Stopiņu novada Ulbrokā top gardi, veselīgi kraukšķi, izmantojot liofilizācijas tehnoloģiju, kad augļus žāvē sasaldējot – izvelkot no tiem ūdeni ar aukstumu un gaisu. Patlaban šo tehnoloģiju lieto jau vairākas saimniecības, taču mājražotāji Daiga un Ivars Zaicevi šajā ziņā bija vieni no pirmajiem.
Stopiņu novada Ulbrokā top gardi, veselīgi kraukšķi, izmantojot liofilizācijas tehnoloģiju, kad augļus žāvē sasaldējot – izvelkot no tiem ūdeni ar aukstumu un gaisu. Patlaban šo tehnoloģiju lieto jau vairākas saimniecības, taču mājražotāji Daiga un Ivars Zaicevi šajā ziņā bija vieni no pirmajiem.
Foto: Karīna Miezāja

“Esam vieni no celmlaužiem šajā jomā!” Kā uzņēmēji Daiga un Ivars Zaicevi aukstumā žāvē gardus kraukšķus 6

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

“Nav daudz uzņēmumu un mājražotāju, kas ar šo nodarbotos, jo šāda metode Latvijā ir pavisam nesen. Esam vieni no celmlaužiem šajā jomā,” stāsta zīmola “Dreiling” saimnieki Daiga un Ivars Zaicevi. Viņu saražotā augļu kraukšķu, sukāžu un īrisu produkcija nu jau gadu ir pazīstama pircējiem daudzviet Latvijā.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Lasīt citas ziņas

Sākumā tikai eksperimentējuši, bet drīz amats bijis rokā un nu iemaņas izkoptas teju līdz pilnībai, par ko liecina šoruden zīmola “Novada garša” iegūtās zelta medaļas par gardumiem “Tomātu kraukšķi” un “Rabarberu kraukšķi upeņu sīrupā”.

Daiga stāsta, ka viss sācies ar sukādēm. Bērniem tās ļoti garšojušas, bet cik nu var piepirkt, tādēļ nolēmuši izmēģināt gatavot paši. Sākumā bija dzērveņu, rabarberu sukādes, eksperimentējuši arī ar cidonijām. Dalījušies ar draugiem, tie padeva ziņu tālāk, un pamazām hobijs kļuvis par saimnieku ikdienu. Draugu iedrošināti, izveidojuši “Dreiling” zīmolu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kādēļ šāds nosaukums? “17. gadsimtā šeit dzīvoja muižkungs un rātes pārstāvis Melhiors Dreilings, kura uzvārdā nosaukta muiža – “Dreylingsbush”. Gadsimtiem ejot, vieta ieguvusi savu tagadējo Dreiliņu nosaukumu. Muižas gan vairs nav, bet, ņemot vērā faktu, ka tā bijusi vistuvāk mūsu mājām un bija vēlme saglabāt vēsturiskās vietas nosaukumu, nolēmām Dreilingu vārdu atkal celt saules gaismā.”

 

Vienus siltumā, otrus – aukstumā

“Neražojam tādus produktus, kas pašiem negaršotu. Radot ko jaunu, vispirms tiek dots degustēt bērniem, ja akceptē, tad laižam ražošanā,” teic Daiga un Ivars Zaicevi, attēlā – kopā ar bērniem Alisi un Renāru.
Foto: Karīna Miezāja

Sukāžu žāvēšanā iesākumā viss gājis raiti, tomēr drīz saimnieki atskārtuši, ka šajā segmentā konkurence aug pārāk ātri, tādēļ nolemts darīt kaut ko citādi. Tad nu nopir­kta pirmā liofilizācijas iekārta, lai izmēģinātu žāvēšanu aukstumā.

“Šī metode radās pagājušā gadsimta sākumā, bet tehnikas ierobežojumu dēļ netika plaši izmantota. Pirmais lielākais pielietojums bija Otrā pasaules kara laikā frontes vajadzībām, lai ilgstoši saglabātu pārtiku. Nākamā pievēršanās bija septiņdesmitajos gados kosmosa vajadzībām, lai nebūtu jāvadā lieks svars. Pēc tam liofilizāciju sāka izmantot šķīstošās kafijas, kā arī medikamentu gatavošanā. Deviņdesmitajos gados parādījās lielās iekārtas pārtikas rūpniecībā, un tikai pēdējo desmit gadu laikā – aparāti arī mazajiem ražotājiem,” stāsta Daiga.

Savukārt Ivars piemetina, ka liofilizācijas procesā ogas un augļi tiek žāvēti vakuumā lielā aukstumā (līdz -40 °C). Žāvēšanas laikā produktā saglabājas vitamīni un minerālvielas. To zudums ir vien daži procenti. Arī dabiskā smarža, garša un izskats turpina priecēt pat pēc apstrādes, savukārt produkta struktūra kļūst kraukšķīga. Nodrošinot, ka gatavajam produktam nepiekļūst mitrums (arī gaisā esošais), uzglabāšanas termiņš varot būt vairāki gadi.

