Pasaulē
Eiropa

Ārzemēs dzīvojošo tautiešu bankas kontu informāciju nodos VID73

Foto – Shutterstock

Eiropā banku noslēpumu nav

“(..) vēlamies Jūs informēt, ka ziņas par Jūsu kontā(-os) esošajiem naudas atlikumiem uz 31.12.2016. būs iekļautas ziņojumā Valsts ieņēmumu dienestam.” Šis citāts ir no “Swedbank” vēstules klientam. Šādas un līdzīgas vēstules ir saņēmuši arī citu Latvijas banku klienti, kuri dzīvo ārzemēs. Neatkarīgi no tā, vai kontā ir divi eiro vai divi miljoni, par visiem, kuru kontaktinformācijā tiks manītas nerezidenta pazīmes, tiks nosūtīta informācija VID, kas to tālāk apstrādās un dalīsies ar citām valstīm.

Par kādiem kontiem tiks ziņots?

Valsts ieņēmumu dienestam tiks ziņots par jebkuru, kam ir konts Latvijas bankās un kurš šobrīd dzīvo vai strādā ārzemēs un var tikt uzskatīts par nerezidentu. Ziņots tiks reizi gadā katru gadu līdz 31. jūlijam par iepriekšējo gadu un neatkarīgi no tā, cik liela naudas summa ir bankas kontā.

“Swedbank” mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska īpaši akcentēja, ka prasība sniegt informāciju VID par nerezidentu bankas konta stāvokli attiecas uz visām finanšu iestādēm Latvijā, un to nosaka Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumi nr. 20. Nokļūšanai nerezidenta statusā pietiek ar to, ja kontaktinformācijā ir norādīts ārzemju telefona numurs. Kristīne Jakubovska skaidro, ka tad, ja šī kontakt­informācija neatbilst patiesībai, nepieciešams ne tikai nomainīt šo telefona numuru, bet arī aizpildīt klienta anketu, taču “Pazīmi vai nodokļu rezidences piederību citai valstij nav iespējams mainīt ar atpakaļejošu datumu, izņemot gadījumus, ja tiek iesniegts Latvijas vai citas valsts kompetentās iestādes izdots dokumentārs pierādījums.”


Ko ar šo informāciju plāno darīt VID

Valsts ieņēmumu dienests ziņo: “Lai pasaulē veicinātu cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau šā gada septembrī 52 valstis, tostarp Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par finanšu iestāžu kontiem.”

Saraksts ar 52 valstīm iekļauj gan Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis, gan tādas eksotiskas vietas kā Argentīnu, Bermudu salas, Kolumbiju, Seišelu Republiku, Indiju un Dienvidāfrikas Republiku, un 2018. gadā šīm valstīm pievienosies vēl virkne citu valstu – Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Honkonga, Brazīlija, Čīle, Izraēla, Kanāda un citas.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro: “Tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt nodokļu maksātāja ārvalstīs glabāto naudu, tostarp arī to, kad nodokļu maksātājs gūst ienākumus kā juridiskās personas patiesais labuma guvējs un tādējādi mazinātu iespējas slēpt ienākumus ārzonās.” Tiek minēts arī piemērs – ja Latvijas rezidentam ir atvērts konts kādā no Vācijas finanšu iestādēm, informācija par Latvijas rezidenta finanšu kontu tiek nodota Vācijas nodokļu administrācijai. Savukārt Vācijas nodokļu administrācija nodos šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

VID ne tikai sniegs informāciju citu valstu kompetentajām iestādēm, bet to arī saņems no citām valstīm, jo visās ES valstīs ir spēkā 2014. gada 9. decembra Padomes Direktīva 2014/107/ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātais Globālais standarts (OECD CRS).

Uzmanīs saimniecisko darbību

Latvijā no bankām saņemtā informācija VID tiks arī analizēta, lai noteiktu, vai konta apgrozījums neliecina par fiziskās personas iespējamu saimnieciskās darbības veikšanu Latvijā. Ja saimnieciskā darbība nav reģistrēta, tad persona tiks aicināta to reģistrēt un deklarēt ienākumus, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Taču ko tad, ja personai saimnieciskā darbība ir reģistrēta, taču ārzemēs, nevis Latvijā? Vai tas nozīmē, ka būs jādodas uz VID pierādīt, ka reģistrācija ir legāla? “Ja VID ir pietiekami pierādījumi, ka konta apgrozījums saistīts ar nerezidenta ārvalstīs gūto ienākumu no saimnieciskās darbības, tālākās darbības nesekos,” mierina Evita Teice-Mamaja, VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja pienākumu izpildītāja, piemetinot, “tomēr vēršam uzmanību, ka nereģistrētās saimnieciskās darbības identificēšana ir tikai viena no iespējām, kā varētu tikt izmantota no kredītiestādēm saņemtā informācija.”

