Elektroinstalācija koka mājā: skaistums otrajā vietā, pats svarīgākais ievērot elektrodrošību. 0
Koks ir viens no pasaulē senākajiem būvmateriāliem. Domājot, kā savu mājokli uzbūvēt pēc iespējas draudzīgāku apkārtējai videi, un rūpējoties par savu labsajūtu, arvien biežāk cilvēki priekšroku dod kokam. Koka mājā svarīgi ievērot elektroinstalācijas ierīkošanas prasības, jo ir liels risks, ka elektroinstalācijas bojājuma gadījumā viegli var sākties ugunsgrēks.
Elektroinstalācijas ierīkošana ir viens no darbiem, kas jāuztic pieredzējušam sertificētam elektriķim. Tas, ka protat nomainīt slēdzi vai rozeti dzīvoklī, nenozīmē, ka pietiks zināšanu elektroinstalācijas ierīkošanai koka mājā. Ikvienam šādas mājas īpašniekam jāzina elektroinstalācijas ierīkošanas pamati kaut vai tādēļ, lai spētu pārliecināties, ka nolīgtie meistari nepieļauj rupjas kļūdas.
Elektrolīnijas ievads
Plānojot elektroinstalācijas ierīkošanu vai rekonstrukciju jau esošā mājā, būves īpašnieki samērā maz uzmanības pievērš elektrolīnijas ievadam, lai gan tieši šajā vietā problēmas var rasties visbiežāk. Pie ēkas sienas piestiprinātais ievads, visticamāk, ierīkots sen un vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Paļauties uz principu, ka tas kalpojis jau ilgu laiku un nekas slikts nav noticis, ir nepieļaujama vieglprātība. Elektroenerģijas patēriņš noteikti ir pieaudzis, tiek izmantotas jaudīgākas ierīces. Pirms daudziem gadiem ierīkotā vadu izolācija saules, lietus un temperatūru svārstību dēļ var būt saplaisājusi.
Īpaši bīstama situācija ir gadījumos, kad elektrolīnija ēkā ievadīta caur bēniņu koka sienu. Savulaik uzskatīja, ka ir pietiekami droši elektrokabeli šādā vietā ievietot gumijas caurulē. Tomēr gumijas sastāvā ir visai daudz kvēpu, kas ir nekas cits kā ogleklis, kas lieliski vada elektrību. Gumijai novecojot, ogleklis atbrīvojas no polimēra, un var veidoties vietas, kas labi vada strāvu, turklāt to īpatnējā pretestība ir visai liela, un strāvas plūsmas gadījumā šāds vadītājs būtiski sakarst, līdzīgi kā ūdenssildītāja spirāle. Plānojot elektroinstalācijas atjaunošanu koka ēkā, nedrīkst aizmirst arī par ievada instalācijas nomaiņu.
Ierīkot elektroinstalācijas ievadu var divējādi. Drošākais ir ierakt pazemes kabeli. Tam jābūt vismaz 80 cm dziļumā un tā aizsardzības zonai iezīmētai. Cauri pamatiem ierīko biezsienu metāla caurules čaulu, kas pasargā kabeli nelielu grunts svārstību laikā. Šādu čaulu visvieglāk ierīkot ēkas celtniecības laikā kopā ar citu komunikāciju ievadiem. Lētāk, protams, ierīkot gaisa vadu līnijas pievadu, taču arī šajā gadījumā rūpīgi jāievēro pastāvošās drošības prasības. Elektrokabelis caur sienu jāizvada caur metāla vai īpašu polimēru čaulu, kas izgatavota no plastmasas, kura neveicina degšanu. Ja izmanto metāla cauruli, obligāti jāizmanto elastīgs blīvējošs materiāls, kas centrēs kabeli attiecībā pret metālu un neļaus tiem saskarties. Ja to nenodrošina, kabelis ar laiku tiek bojāts vietā, kur tas iziet no metāla čaulas.
Čaula pasargās kabeli gadījumos, ja ēkas konstrukcijas elementi izkustēsies attiecībā viens pret otru, piemēram, jaunuzbūvētai koka ēkai sēstoties. Tāpat metāla čaula vēlama grūti sasniedzamās vietās, kur tā kabeli pasargā no grauzējiem. Izmantojot kabeli, kura vadu šķērsgriezuma laukums ir līdz 4 mm2, metāla čaulas sieniņu biezums vēlams 2,8 milimetri.
Jo vairāk zonu, jo labāk
Vislabāk mājas elektroinstalāciju sadalīt pēc iespējas mazākās zonās, aprīkojot ar atbilstīgiem aizsardzības automātiem. Automāti jāizvēlas tā, lai tie nostrādātu vismazākās pārslodzes gadījumā, nepieļaujot vadu silšanu. Tā, piemēram, ja rozetes paredzētas 16 A strāvai, arī automātiem jābūt paredzētiem strāvas stiprumam līdz 16 ampēriem. Tāpat vēlams ierīkot strāvas noplūdes automātus. Šīs ierīces, lai arī nav obligātas, nepieciešamas virtuves un sanitāro mezglu elektrotīklā, tehniskajās telpās – visur, kur ir paaugstināts mitrums. Ierīces atslēgs strāvas padevi gadījumos, kad notiks neparedzēta strāvas noplūde, un pasargās no nopietnām elektrotraumām. Arī šo ierīci vislabāk ierīkot katrai zonai atsevišķi.
