Foto no arhīva

Latvijā – augstākā grūtnieču mirstība ES. Dzemdību namā katastrofāli trūkst speciālistu 12

Latvijā pēdējos trīs gados ir mirušas divdesmit sievietes, no kurām lielākajai daļai nāves iemesls bijis ar grūtniecību un dzemdībām saistīta asiņošana. No mirušajām četras šo pasauli atstājušas nevis ārstniecības iestādē, bet savās mājās. Divu topošo māmiņu nāves iemesls bijis gripas radītās komplikācijas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Uz šā ļoti negatīvā fona aizvadītās nedēļas nogalē Veselības ministrija kopā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) rīkoja diskusiju “Mātes veselība Latvijā”, kurā piedalījās arī ārvalstu medicīnas jomas pārstāvji. Kā informēja PVO Eiropas reģionālā biroja Seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja Gunta Lazdāne, Latvijā grūtnieču mirstības rādītājs ir visaugstākais Eiropas Savienībā (ES). Pēc pagājušā gada datiem, kas apliecina, ka valstī nomira 12 grūtnieces, šis rādītājs ir viens no sliktākajiem pat Eiropas reģiona 53 valstīs.

Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga preses konferencē pēc diskusijas sacīja, ka situ­ācija ar medicīnas speciālistiem Rīgas Dzemdību namā ir katastrofāla, jo “šobrīd ir liela disonanse starp darba samaksu ambulatorajā sektorā un stacionārā – ambulatorajā tā ir trīs reizes lielāka”. Lielākajā dzemdniecības ie­stādē trūkstot gan ginekologu dzemdību speciālistu, gan arī anesteziologu reanimatologu, par vidējo medicīnas personālu nemaz nerunājot.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ņemot vērā, ka premjers ir apsolījis nākamgad finansējuma palielinājumu veselības jomai, pirmais tarifs, ko mēs pārskatīsim, būs dzemdību palīdzība. Tas ļaus mums būtiski labāk atalgot medicīnas personas, kas strādā dzemdību nodaļās,” solīja veselības ministrs Guntis Belēvičs. Bet, runājot par jauno ārstu piesaisti šai medicīnas specialitātei, ministrs norādīja, ka valsts apmaksātajiem rezidentiem trīs gadi būs jānostrādā valsts vai pašvaldību slimnīcās, bet šis uzlabojums būšot sajūtams tikai pēc pieciem gadiem, kad ārsti būs pabeiguši rezidentūru. Kamēr pienāks 2017. gads, droši vien dzemdību nodaļas, kur ārsti un medicīnas māsas strādā ļoti augsta riska ap­stākļos un, kā sacīja D. Reze­berga, reizēm pat trīs diennaktis pēc kārtas, būs vēl lielākās medicīnas kadru grūtībās, tāpēc no politiķiem tiek prasīta steidzama rīcība.

“Nesen Eiropas Komisijas (EK) Latvijas pārstāvniecībā rīkotajā diskusijā par veselības aprūpes uzlabošanas jautājumiem pārstāvniecības vadītāja Šteinbukas kundze apliecināja, ka EK ir atļāvusi situācijas uzlabošanai veselības aprūpē Latvijā jau šogad papildus izlietot 35 miljonus eiro, 2017. gadā – 130 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 170 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka ir iespēja rīkoties neatliekami,” uzsvēra Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Kā rakstīts, EK pieļauj Latvijai nākamgad palielināt budžeta deficītu veselības aprūpes reformu finansēšanai, tādējādi medicīnai varētu papildus novirzīt aptuveni 35 miljonus eiro. Bet to varētu izdarīt jau šogad, piemēram, naudu aizņemoties Valsts kasē, un, plānojot 2017. gada valsts budžetu, šo summu tajā iekļaujot.