Šeit gan jāpiebilst, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē, kur dzīvo lielākā daļa aizbraukušo, pašnodarbinātajiem reģistrēties pirms biznesa uzsākšanas nav obligāti, turklāt atļauts nopelnīt gadā līdz 500 mārciņām (ap 600 EUR), savu darbību nereģistrējot vispār, tādēļ atsevišķos gadījumos varētu sanākt ilga skaidrošanās. Klīst arī runas, ka Latvijas likumdevēji ES direktīvu un OECD prasības par automātisko informācijas apmaiņu esot sapratuši pa savam un ieviesuši daudz stingrāku kontroli, nekā prasīts.

Sen zināms, ka nerezidentu naudas plūsmas Lielbritānijā tiek pastiprināti uzmanītas, jo Londona ir viens no pasaules finanšu centriem.


Tautieši sašutuši

“Viņiem nav tādu tiesību, kā vispār banka var sniegt informāciju par privātpersonas kontu!” sociālajos tīklos raksta kāda Anglijā dzīvojoša tautiete. “Viss, ja tā tiešām būs, veru Latvijas bankas kontu ciet un atsakos no Latvijas pilsonības!” draud kāds sašutis kungs, sacīto papildinot ar sulīgu lamuvārdu rindu. Viņam piekrīt arī lielākā daļa komentētāju, solot vērt ciet Latvijas banku kontus un saraut visas saites ar dzimto zemi.

Latvija 2014. gadā ir pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Daudz­pusējai konvencijai par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, un kopš 2016. gada 1. jūlija Latvija ir ESAO dalībvalsts. No 2016. gada 1. janvāra Latvijas finanšu institūcijām ir pienākums identificēt kontu turētāju, kā arī kontu turētāju patiesā labuma guvēju nodokļu rezidences valstī. Tas nozīmē, ka, piemēram, tie tautieši, kuri dzīvo ārzemēs un, nemaksājot nodokļus, izīrē savus dzīvokļus Latvijā, var dabūt trūkties. Valsts ieņēmumu dienestam gan tiks sniegta tikai informācija par nerezidenta bankas konta stāvokli konkrētā datumā reizi gadā, nevis pilns bankas konta izraksts, taču šī informācija tiks analizēta gan uz vietas, gan nosūtīta tālāk mītnes valsts nodokļu inspekcijai, kam arī var rasties jautājumi par to, no kurienes konkrētajai personai ir papildu ienākumi. Tūlītēja konta aizvēršana nelīdzēs, jo info tiks nodots arī par slēgtajiem kontiem.

UZZIŅA

Tas, vai persona ir vai nav rezidents, tiek noteikts, vadoties pēc vairākām pazīmēm, kas minētas Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumu nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem” 23. punktā.

1. Norāde uz konta turētāja kā citas iesaistītās valsts nodokļu rezidenta statusu.

2. Konta turētāja pašreizējā korespondences saņemšanas vai dzīvesvietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) iesaistītajā valstī (izņemot informācijas sistēmās esošo konta turētāja pakalpojumu sniedzēja (piemēram, aktīvu pārvaldītājs, konsultants, grāmatvedis) adresi).

3. Konta turētājam ir viens vai vairāki tālruņa numuri iesaistītajā valstī, bet nav neviena tālruņa numura Latvijas Republikā.

4. Spēkā esošs rīkojums par līdzekļu regulāru pārvedumu uz iesaistītajā valstī esošu kontu, izņemot pārveduma rīkojumus no noguldījumu konta.

5. Spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai, kuras adrese ir iesaistītajā valstī.

6. Konta turētāja vienīgā saziņai paziņotā adrese ir iesaistītajā valstī esošā korespondences nodošanas adrese izņemšanai pēc pieprasījuma.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.