Foto: AFP/LETA

ES dalībvalstis piekrīt veidot patiesā labuma guvēju reģistru 0

Pēc garām sarunu stundām Strasbūrā pagājušajā nedēļā noslēdzās trialoga jeb Eiropas Parlamenta (EP), Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Savienības Padomes (ESP) sarunas par direktīvu, kas turpmāk visās ES cīnītos pret naudas nobēdzināšanu ārzonās un nelegāli iegūtas naudas legalizēšanu.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Lasīt citas ziņas

Pretnaudas atmazgāšanas direktīva top lēni un grūtās diskusijās, jo visskeptiskākās ir pašas ES dalībvalstis. Lielākais strīda punkts līdz šim ir vienota ES uzņēmumu reģistra izveidošana, kas atklātu informāciju par īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Vairākās ES dalībvalstīs šādi reģistri joprojām nepastāv, un tās bažījas, ka kopīga reģistra izveidošana un pārāk liela uzņēmumu īpašnieku izgaismošana radīs labvēlīgu augsni kriminālajai pasaulei, izmantojot šos datus ļauniem nodomiem.

“Esam tikuši tik tālu, ka ES dalībvalstis piekrīt izveidot patiesā labuma guvēju reģistru, kurš būtu pieejams valstu ieņēmumu dienestiem, finanšu policijai un citiem uzraugiem, kam ir leģitīms iemesls pieprasīt šo informāciju. Tas ir arī mans piedāvājums, un tādējādi ir panākts liels solis,” tūlīt pēc sarunām intervijā “LA” norāda EP deputāts Krišjānis Kariņš, kurš jau kopš iepriekšējā EP sasaukuma bija šā likumprojekta virzītājs un ziņotājs un tagad šo darbu turpina.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nav skaidrs, vai EP pārstāvētās politiskās grupas piekritīs, ka direktīva paliek šādā stadijā, zinot, ka tas nav viss, ko deputāti vēlējās tajā iekļaut. Piemēram, zaļie grib padarīt šādu patiesā labuma guvēju sarakstu absolūti atklātu internetā un jebkuram sabiedrības loceklim. Ja deputāti kompromisam nepiekritīs, tas, pēc K. Kariņa domām, rada risku likuma iesaldēšanai, jo dalībvalstis nebūs gatavas iet vēl tālāk atklātības virzienā. Visvairāk iebilst Vācija, kurā dominē decentralizēta uzņēmumu reģistra sistēma un kura līdz šim ļoti stingri iestājas par personu datu aizsardzību.

Nākamās trialoga sarunas notiks 16. decembrī.

Ina Strazdiņa

Īpaši “Latvijas Avīzei”, no Strasbūras

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.