Nekāda vadu vērpšana!
Ierīkojot elektroinstalāciju koka mājā, vajadzētu atturēties no vienkāršas vadu savērpšanas, pat ja izmantojat tikai resnus vara vadus. Ja tomēr nav citas iespējas, savērptie vadi obligāti jāsalodē. Optimālais risinājums – piemērotu spaiļu izmantošana, kurās ir ar atsperēm vai skrūvēm nodrošināts savienošanas mehānisms. Šīs spailes nav tik dārgas, lai riskētu piedzīvot īsslēgumu, dzirksteļošanu vai vadu silšanu. Tās nodrošinās stabilu kontaktu visā vadu kalpošanas laikā. Turklāt šos savienojumus var viegli pārbaudīt un vajadzības gadījumā nomainīt.
Pašus vadus vislabāk novietot atklāti, virs sienām. Savulaik plaši izmantoja vadu stiprināšanu pie nelieliem keramikas izolatoriem, kas nodrošināja 10 mm atstarpi no sienas. Tagad ražotāji arī piedāvā šādus stiprinājumus un tiem piemērotus vadus ar izolāciju no moderniem, daudzkrāsainiem materiāliem. Tomēr visas elektroinstalācijas ierīkošana šādā veidā diez vai ir racionāla, jo visi kabeļi jāvelk no sadales kārbas un siena, uz kuras mudž vadi un izolatori, nez vai izskatīsies estētiski.
Kabeļus, kuru šķērsgriezuma laukums ir mazāks par 6 mm2, pie sienas var stiprināt pa tiešo, izmantojot atbilstīga izmēra klipšus. Vislabāk, ja šādam kabelim ir ne vien divkārša, bet trīskārša izolācija.
Protams, vadus var ieslēgt gofrētā polimēru čaulā, vienlaikus tajā ievietojot vairākus vadus. Šāda čaula izskatīsies labāk nekā vairāki viens otram blakus piestiprināti vadi. Tomēr arī šajā gadījumā estētiskais aspekts mazliet pieklibos,jo ir gana sarežģīti čaulu nostiprināt ideāli taisni. Tā attaisnos sevi saimniecības telpās un vietās, kur elektroinstalācija paliek neredzama. Čaulai ir arī kāds būtisks trūkums – telpas remonta laikā tā jādemontē.
Daudz ērtāk vadus ieslēgt plastmasas kanālos, kurus noslēdz ar noņemamu vāku. Ražotāji piedāvā ne tikai dažādu izmēru kanālus, bet arī pārklātus ar koku imitējošu zīmējumu. Kanāli izgatavoti no nedegošas plastmasas, kas būtiski uzlabo ēkas drošību. Turklāt ir viegli veikt elektroinstalācijas uzturēšanu un remontu, tāpat, ja nepieciešama vēl kāda pieslēguma vieta, tajos var ievietot papildu vadus.
Labs risinājums būs arī elektroinstalācijas ievietošana speciālās elektrotehniskās grīdlīstēs. Tajās paredzēti elementi slēdžiem, rozetēm, iekšējiem un ārējiem pagriezienu stūriem.
Jāatceras, ka kabeļu kanālus var ierīkot tikai pēc tam, kad ēka nosēdusies un sienas pilnībā izžuvušas. Pretējā gadījumā sienu ģeometrijas izmaiņas var kanālus deformēt un pat salauzt.
Izvēloties elektroinstalācijas risinājumus, jau laikus jāparedz nepieciešamie slēdži un rozetes. Sadalītāju un pagarinātāju izmantošana jāsamazina līdz minimumam.
Ja vadus vēlas paslēpt
Kā rīkoties, ja vēlas ierīkot paslēptu elektroinstalāciju? Neiespējami tas nav, taču paveicamo darbu apjoms būs milzīgs un tehniski sarežģīts. Tad caurumus urbj, jau būvējot, vajadzīgajās vietās ievelk plastmasas caurules un tad caurulēs vadus.
SVARĪGI
• Ierīkojot elektroinstalāciju, līdz minimumam jāsamazina iespējama kabeļa aizdegšanās (visbiežāk tas notiek īsslēguma gadījumā!) atklātai liesmai nokļūt koka konstrukcijās.
• Jāizvēlas kabeļi un slēgiekārtas, kuru pieļaujamā jauda ir lielāka par kopējo patērētāju jaudu mājoklī, pat ņemot vērā maksimālās iespējamās slodzes.
• Nav pieļaujams, ka savienojumi slodzes gadījumā silst.
• Estētiskie apsvērumi jānovirza otrajā vietā. Pats svarīgākais ievērot elektrodrošību.
