Dzīvojam pasaulē, kurā notiekošo saprotam diezgan vāji. Ekonomisti par IKP 0
“SEB bankas” makroekonomikas speciālists Dainis Gašpuitis: Izaugsme temps varētu nedaudz atgūties
Precizētie dati ir izrādījušies nedaudz pozitīvāki par ātro novērtējumu. Tie liecina, ka IKP ir audzis par 3%.
Kopumā nozaru veikums izskatās pietiekami solīdi, ar kritumu pārējā rūpniecībā, ko ietekmēja elektroenerģijas ražošanas samazināšanās šogad, jo apstākļi tam bija mazāk labvēlīgi nekā pērn.
Apstākļiem mainoties, attiecīgi sekos arī apjomu kāpums. Mīnusus uzrāda arī nekustamā īpašuma nozare, kura arī turpmāk uzkāpt uz noturīgas izaugsmes takas nespēs.
No cita aspekta skatoties, mājsaimniecību patēriņš ir kāpis par 3%. Labie aprīļa rādītāji ļauj izteikt prognozi, ka otrajā ceturksnī pieaugums paātrināsies. Tāpat turpina ieplūst ES fondi, kas ļāvis investīcijām palielināties par 8%.
Tas ir uz pusi lēnāk nekā pērn, bet šāds pieauguma palēninājums bija gaidāms. Aktuālākais jautājums ir par investīciju turpināšanos nākamgad. Pozitīvi pārsteidz eksporta dati, kas auguši par 3,6%.
Neskatoties uz tirdzniecības kariem, eksporta pieaugums būs, bet temps viduvējs – aptuveni 4%.
Baltijas kontekstā Latvijas pirmā ceturkšņa izaugsme ir izradījusies visvājākā. Igaunijas IKP auga par 4,6%, bet Lietuvas par 3,8%. Neskatoties uz bažām par izaugsmes palēnināšanos, Austrum un Centrāleiropas valstīs IKP ir audzis robežās no 3-5%, kas liecina par visumā dzīvīgām tendencēm ekonomikās.
Šobrīd pasaulē vērtē, ka palēnināšanās varētu būt tuvu savam zemākajam punktam. Lai arī atgūšanās var nebūt tūlītēja un pārliecinoša, iespējams, ka negatīvo faktoru ietekme var lēnām izklīst.
Tomēr neprognozējamā ASV tirdzniecības politika turpinās uzturēt nenoteiktību, kā dēļ pārmērīga optimisms nav jūtams. Sagaidu, ka turpmākajos ceturkšņos izaugsme nedaudz atgūsies līdz aptuveni 3,5%, kas ir visa gada prognoze.
Galvenais uzsvars šobrīd ir pārvirzījies uz iekšzemes patēriņu, kas virzīs izaugsmi. Labāki eksporta dati ļaus noteikto prognozi pārsniegt.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš: Nīkulīgs pieaugums ar veselīgu struktūru
Šī gada sākumā ekonomiskā aktivitāte Latvijā gada griezumā augusi par 3%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada beigās sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājusies par 0,1%.
Latvijas vēsturē ir bijuši laiki, kad IKP pieaugums ir apbrīnojams, bet par tā iemesliem pat domāt negribas.
Šī gada sākumā pieaugums gada griezumā bija pieticīgs, taču to varētu saukt par veselīgu.
Šodien publiskotā detalizētā informācija par gada sākumā notikušo liek domāt, ka attīstība turpmākajos ceturkšņos būs straujāka, ja vien pārāk augsta neizrādīsies pasaules neprāta cena.
Vārdus par attīstības veselīgumu var saprast arī burtiski — straujāk augošā nozare gada sākumā bija veselības aprūpe un sociālā aizsardzība.
Tā signalizē, ka šai nozarei ir vērts dot naudu, papildus finansējums ļāvis sniegt vairāk pakalpojumu, tā nav naudas bēršana caurā mucā. Kāpums par 9,4% šajā ļoti “konservatīvajā” nozarē ir ļoti iespaidīgs sasniegums.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu dati rāda, ka pērn par valsts un pašvaldību slimnīcās strādājošajiem samaksātā summa augusi par ~27% (ko veicināja arī VSAOI likmju izmaiņas), kamēr iepriekšējos trīs gados vidēji tikai par 6%.