“Liofilizēto produkciju nevar nosaukt par sukādēm, jo tās ir divas dažādas tehnoloģijas. Sukādes žāvē siltumā, kraukšķus – aukstumā. Sākumā tapa ķir­bju, dzērveņu un rabarberu kraukšķi. Neierobežojam sevi eksperimentos, jaunas idejas produktiem nosapņojam un rīkojamies. Tā ir radušies dažādi produkti – aukstumā žāvētas gailenes, pētersīļi, ķirbju milti, liofilizētas upenes, mellenes. Ļoti iecienīti ir jauktie augļu, ogu un dārzeņu iepakojumi. Tādā veidā pircējam ir iespēja uzreiz nogaršot dažādus kraukšķus, kurus gatavojam gan ar, gan bez cukura. Procesā rodas diezgan daudz dažādu sīrupu, kas tiek izmantoti mājas vīna ražošanā,” stāsta Ivars.

 

Bremzē ielu tirdzniecības aizliegums

Foto: Karīna Miezāja

Jautāti par izejvielām, saimnieki teic, ka tās iepērk no apkaimes audzētājiem. “Paši neko neaudzējam, jo nevar veltīt laiku gan audzēšanai, gan pārstrādei. Ja ražotu vienu divus produktus, tad vēl varētu arī paši audzēt, bet, tā kā mums ir plašs sortiments, tas nav iespējams,” teic Ivars.

Savukārt uz jautājumu, kā sokas ar produkcijas noietu pandēmijas laikos, saimnieki atzīst, ka sākumā pamatīgi iegriezis tirdziņu aizliegums, jo izbraukuma tirdzniecība ir galvenais produkcijas noieta veids lielākajai daļai mājražotāju.

“Protams, kovidlaiks ietekmēja ļoti, it sevišķi pagājušā gada nogalē, kad īsti nekur nevarēja tirgoties. Bet tikām tāpat galā, bija daudz pasūtījumu uz Ziemassvētkiem, arī Āgens­kalna tirgū ārā varējām tirgoties. Tā kā bija diezgan grūti atrast vietas, kur tirgoties, nolēmām veidot mājaslapu ar internetveikalu,” stāsta Ivars. “Diemžēl arī šie tuvojošies Ziemassvētki, tāpat kā iepriekšējie, mums kā mājražotājiem ir grūti, jo atkal pirms pašiem svētkiem tiek aizliegti Ziemassvētku tirdziņi. Bet domāsim tās gaišākās domas un cerēsim, ka nākamo gadu viss būs labi.”

 

Iesaka arī citiem

Saimnieki atzīst, ka par liofilizāciju ir vērts aizdomāties, lai pašu izaudzēto nepārdotu uzreiz, bet radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību.

“Piemēram, zemenes – kad ir lielais ražas laiks, pārdošanas cena ir samērā zema, savukārt liofilizēto zemeņu cena būs pielīdzināma pirmo vietējo zemeņu tirgus cenai. Bet jārēķinās, ka starta ieguldījumi būs ievērojami, un var gadīties, ka būs jāizvēlas – iegādāties liofilizatoru vai pāris gadus vecu automašīnu.

Tāpat būs nepieciešamas telpas iekārtu izvietošanai, vasaras periodā noteikti vajadzēs dzesēšanas iekārtas, lai viss nepārkarstu. Izejvielu uzglabāšanai būs nepieciešamas saldētavas, jo ražas laiks tomēr ir diezgan īss,” stāsta Daiga un piebilst – ja kādam radusies doma pievērsties liofilizācijai, varot droši sazināties, ir iespēja visu aplūkot klātienē.

SAISTĪTIE RAKSTI

Savukārt taujāti par nākotnes plāniem, saimnieki teic, ka patlaban sasniegts apjoms, kad ar saražoto pietiek iknedēļas nogales izbraukuma tirdzniecībai un interneta veikalam. “Patlaban cītīgi strādājam pie papildu telpu jautājuma un, kad to būsim atrisinājuši, noteikti domāsim par jaudu palielināšanu.

Ir daudzi interesenti, kas vēlētos mūsu produkciju ņemt arī eksportam, bet nevaram nodrošināt apjomu vietējam tirgum, kur nu vēl citiem ārpus Latvijas. Turklāt patlaban vēl strādājam pamatdarbos. Pati esmu grāmatvede, Ivars – IT administrators. Kā ies tālāk, to laiks rādīs,” teic saimniece.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu
Sēklas un stādi kļūs dārgāki: kam gaidāms straujākais cenas kāpums? 14
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 6
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Debešķīgi gards kartupeļu sacepums uz “ātro”
Lasīt citas ziņas
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
“Mums nav naftas, bet ir atjaunoties spējīga izejviela – koksne un biomasa.” Kā koksne var konkurēt ar nanomateriāliem? 31
“Pērciet un ēdiet, kamēr vēl zemnieki jūs sponsorē.” Gulbe atklāj, kuram produktam jau gadu ir neadekvāti zema cena 123
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
VIDEO. “Es vispār vairs ne no kā nebaidos.” Rīdzinieki dalās sajūtās par Covid-19 vīrusa paveidu omikronu
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
VIDEO. “Es vispār vairs ne no kā nebaidos.” Rīdzinieki dalās sajūtās par Covid-19 vīrusa paveidu omikronu
06:23
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
06:06
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
22:11