Eksperti: Visiem ir daudz ko zaudēt, ja notiks plaša mēroga militārā konfrontācijā. Nav centienu to apturēt.. 52
Principā visiem ir ļoti daudz, ko zaudēt, ja tiešām viss aizietu uz plaša mēroga militāru konfrontāciju. Izraēlas gadījumā – tā jau tagad ir ierauta karā Gazas sektorā, lielā konfontācijā ar Hezbolah valsts ziemeļos, arī Putina nemiernieki liek par sevi manīt; tagad tiek atvērta vēl viena atklāta fronte pret Irānu, – vienkārši pastāv risks, ka Izraēlai varētu nepietikt kapacitātes, lai atbildētu pilnīgi visām pusēm vienlaicīgi un vienlīdz spēcīgi.
Šādi situāciju pasaulē TV24 raidījumā “Globuss” raksturoja Toms Rātfelders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras Universitātes doktorants.
“ASV gadījumā šīs likmes ir vēl plašākas, jo ASV skatās uz šo konfliktu kontekstā ar Ķīnu. Respektīvi, ja gadījumā Tuvajos Austrumos viss atkal vēršas plašumā, tad ASV ir jāiesaistās, un tā var attiecīgi mazāk resursus veltīt Austrumāzijas politiskajam teātrim un cīnīties pret Ķīnu,” turpina eksperts.
Rātfelders norāda, ka arī pašā Irānā nav režīmam vislabākais stāvoklis – režīms ir diezgan nepopulārs, tāpēc pastāv risks, ka, ja gadījumā karš norisinās un iet plašumā kopā ar Irānu, tad arī pašas režīms var vēl vairāk tikt destabilizēts. Kā skaidro doktorants, cilvēki jau tā tur ir dusmīgi pret ajatolas kārtību, iziet ielās vēl vairāk.
Pilnīgi visam teiktajam piekrītu, turklāt vēl – kas ir tāds nepatīkamais aspekts, rādās, ka nav neviens īpaši ieinteresēts situāciju deeskalēt – viss ir kļuvis par tādu visiem noderīgu statusu, kurā diemžēl pa vidu ir civiliedzīvotāji – ne jau tikai palestīnieši, arī Izraēlas un Irānas civiliedzīvotāji, kuri visi var ciest, norāda Māris Kūlis, filozofijas doktors.
“Šis ir tāds visai noderīgs stāvoklis, kura sakustināšana var radīt cita veida neparedzamās sekas. Protams, karš ir un būs, kas nav labi. Tāpat nav skaidrs, kas būs, kad karš beigsies,” šāds skats uz situāciju pasaulē ir Kūlim.
