstuli KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, ēkas nodošanu ekspluatācijā kavē apzināti.

Daudz tiešāk par notiekošo izteicās “Z-Towers” interjera un pieguļošās teritorijas dizaina arhitekts Andris Sīlis, kurš ir arī Latvijas arhitektu savienības priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas loceklis. Lielos objektos līdzšinējā prakse līdz šim esot bijusi tāda, ka tos ekspluatācijā nodod būvnieks, kuram parasti to esot vesela virkne.

Lai nenotiktu kavēšanās un lēmumu pieņemšanas vilcināšana, būvnieki parasti saprotot un izpildot dažādus dotos “mājienus”, ko saņem no procesā iesaistīto amatpersonu pārstāvjiem.

“Z-Towers” objektu nodod īpašnieks pats, kurš līdzšinējo praksi atteicies pieņemt. Arhitekts ir pārliecināts par laimīgām beigām arī “Z-Towers” objekta nodošanā, taču izteica nožēlu par to, ka tik ilgi savā valstī esam akceptējuši reketu no valsts amatpersonu puses.

Saistītie raksti

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns “Z-Towers” mediju pasākumā runāto nekomentēja, jo būvvaldes pārstāvjiem tajā bijis liegts piedalīties, lai gan tāda vēlme organizatoriem izteikta. Viņš informēja, ka pagājušā nedēļā no projekta attīstītajiem saņemts ļoti apjomīgs materiāls izpētei (10 dokumentu kastes), bet lēmuma pieņemšanas termiņš pārcelts uz šā gada 27. decembri.

"Z-Towers" atver durvis žurnālistiem
LA.lv
MK
Mārtiņš Kalaus
Ekonomika
Aiziet! “Tele2” Daugavpilī un Jelgavā komercrežīmā palaiž 5G tīklu
5 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Liepājas centrā vēsturiskā jūgendstila ēkā plāno atklāt “Radisson” viesnīcu
5 stundas
LE
LETA
Ekonomika
LDDK: Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Koalīcija sašķēlusies – Rīga šonedēļ var palikt bez vadības
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
FOTO. Doma laukumā kopā ar valsts amatpersonām piemin 1991.gada barikāžu gadadienu
1 stunda
LE
LETA
Laukos
ZM: Samazinātā PVN likme dārzeņiem un augļiem ir sevi attaisnojusi
44 minūtes
IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
VIDEO. Stūrēs uz digitalizāciju – LIAA maina darbības virzienu
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Krāpnieks nopērk pārtiku par… suvenīra banknotēm 1
2 stundas