PVO gadiem ir norādījusi, ka kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanas nolūkā valdībām galvenā uzmanība jāveltī cilvēkresursu deficīta mazināšanai nozarē. Pieaugot nodarbināto ārstniecības personu skaitam, valstī samazinātos mirstība. Jau 2007. gadā Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem trūka aptuveni 400 ārstu un 4500 medicīnas māsu. Valsts galvenā ginekoloģe Rezeberga pastāstīja, ka, analizējot grūtnieču mirstības cēloņus, kā vienu no mirstības iemesliem eksperti fiksējuši medicīnas speciālistu nepietiekamību. Šī analīze vēl gan neesot pilnībā pabeigta, tomēr, kā sacīja Rezeberga, “caur rindām varam saprast, ka, iespējams, bijis resursu trūkums”.

D. Rezeberga: “Ja sieviete asiņo dzemdību laikā, tad tā ir ļoti dramatiska situācija un nodaļā ir jābūt pilnībā nokomplektētai mediķu komandai, kurai jāzina, kā šādā brīdī rīkoties.Ir jābūt noteikumiem, kurš par ko atbild. Piemēram, analizējot atsevišķus dzemdētāju mirstības gadījumus, esot secināts, ka reizēm asinis ir pārlietas par vēlu un par maz. Pagājušā gada sākumā valsts noteica kvalitātes prasības dzemdību nodaļām. Veselības inspekcija ir pārbaudījusi, kā tās tiek ievērotas. Diemžēl ārsts reizēm cīnās ar vējdzirnavām viens pats. Vai ārsts, kurš ir nostrādājis trīs diennaktis pēc kārtas, spēj kritiski domāt un pieņemt pareizos lēmumus?”

Reklāma
Reklāma

Valsts galvenā ginekoloģe atzina, ka ārstu resertifikācija paaugstina zināšanu līmeni, bet ne ārstu prasmes. Tās netiek pārbaudītas, tāpēc “jābūt šiem komandas darba treniņiem, kas ienākuši Eiropas ārstu apmācībā. Tas nozīmē, ka ārsti mācās, izmantojot mulāžas. Jābūt izbraukuma apmācībām uz vietas ārstniecības iestādēs”. D. Rezeberga pastāstīja, ka pie ārstu prasmju paaugstināšanas programmas tiekot strādāts.

Audita ziņojums par grūtnieču mirstību tikšot iesniegts Veselības ministrijai, tajā būšot iekļautas arī rekomendācijas veselības aprūpes politikas veidotājiem.

Veselības ministrs norādīja, ka nav korekti nosaukt ārstniecības iestādes, kurās grūtnieces ir mirušas, jo Dzemdību namā un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nokļūst sievietes, kurām iespējami dzemdību riski un tieši tāpēc ir palielināta mirstība. “Salīdzināt šādas dzemdību nodaļas, kur piedzimst ļoti daudz bērnu, ar nelielajām dzemdību nodaļām diezin vai būtu korekti,” sacīja Belēvičs un piebilda, ka esot cita problēma – sievietes, kurām ir dzemdību riski, nenonākot perinatālās aprūpes centrā, bet tiekot aizvestas uz parastu dzemdību nodaļu. Viņš arī uzsvēra, ka nevajadzētu steigties tiesāt ārstus, iekams paši mediķi nav izvērtējuši sarežģītos dzemdību gadījumus.

G. Lazdāne: “Jebkuram cilvēkam ir tiesības iesniegt tiesā prasību pret konkrētu ārstu un slimnīcu. Daudzās valstīs pirmā reakcija, ja sieviete dzemdībās nomirst, ir atlaist no darba medicīnas iestādes direktoru, ginekologu vai vecmāti. Bet šāda rīcība var novest pie tā, ka nav neviena, kas strādā, jo neviens negribēs parak­stīties par šādiem noteikumiem. Latvijā ir pieņemta kārtība, ka Ārstu biedrība izvērtē ārsta profesionālo atbildību un lemj par sertifikāta anulēšanu.”