Mārgareta un Gorbačovs 3
Formāli Mārgareta un Gorbačovs iepazinās Jurija Andropova bērēs. Mārgaretai bijušas visnotaļ īpašas attiecības ar Mihailu Gorbačovu. Bijušais PSKP CK Informācijas nodaļas vadītājs un PSRS vēstnieks Britānijā Leonīds Zamjatins piedalījās 1984. gada Mārgaretas un Gorbačova tikšanās reizē Londonā un atceras, ka Mārgareta vienmēr īpaši uzcirtusies, dodoties uz tikšanos ar Gorbačovu. Piemēram, Anglijā dāmas tradicionāli nevalkā kažokādu izstrādājumus, taču, sagaidot Gorbačovu 1984. gadā, viņa bija uzlikusi “kaut kādu kažokādu”. Visās nākamajās reizēs tas pats, tikai – allaž jauns izstrādājums. Zamjatins apliecina, ka no Mārgaretas starojušas gluži sievišķīgas simpātijas pret Gorbačovu kā vīrieti. Viņa klātbūtnē Mārgareta allaž manāmi izmainījusies. Uz mirkli, protams. Tostarp Gorbačovs šajā aspektā allaž palicis nemainīgs, proti, it kā uz pieres viņam būtu nevis leģendārais plankums, bet gan uzraksts: “Mīlu tikai savu sievu Raisu.”
Bija daudz lietu, kas politikā vienoja Mārgaretu un Gorbačovu. Vispirms abiem bija nepieciešama izeja ārpolitiskajā līmenī. Gorbačovam viņa bija vajadzīga kontaktiem ar amerikāņiem. 1986. gadā pirms “pasaules vadošā septītnieka” sanāksmes Tokijā Gorbačovs lūdzis Zamjatinu nekavējoties noorganizēt tikšanos ar Mārgaretu un pavēstīt attiecīgas ziņas. Kad Zamjatins ieradies un lūdzis audienci pie Mārgaretas, viņā noraudzījušies gluži kā bērnā, sak, vai tad nemaz vairs nezinot akreditācijas noteikumus. Proti, tādu piešķirot pati karaliene, turklāt tikai 20 dienas pēc atgriešanās no šāda veida sanāksmēm un tamlīdzīgi. Zamjatins nav licies mierā un radis iespēju uzrunāt tieši Mārgaretas palīgu Čārlzu Pauelu, pēc tam sekoja, iespējams, britu protokola vēsturē pirmais šāda veida gadījums: Mārgareta nekavējoties pieņēma Zamjatinu, uzklausīja Gorbačova vēstījumu un tūlīt pat noorganizēja viņam tikšanos ar… Ronaldu Reiganu.
