Mākslas galerijas “Putti” galeriste Diāna Jaunzeme-Meistere: “Attieksmē pret darbu Māris ir noslēpumains romantiķis, viņa stāstījums ir tīrs un atklāts. Viņš ir māk­slinieks ar izteiktu radošo amplitūdu, kas sākas no ažūriem dārgmetālu izstrādājumiem, turpinās ar laikmetīgām, askētiskākām metāla rotaslietām un iesniedzas mazo formu tēlniecībā. Klasiskā stilā veidotajām rotām vairāk raksturīgs smalks ažūrs un liela akmeņu bagātība. Toties titāna un citu moderno metālu darbos dominē lakonisms, izteikts telpiskums un askētisms. Mākslinieks ir asprātīgs un pamanās rotas tēlu veidot viegli rotaļīgu ar smalki izstrādātām detaļām it visā. Māris ir īsts dabas bērns, un šī mīlestība jūtama viņa darbu formas tīrībā un vienkāršībā, kas balstīta uz dziļām praktiskām zināšanām un izjustām proporcijām. Māris ir izteikti inovatīvs. Dzintara apstrādes tehnoloģijas ir sekojušas līdzi cilvēces attīstībai, un likās – šim materiālam vairs nav ko teikt. Tomēr darbu sērijā “Dzintara ceļš” Māris paver būtiski jaunu lapaspusi senajā dzintara apstrādes mākslā, nepārprotami rādot jaunus un laikmetīgus izteiksmes līdzekļus. Mākslinieka rotās svarīga loma vienmēr ir arī detaļām, kas dažkārt ir miniatūras. Reizēm mākslinieks alkst ar rotām izstāstīt savu stāstu. Tāds stāsts ir piecu gredzenu kolekcija, kas ataino ūdensrozes attīstības ciklus – no pumpura līdz auglim – un simbolizē personības veidošanos mūža garumā. Māra dzintara traktējums ir laikmetīgs, viņš to izceļ kā mūsu Latvijas dārgakmeni, nebaidoties nostādīt to līdzās vērtīgiem dārg­akmeņiem. Gredzenu izteiksmes forma ir tīra un arhetipiska. Sajūtama zaudētās paradīzes mentalitātē, mājiens no dao vai sinto, kas rada kopumā tīru un izteiksmīgu mākslas darbu, kas vienlaikus ir jauns pakāpiens dzintara apstrādē.” 2