Arī tas ir apsveicami, jo ienākumu līmenis nozarē tuvojas tam, kas nepieciešams darbinieku piesaistei un noturēšanai. Vēl gan būs krietni jāpacenšas.
Izaugsme ir veselīga arī no struktūras aspekta, citiem vārdiem — kas aug un kas neaug.
Visās septiņās svarīgākajās eksporta nozarēs — divās preču un piecās pakalpojumu, pieaugums pārsniedzis vidējo, tā ir ļoti jauka sakritība.
Sākotnēji publicētajos datos viegls, bet tomēr nepatīkams pārsteigums bija lēnais pakalpojumu nozaru pieaugums.
Šobrīd ar atvieglojumu var konstatēt, ka iemesls ir dziļi mīnusi operācijas ar nekustamo īpašumu, kas lielā mērā ir tā saucamais bāzes efekts, turklāt šīs nozares “uzvedība” IKP datos jau ilgāku laiku šķiet tikai ļoti aptuveni saistīta ar realitāti.
Droši zināms, ka tā ir nozare, kas drīzāk reaģē uz ekonomikā notiekošo.
Pakalpojumu nozares, kuras virza izaugsmi, pelnot naudu plašajā pasaulē, attīstās vismaz pieklājīgā ātrumā – transports par 4,0%, viesnīcas un restorāni par 4,3%, informācija un sakari par 7,6%, finanšu pakalpojumi par 7,1%, komercpakalpojumi par 3,5%.
Tirdzniecības nozares ietvaros straujāk augusi daļēji uz eksportu vērstā vairumtirdzniecība (+7,0%) nekā mazumtirdzniecība (3,8%).
Finanšu pakalpojumu kāpums visdrīzāk neturpināsies, turpmākajos ceturkšņos nozarei būs atšķirīga gada salīdzinājuma bāze. Tāpat riska zonā atkal ir transporta pakalpojumi. Taču var pamatoti cerēt uz straujāku komercpakalpojumu attīstību.
Nevarēja taču gadiem vairākkārtīgi atpalikt no Tallinas un Viļņas biroja ēku celtniecībā un cerēt, ka tas beigsies labi. Kādu laiku esam zaudējuši tempu biznesa ārpakalpojumu eksportā, bet vēl ir iespēja kaimiņvalstis iedzīt.
Šogad un nākamgad notiks sengaidītais jauno biroju “pieplūdums”, tas ir ļoti vajadzīgs.
Arī preču eksporta nozares attīstās sekmīgi. Apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība augusi par 5%, bet lauksaimniecībā un mežsaimniecībā par 4,4%. To pieaugums šogad varētu turēties tuvu šim tempam, par spīti sarežģījumiem koksnes produktu tirgos.
Liela negatīva ietekme bija jau minētajam nekustamo īpašumu pus-virtuālajam rēgam, kā arī citai rūpniecībai jeb galvenokārt enerģētikai, kurai laika apstākļi likuši ciest lielas slāpes.
Elektrības ražošanā ļoti lielus mīnusus redzēsim arī 2.ceturksnī, pēc tam gada izmaiņu rādītāji varētu uzlaboties. Parasti ļoti ražīgais aprīlis un maijs hidroelektrostacijām bija “sausi”.
Uz eksporta nozaru panākumu uzskaitījuma fona IKP izlietojuma pusē redzamais eksporta pieaugums par 3,6% šķiet pieticīgs. Te jāņem vērā, ka eksporta summas ietekmē arī reeksports un tā svārstības.
Tāpēc nereti eksporta “sausais atlikums” jeb nauda, ko tas iepludina Latvijas iedzīvotāju kabatās, var mainīties atšķirīgi no paša eksporta. Šķiet, ka tā noticis arī šoreiz, arī tāpēc, ka imports ir samazinājies pie visnotaļ spēcīga investīciju (+8%) un privātā patēriņa (+3%) kāpuma.
Gada sākumā Latvija bija vislēnāk augošā Baltijas valsts. Igaunijā 1.ceturksnī +4,5%, bet Lietuvā +4%.
