“SEB bankas” ekonomisti diskutē.
“SEB bankas” ekonomisti diskutē.
Publicitātes foto

Ekonomisti prognozē, kad dzīvosim tikpat labi kā Skandināvijā 0

Ja vēlamies sasniegt Skandināvijas valstu līmeni, nepieciešami veiksmes stāsti. Taču tos nav iespējams radīt, ja valstī trūks izglītotu cilvēku ar inovatīvām idejām. Ir jāmotivē jaunieši mācīties, apgūt informācijas tehnoloģijas (IT) un inženierzinātnes.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka
“Izgāju cauri ellei!” Divu bērnu mamma atvadās no bērniem un tikai pēc ķīmijterapijas uzzina, ka nekad nav bijusi slima 4
Raksturs un liktenis pēc dzimšanas datuma: pārsteidzoši precīzs raksturojums 6
Lasīt citas ziņas

Tāpat jānodrošina veselības aprūpe, kas pieejama visiem sabiedrības slāņiem, jāatbalsta zinātne un jāveltī krietni vairāk resursu pētniecībai.

Jārada starptautiski atpazīstami zīmoli

To, ka Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu Ziemeļvalstu dzīves līmeni, secinājuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas SEB bankas ekonomisti.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū,” norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

“Ziemeļvalstis savu labklājību soli pa solim sāka būvēt pirms daudziem gadu desmitiem, bet Baltijas valstis – tikai pirms nepilniem 30 gadiem. Loģiski, ka mēs iepaliekam, taču, ja salīdzinām sevi nevis ar skandināviem, bet ar valstīm, kuras tāpat kā mēs savu ceļu atsāka deviņdesmito gadu sākumā, Baltijas valstis ir sasniegušas fantastiskus panākumu.”

Ekonomisti akcentē, lai iekarotu globālo tirgu ir jārada starptautiski atpazīstami un augsti novērtēti zīmoli. Samērā ar Baltijas valstīm, Skandināvijai tas padodas labāk.

Labs piemērs tam ir zviedru uzņēmums “Fjallraven”, kas ražo augstas kvalitātes izturīgas pārgājienu preces, kas veidotas, vadoties pēc inovatīvām metodēm un tehnikām. Firmas radītās mugursomas ir iekarojušas klientu loku visā pasaule un tās iegādājas ne tikai kaislīgi ceļotāji, bet arī pilsētnieki.

Tikai tādēļ, ka šis zīmols guvis starptautisku atpazīstamību, “Fjallraven” par savu produktu var pieprasīt augstāku cenu. Baltijai pagaidām šādu zīmolu ir pārāk maz, taču nebūt nav tā, ka Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā trūktu veiksmes stāstu.

“Arī Latvijai ir ar ko lepoties,” uzsver D. Gašpuitis. “Mums ir apdrukas ražotne “Printful”, ko radījis koncerns “Draugiem Group”; stikla apstrādes uzņēmums “Groglass”; audio tehnoloģiju uzņēmums “Sonarworks”; stikla šķiedras uzņēmums “Valmiera Glass”; datortīklu aprīkojuma ražotājs “MikroTik”; vertikālā vēja tunelis “Aerodium” un citi daudzsološi uzņēmumi.”

“Šos uzņēmumus radījuši drosmīgi un apņēmīgi cilvēki, kādus Latvijā vajadzētu vairāk.”

Izglītība ir visa pamatā

Arī Tads Povilausks, kurš ir vecākais analītiķis Lietuvas SEB bankā ir izpētījis, ka atsevišķās jomās Baltijas valstis jau pašlaik ir apsteigušas Ziemeļvalstis, piemēram, interneta pieslēguma ātrums un mobilo sakaru infrastruktūra Baltijā ir pat labāka nekā Skandināvijā.

“IT risinājumi ļauj apiet vienu no Baltijas valstu lielākajiem trūkumiem – mazo tirgus izmēru, jo digitālajos kanālos varam sasniegt neierobežotu skaitu patērētāju. Taču jājautā, vai mēs pratīsim šo priekšrocību efektīvi izmantot un pārvērst ekonomiskos ieguvumos?”

Savukārt SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors liek akcentu uz citu problemātiku: “Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis.”

“Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm.”

Reklāma
Reklāma

Visi trīs eksperti vienbalsīgi arī sacīja, IKP un algas nav vienīgie rādītāji, uz ko Baltijas valstīm būtu jāorientējas. Ziemeļvalstu labklājība nozīmē arī starptautiski konkurētspējīgu izglītību un visiem sabiedrības slāņiem pieejamu veselības aprūpi.

Kvalitatīva izglītības sistēma neapšaubāmi ir viena no atslēgām uz pārtikušāku sabiedrību, un visām trim Baltijas valstīm būtu jāmotivē vairāk jauniešus apgūt inženierzinātnes.

Arī skandināvi cierē uz ukraiņiem un baltkrieviem

“Nedrīkst sēdēt rokas klēpī salikušiem gaidīt un paļauties, ka kāds cits – valdība, pašvaldība vai darba devējs – cels mūsu labklājību un atrisinās visas problēmas. Ir jāsāk ar sevi pašu!” strikti saka D. Gašpuitis.

“Ir jāsaglabā vēlme mācīties, jābūt gataviem pārmaiņām, jāinteresējas un jāizzina jaunais. Saglabājot ieinteresētību par procesiem, kas notiek mums apkārt, mēs kļūstam zinošāki un viedāki. Tas ļauj radīt jaunas idejas, gūt panākumus. Taču ir arī problēmas, kas bremzē uzņēmējdarbības attīstību.”

Ekonomists min darbaspēka trūkumu, ko izjūt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Skandināvijā. “Šī tēma ir aktuāla visā Eiropā. Daudzviet darba samaksas pieaugums ir par vidēji 10% augstāks nekā Latvijā.”

“Arī skandināvi cierē uz darbiniekiem no Ukrainas un Baltkrievijas. Mums būtu jārada labvēlīgi apstākļi. Lai cilvēki no trešajām valstīm varētu braukt un strādāt pie mums, jo jāsaprot, ka arī šo valstu darbaspēks nav bezizmēra.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.