“Nevis atbrīvojām, bet pārvērtām Ukrainu drupās!” Viens no spēcīgākajiem Krievijas Z propagandistiem vairs neaizstāv Kremli 0
“Viens no spēcīgākajiem Krievijas Z propagandistiem Maksims Kalašņikovs atzinis, ka Kremlis atbrīvošanas vietā pārvērtis Ukrainas prokrieviskākos reģionus drupās,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atklāj Jānis Sladiņš, NBS Majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
“Mēs devāmies viņus atbrīvot, bet pārvērtām drupās. Un izrādās, ka mēs sodījām visprokrieviskākos Ukrainas reģionus. Diemžēl tagad mums būs jāatvadās no sapņa par atkalapvienošanos ar Ukrainu. Krievija beidzot ir iestigusi ieilguša kara purvā, atgrūžot pat tos ukraiņus, kas savulaik bija lojāli Maskavai. Tagad Donbasa, Harkivas, Luhanskas apgabalu iedzīvotāji Krieviju uzskata par okupantu un kara noziedzinieku,” Z propagandists savā Telegram kanālā atklājis.
Tomēr jāsaprot, ka, pat izprotot realitāti, neviens no viņiem neuzdrošinās atklāti aicināt uz kara izbeigšanu.
Jau ziņots, ka straujais cenu kāpums, kas saskaņā ar oficiālajiem Krievijas statistikas pārvaldes (“Rosstat”) datiem kopš kara sākuma sasniedzis 40%, spiež Krievijas iedzīvotājus arvien vairāk taupīt, iegādājoties pat pirmās nepieciešamības preces, ziņo “The Moscow Times”.
Kā raksta izdevums “Kommersant”, atsaucoties uz “Platforma OFD” datiem, laika posmā no 2025. gada janvāra līdz augustam apģērbu pirkumu skaits ir samazinājies par 8%.
Tirdzniecības centru apvienība prognozē, ka šāda pieprasījuma krituma dēļ lielākie modes preču mazumtirgotāji būs spiesti optimizēt līdz pat 40% tirdzniecības platību.
Lai ietaupītu, patērētāji arvien biežāk pārtikas produktus iegādājas zemo cenu veikalos, kas piedāvā preces ar lielām atlaidēm.
Saskaņā ar “Infoline” statistiku, tādu veikalu tīklu kā “Svetofor”, “Čižik” un “Dobrocen” ieņēmumi gada laikā auguši par 27%, kas ir rekordaugsts rādītājs starp visiem pārtikas mazumtirgotājiem.
“Zemo cenu veikalu pieaugošo popularitāti ietekmē patērētāju vēlme taupīt, kas pēdējā gada laikā ir tikai pastiprinājusies augstās bāzes procentu likmes dēļ,”
skaidro “Infoline-Analitika” ģenerāldirektors Mihails Burmistrovs.
Pētījumu aģentūras “Romir” dati atklāj, ka atlaižu un akciju izmantošana ir kļuvusi par visizplatītāko taupīšanas metodi – to izmanto 68% patērētāju. 58% apzināti atsakās no konkrētām precēm, kuras pirkuši iepriekš; 57% cenšas atrast lētākus analogus, bet gandrīz puse (49%) iepērkas zemo cenu veikalos.
“Lai minimizētu tēriņus pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm, 46% Krievijas iedzīvotāju retāk dodas uz veikaliem,” secina “Romir”.
Zīmīgi, ka taupīt sākuši pat turīgākie Krievijas iedzīvotāji – tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 150 tūkstošus rubļu (aptuveni 1485 eiro) mēnesī.
Pētījums liecina, ka tagad katrs otrais no viņiem ierobežo spontānos pirkumus, lai gan vēl pirms pusgada tādu bija tikai 22%.
Īpaši krasu kritumu piedzīvojis sadzīves tehnikas un elektronikas tirgus, sasniedzot zemāko punktu pēdējo 30 gadu laikā.
Uzņēmumu grupas DNS līdzīpašnieks un direktors Dmitrijs Aleksejevs norāda, ka šogad pārdošanas apjomu kritums ir tik straujš, ka to nespēj kompensēt pat cenu kāpums, tādēļ kopējie ieņēmumi rubļos ir samazinājušies – situācija, kāda nav pieredzēta gadu desmitiem.
“Mums ir bijuši periodi, kad tirgus kritās pārdoto vienību vai dolāru izteiksmē, bet rubļos, pat neņemot vērā inflāciju, tas nekad iepriekš nebija krities,” sacīja Aleksejevs.
Lai gan “Rosstat” ziņo par iedzīvotāju ienākumu un algu pieaugumu, reālā pirktspēja turpina samazināties, norāda organizācijas “Delovaja Rossija” Maskavas apgabala līdzpriekšsēdētājs Romāns Harlanovs.
“Mēs redzam, ka Krievijas iedzīvotāji visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas samazināt tēriņus: iegādājas tikai preces ar atlaidēm vai akciju laikā, atliek lielākus pirkumus, pat pārtikas segmentā, piemēram, neveidojot krājumus ziemai,” stāsta “Vedeneeva Consulting Group” dibinātāja Anna Vedeņejeva.
Viņa uzskata, ka pašreizējais pārdošanas apjomu kritums nav īslaicīga krīze, bet gan strukturālas izmaiņas patērētāju uzvedībā, jo lielākā daļa sagaida turpmāku cenu kāpumu.
“Šīs gaidas kļūst par prognozi, kas piepildās: jo vairāk cilvēki tic, ka situācija pasliktināsies, jo aktīvāk viņi maina savu uzvedību, tādējādi pastiprinot krīzi,” secina Vedeņejeva.
