Latvijā attīstās jauna atkritumu savākšanas sistēma – pārmaiņas ir un būs acīmredzamas
0
Lai arī kur mēs neatrastos – atkritumi vienmēr bojā skatu. Ceļojums Itālijā vai piemājas pagalms – nav patīkami, ja ir redzami atkritumi.
LA.LV jau rakstījām par situāciju Purvciemā – kāda iedzīvotāja atklāti parādīja, ka šī galvaspilsētas daļa, lai cik skarbi tas neizklausītos, izskatās pēc miskastes. Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad ļaudis parāda, cik netīrā vidē dzīvo. Tomēr, kā tika norādīts pie Purvciema gadījuma – vainīgi ir putni, kuri šos atkritumus izvazā pa teritoriju. Neesot nozīmes – konteinera vāks ir ciet vai vaļā – vārnas un kaijas atkritumiem tiek klāt šā vai tā.
Vai risinājums varētu būt pazemes atkritumu konteineri? Jāatzīst, ka tie arī paši par sevi izskatās daudz labāk nekā ierastie – zaļie, zilie, melnie – atkritumu konteineri. Katrā valstī, kurā tādi ir, tie izskatās citādāk, bet lielākoties tiem kopīga ir īpašība, ka tie nav uzkrītoši. Tie parasti ir nelieli atkritumu konteineri, zem kuriem ir liela “kaste”, kurā glabājas iemestie atkritumi līdz tos savāc atkritumu mašīna.
Izrādās – Latvijā dažviet jau ir šādi pazemes konteineri. Kā norāda SIA “Eco Baltia vide” valdes loceklis Andris Karlsons, uzņēmums ir ierīkojis un apkalpo divus pazemes konteineru punktus Rīgā – Vanadziņa gatvē un Vecmīlgrāvja līnijā. Viņš norāda, ka arī grupas uzņēmums “JUMIS” Siguldas pilsētas sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir ierīkojis šādus konteinerus atsevišķās vietās Siguldā. “Eco Baltia vide” šogad plāno nodot ekspluatācijā vēl sešus pazemes atkritumu savākšanas punktus dažādās Rīgas vietās.
Savukārt “CleanR” šādus atkritumu konteinerus ir izveidojis Rīgā un Jūrmalā. Tāpat šobrīd tiek ekspluatēti 96 pazemes atkritumu šķirošanas laukumi ar 377 konteineriem; pieci laukumi ar 24 konteineriem gaida izbūvi, četri laukumi ar 18 konteineriem – nodošanu ekspluatācijā, savukārt 20 laukumi ar 79 konteineriem ir projektēšanas stadijā, skaidro uzņēmuma pārstāve Sabīne Rutka. “CleanR” mājaslapā norādīts, ka Rīga nebūt nav bijusi pirmā pilsēta ar pazemes atkritumu konteineriem – pirms Rīgas tādi bijuši arī Valmierā, Cēsīs un Ventspilī.
Kādas vēl ir pazemes konteineru priekšrocības?
Kā skaidro A. Karlsons: “Pazemes konteineru laukumi iedzīvotājiem rada vairākus ieguvumus: tie veido estētiskāku un sakoptāku vidi, jo virszemē redzama tikai konteineru piekļuves daļa. Atkritumu saturam nevar piekļūt putni, grauzēji un nepiederošas personas, jo tas ir stingri noslēgts.
Pazemes konteineriem ietilpība var būt teju piecas reizes lielāka nekā vienam standarta 1,1 m3 tilpuma konteineram. Līdz ar to pazemes konteinerus nepieciešams izvest retāk, tādējādi ietaupot resursus, saudzējot vidi un radot mazāk trokšņu.
Parasti vienā punktā iespējams nodrošināt šķirošanu vairākiem atkritumu veidiem – nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, jauktajam iepakojumam (papīram, plastmasai un metālam), stikla iepakojumam un bioloģiskajiem atkritumiem. Tāpat samazinās smakas, jo atkritumi ir noslēgti un zemes vēsums, īpaši siltākā laikā, palīdz uzturēt zemāku temperatūru.
Vienlaikus jāņem vērā, ka šādu punktu izveide ir ilgstošs un nereti sarežģīts process. Lai ierīkotu novietni ar pazemes konteineriem, nepieciešams būvprojekts, un realizācija prasa ilgāku laiku. Daudzdzīvokļu māju gadījumā ir nepieciešama iedzīvotāju vienošanās, piemērota teritorija bez apgrūtinājumiem un ar pietiekamu vietu konteineru apkalpošanai. Apkalpošana notiek ar specializētu auto manipulatoru, tāpēc būtiski, lai šo procesu netraucētu zari, apstādījumi, vadi vai citi šķēršļi. Pirms ierīkošanas ir jāizvērtē pazemes komunikācijas. Lai arī projekta realizācija prasa augstu iesaisti un motivāciju no visām pusēm, ieguvumi parasti ir vērā ņemami, turklāt sakārtota apkārtējā vide var pozitīvi ietekmēt arī īpašuma vērtību.”
Kā tu vērtē pazemes atkritumu konteinerus?