Tā kā arī kaimiņvalstīs izaugsmi virza eksports un nāk ziņas par ievērojamiem investīciju projektiem, jo īpaši no Lietuvas, var cerēt, ka kaimiņvalstis tempu turēs, kas palīdzēs arī Latvijai augt straujāk.
Ja enerģētika un operācijas ar nekustamo īpašumu gada sākumā būtu bijušas “pa nullēm”, tad arī Latvijā IKP pieaugums 1.ceturksnī būtu virs 4%. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā izaugsmei pamatīgi skādēja enerģētika, bet cita iemesla — dārgo CO2 kvotu dēļ.
Diemžēl vai par laimi tas varētu izrādīties daudz noturīgāks apstāklis nekā sausums.
Vienlaikus turpina augt bažas par 2020. gadu. Krājas riski – tirdzniecības konflikti, atliktais Brexit, kura haotiskā varianta varbūtība ir augsta, tā ietekme galvenokārt izpaustos nākamgad.
Finanšu tirgos diezgan liela nervozitāte, drošo valstu obligāciju ienesīguma kritums atspoguļo pesimistisku nākotnes skatījumu.
Jācer, ka pasaules nedienas nenokaus Latvijas patērētāju optimismu, kreditēšanas un mājokļu tirgus smagais rats pakāpeniski palielinās ātrumu, kā tas notiek šobrīd. Nepieciešamības gadījumā jāapsver fiskālais stimuls.
Papildinātie un precizētie dati palīdz stiprināt ticību “Luminor” prognozei par IKP pieaugumu par 3,8% šogad. Šobrīd zināmais liek domāt, ka 2. un 3.ceturksnī IKP pieaugums gada griezumā pārsniegs 4%.
Taču jāapzinās, ka dzīvojam pasaulē, kurā notiekošo saprotam diezgan vāji un prognozēt ir riskanti, jo īpaši nākotni.
Cilvēki, kuriem ar to jānodarbojas, var tikai lūgt izpratni.
“Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece: ekonomikas izaugsme lēnāka, bet vēl laba
Šī gada sākuma ekonomikas izaugsme Latvijā sabremzējās, lai gan ne tik ļoti, kā liecināja IKP ātrā novērtējuma dati.
Pirmajā ceturksnī ekonomikas apjoms jeb IKP saruka par 0,1% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.
Savukārt, ja salīdzinām ar atbilstošo periodu pērn, tad izaugsme bija 3% (neizlīdzināti dati). Tas, protams, ir mazāk nekā iepriekšējos divos gados, kad ekonomika auga ar ātrumu, kas tuvojās 5% gadā.
Tomēr arī 3% ir laba izaugsme Latvijai, īpaši laikā, kad ekonomikas izaugsme palēninās visā pasaulē.
Viens no faktoriem, kas ierobežo izaugsmi gan Latvijā, gan arī pasaulē ir kapacitātes ierobežojumi, tādi kā augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums.
Latvijai specifisks faktors ir Eiropas Savienības fondu investīcijas, kas, strauji augot, veicināja būvniecības un kopējās ekonomikas izaugsmi iepriekšējos divos gados, bet šogad vairs nepieaugs, saglabājoties pērnā gada līmenī.
Pirmā ceturkšņa dati rāda, ka kopējā investīciju izaugsme ir būtiski palēninājusies, arī būvniecība aug lēnāk (vairāk nekā 20% pērn salīdzinot ar 7% pirmajā ceturksnī), sniedzot mazāku atbalstu IKP izaugsmei.
Savukārt pasaules ekonomikas izaugsmi ietekmē arīdzan tirdzniecības saspīlējumu radītās sekas, kā arī augsta nenoteiktība, piemēram, attiecībā uz tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, Brexit iznākumu, lielās Ķīnas ekonomikas attīstību, iespējamiem militāriem konfliktiem un klimata krīzi.
Latvijas eksportētāji līdz šim ir diezgan veiksmīgi tikuši galā ar šo ārējo faktoru ietekmi, uz ko norāda arī eksports, kas pirmajā ceturksnī bija nozīmīgs ekonomikas izaugsmes virzītājs.
Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos arī pirmajā ceturksnī Latvijā izaugsme bija vērojama gandrīz visās nozarēs. Visstraujāk salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, proti, par 7-9% pievienotā vērtība auga veselības un sociālās aprūpes jomā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, būvniecībā un finanšu sektorā.
Savukārt vislielāko devumu izaugsmē nodrošināja vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Kritums joprojām bija vērojams pārējā rūpniecībā (-13,6%). Tas galvenokārt skaidrojams ar kritumu elektroenerģijas ražošanā sauso laikapstākļu dēļ iepriekšējos mēnešos.
Pirmajā ceturksnī mīnusi parādījās arī nekustamo īpašumu jomā (-4,4%), bet tas vismaz daļēji ir saistīts ar augstāku līmeni iepriekšējā gada sākumā, un, visticamāk, nākamajos ceturkšņos izaugsme šajā nozarē atgriezīsies.
Tam signāls ir arī Eiropas Komisijas aptaujas dati, kas liecina, ka pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kas plāno iegādāties vai būvēt mājokli nākamā gada laikā.
Kopējais ekonomikas sentiments ir nedaudz pasliktinājies, bet joprojām turas augstā līmenī.
Darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, augstās ražošanas jaudu noslodzes un vājāks ārējais pieprasījums turpinās ierobežot ekonomikas izaugsmi nākamajos ceturkšņos.
Ekonomikas izaugsme no 4,8% pērn šogad palēnināsies līdz 3,3%.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu nepārsniegt 3%
Pēc diviem straujas izaugsmes gadiem, šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar jūtami mērenāku pieaugumu un šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumam ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas ekonomika augusi par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Lēnāka izaugsmi protams nepriecē, taču tas šogad jau bija gaidāms, jo būvniecībā noturēt divciparu pieauguma trešo gadu pēc kārtas noteikti nav nedz iespējams, nedz vēlams un arī ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekšējos divos gados.
Izaugsme pasaulē viennozīmīgi bremzējas, kas īpaši redzams rūpniecībā un globālajā tirdzniecībā, ģeopolitiskie riski pieaug un tirdzniecības konflikti uzņem apgriezienus.
Tā nav laba ziņa Latvijai, taču vismaz pagaidām liels vairums īstermiņa ekonomikas rādītāju par globālo ekonomiku, lai arī signalizē par lēnāku izaugsmi, joprojām ir normāla ekonomikas cikla svārstību robežās un tādēļ lielam uztraukuma arī nav pamata.
Lai gan Latvijā izaugsme šī gada sākumā ir noslīdējusi līdz 3%, Lietuvas ekonomikas pirmajā ceturksnī augusi par 4%, savukārt Igaunija pat par 4,5%.
Tas parāda, ka Baltijas reģions pagaidām ir pietiekami noturīgs pret ārējiem satricinājumiem, un ekonomikas ciklā svārstībās Baltijas valstis parasti viena no otras ilgstoši neatpaliekam, tādēļ spēcīga izaugsme kaimiņos ir signāls, ka arī Latvijā otrajā ceturksnī izaugsme varētu kļūt straujāka.
Taču par šo gadu kopumā es joprojām saglabāju piesardzību un domāju, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu nepārsniegt 3% un pēc manām prognozēm tā būs 2,8%.
Iemesls šādai piesardzībai ir tas, ka straujo izaugsmi pērn Latvijai palīdzēja sasniegt salīdzinoši liels skaits veiksmīgu faktoru sakritību, kas šogad ekonomikā var izrādīties ar negatīvu ietekmi.
Rekordaugstās koksnes cenas veicināja mežizstrādi un kokapstrādes apjomu kāpumu, tranzītā redzējām negaidītu kravu apjomu pieaugumu dēļ infrastruktūras remontiem Krievijā, būvniecību sildīja nepieciešamība līdz gada nogalei apgūt noteiktu apjomu ES fondu, lai nepazaudētu daļu šī ES fondu perioda finansējumu, kā arī finanšu sektorā tikai daļēji realizējās ar nerezidentu aizplūdi saistītie riski.
Papildus tam iepriekšējos divos gados Latvijas ekonomiku sildīja alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā un budžeta deficīta pieaugums no līdz 1% no sabalansēta 2016. gadā.
Šogad visi šie faktori būs drīzāk ar negatīvu zīmi.
Koksnes cenas ir nokritušas no pērn gada rekordaugstajiem līmeņiem, kas piebremzēs gan mežizstrādi, gan kokapstrādi.
ES fondu apguve ir sasniegusi savu maksimumu, tādēļ būvniecība šogad gaidāms daudz pieticīgāks pieaugums un gada nogalē iespējams nozare būs pat pa nullēm salīdzinājumā ar šo gadu, kā tas jau šobrīd vērojams Igaunijā.
Aprīlī tranzīta nozares rādītāji jau ir diezgan vāji un ogļu cenu kritums Eiropā, visticamāk, nozīmēs jūtamu kravu apjomu samazinājumu Latvijas ostās šī gada atlikušajos mēnešos.
Savukārt Igaunija no šī gada vidus nolēmusi mazināt akcīzes likmi alkoholam, kas ļoti ierobežos pierobežas tirdzniecību Latvijā. Pēc maniem aprēķiniem tā iepriekšējos divos gados Latvijas IKP izaugsmi palielināja par 0,2-0,3 procentpunktiem un budžetā ienesa papildus 40 milj.
Šie visi ir iemesli, kādēļ iepriekšējos divos gados augām straujāk kā Lietuva un Igaunija, un kādēļ domāju, ka šogad augsim lēnāk kā mūsu kaimiņi.
Taču ekonomikā noteikti ir arī labas ziņas. Šī gada pirmajā ceturksnī visstraujāk augošās nozares Latvijā bija būvniecība, IT pakalpojumi un veselības aprūpe, kas salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni auga par attiecīgi 7,4%, 7,6% un 9,4%.
Pakalpojumi, un it īpaši IT, kā arī citi biznesa pakalpojumi, noteikti turpinās strauji augt arī turpmākajos ceturkšņos.
Vienlaikus turpinās arī pozitīvās tendences darba tirgū un augošie ienākumi nozīmēs spēcīgu iekšējo patēriņu. Latvijā pirmo reizi reģistrēto auto skaits šī gada pirmajos četros mēnešos audzis par 7,8%, savukārt mazumtirdzniecībā apgrozījums aprīlī palielinājās par 7%.
Vienlaikus uz leju ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī pavilka 13,6% kritums enerģētikā un 4,4% samazinājums operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī tikai 2,7% pieaugums publisko pakalpojumu pusē.
No šiem vismaz enerģētikā kritums noteikti ir pārejošs un gada otrajā pusē nozarei atkal vajadzētu būt plusos, savukārt publiskos pakalpojumus ietekmēja kavēšanās ar budžeta apstiprināšanu.
Taču, skatoties kopumā uz Latvijas ekonomiku šogad, risku joprojām ir vairāk nekā iespēju un gada nogalē kādā no ceturkšņiem Latvijas izaugsme iespējams varētu noslīdēt līdz aptuveni 2%.
Īstermiņā lielākie riski ir saistīti ar ārējo vidi un ne pārāk iepriecina signāli par būvniecības bremzēšanos Zviedrijā, kā arī Vācijā, kas noteikti ietekmēs arī Baltijas reģionu.
Savukārt, vidējā termiņā lielāki izaicinājumi joprojām ir saistīti ar darba tirgu. Demogrāfisko faktoru rezultātā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits turpina mazināties, savukārt straujais algu kāpums jau šobrīd vismaz daļēji notiek uz investīciju rēķina.
Lai gan pirmajā ceturksnī investīcijas kopumā Latvijā augušas par 8%, taču tas ietver arī ES fondu līdzekļus.
Skatoties uz IKP ienākumu pusi bažas rada tas, ka darba algu fonds audzis pirmajā ceturksnī audzis par 11,2%, savukārt IKP daļa ko saņem uzņēmēji tikai par 0,4%. Straujais algu kāpums protams ir patīkams, taču šāda nesabalansētība diemžēl mazina uzņēmēju iespējas investēt attīstībā un nākotnes izaugsmē.
