Finanšu piramīdām neļaušot atdzimt 0
Mēģinājumi Latvijā reanimēt Krievijā bēdīgi slaveno finanšu piramīdu “MMM” pievērsuši arī likumdevēja uzmanību. Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti vakar kopā ar ekspertiem mēģināja noskaidrot, vai mūsu likumdošana ir gatava cīņai ar iespējamiem krāpniekiem.
Krievijas mahinatora Sergeja Mavrodi sekotāji Latvijas Uzņēmumu reģistrā (UR) bija iesnieguši pieteikumu reģistrēt biedrību “MMM 2011 Klubs”. Neraugoties uz to, ka dibinātāji kā savu darbības mērķi atklāti norādīja finanšu piramīdu popularizēšanu, UR nebija juridisku argumentu liegt reģistrāciju.
Tomēr reģistrs izmantoja iespēju atlikt reģistrāciju un pievērsa šim faktam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī sabiedrības uzmanību. Šāda ažiotāža “MMM” dibinātājiem laikam šķita nevēlama, un viņi iesniegumu atsauca. Latvija gan nav vienīgā, kur mēģina atdzimt 90. gadu mahinatori – “MMM” reklāmas parādījušās arī Lietuvā un Igaunijā.
“Kaut arī reģistrācija nav notikusi, mūsu uzdevums ir noskaidrot, vai pašreizējie likumi ļauj ierobežot šādas iespējamas krāpnieciskās darbības,” uzskata Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (ZRP).
Viņš arī neslēpa pārsteigumu par finanšu piramīdu būvētāju nekautrēšanos izmantot skandalozo nosaukumu, kas daudziem asociējas ar milzu afēru Krievijā 90. gadu sākumā. Toreiz firma “MMM” radīja finanšu piramīdu, pēc kuras sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā.
Valsts galvenais notārs Ringolds Balodis sprieda, ka finanšu piramīdas būvētāji labi sagatavojušies un zinājuši, ka Latvijā tiek ievērota biedrošanās brīvība un līdz ar to reģistram nebūs iespējams atteikt biedrības dibināšanu. Turklāt apstāklis, ka sabiedrības vairākums pret šādām finanšu piramīdām izturas nosodoši, nevarot kalpot par pamatu atteikumam reģistrēt biedrību. Reģistram nepieciešami juridiski argumenti. Valsts galvenais notārs arī neizslēdza iespēju, ka Latvijā arī pašlaik ir reģistrētas firmas, kas nodarbojas ar finanšu piramīdām, jo SIA reģistrējoties nav jāuzrāda darbības virzieni. Pārbaudot arhīvu, UR atklājis divus reģistrētus uzņēmumus ar līdzīgiem nosaukumiem – 1993. gadā reģistrētu SIA “MMM” un 2010. gadā reģistrētu SIA “MMM Group”.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis uzskata, ka pašreizējais Kredītiestāžu likums ir pietiekami spēcīgs, lai cīnītos ar finanšu piramīdām un negodīgu komercpraksi. Tādēļ nekādi steidzami grozījumi likumos vai papildu normatīvie akti neesot nepieciešami.
Sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Rīgas domes Būvvaldi panākts, ka šonedēļ no galvaspilsētas ielām jāpazūd “MMM” vides reklāmām. Ekonomikas policija esot sodījusi vienu fizisku personu par finanšu piramīdu reklamēšanu maršruta taksometros, un tiekot izskatītas arī citas līdzīgas lietas.
Vairāki deputāti gan vērsa ekspertu uzmanību uz to, ka finanšu piramīdas mēdz tikt piesegtas kā preču izplatīšana un ka upuri tiek vervēti internetā.
Gan eksperti, gan deputāti secināja, ka visefektīvākā cīņa pret finanšu piramīdām būtu cilvēku informēšana un izglītošana, lai viņi nekļūtu par mahinatoru upuriem. FKTK gan esot pārliecinājies, ka piramīdās mēdz iesaistīties arī finanšu tirgos pieredzējuši, izglītoti un turīgi cilvēki, tostarp pat valsts amatpersonas.
Kā pasargāt sevi no iesaistīšanas piramīdā
Finanšu piramīdai var būt dažādas formas, iespējams, pirmajā brīdī to var būt grūti atpazīt, piramīda var slēpties aiz dažādām uzņēmējdarbības, labdarības un citām formām, taču parasti finanšu piramīdām ir viena galvenā iezīme: klientiem tiek solīta nesamērīgi liela peļņa īsā laika posmā, kā arī parasti dalībniekiem tiek piesolīta papildu piemaksa, bonusi par jaunu dalībnieku piesaistīšanu.
Piramīdas darbība balstās tikai uz tās spēju piesaistīt arvien jaunus dalībniekus, un jebkuras finanšu piramīdas dibinātāju mērķis ir gūt materiālu labumu no personām, kas piramīdai būs pievienojušās vēlāk.
Jebkuras finanšu piramīdas liktenis ir jau iepriekš zināms – tā beidz pastāvēt, beidzoties naudas plūsmai, t. i., vairs nespējot piesaistīt jaunus dalībniekus, un tie dalībnieki, kas pievienojušies piramīdai kā pēdējie, savus līdzekļus pilnībā zaudē.
Kādēļ neiesaistīties?
Iesaistoties finanšu piramīdā, tur ieguldītā nauda var tikt pilnībā zaudēta. FKTK neuzrauga šādus veidojumus, līdz ar to finanšu piramīdas dalībnieks netiek nekādā veidā valstiski aizsargāts. Atšķirībā no bankām neviens nenes atbildību par piramīdās zaudēto naudu, neviens negarantē, ka šie līdzekļi tiks atgūti. Savā ziņā ikviens, kurš iesaistās finanšu piramīdā kā tās dalībnieks, atbalsta citu cilvēku apkrāpšanu.
Pirms uzticēt kādam savu naudu, būtiski atbildēt uz trim jautājumiem: 1. Vai es saprotu, kur nonāks mana nauda, kur tā tiks ieguldīta un kādā veidā tiks pelnīti procenti? 2. Vai es zinu, kas ir persona/-as, kas ir dibinājušas šo uzņēmumu (veidojumu), kam es uzticu savu naudu, kas ir šie cilvēki un ko es zinu par viņu līdzšinējo darbību? 3. Vai es zinu, kādā apmērā un kurš man garantē naudas līdzekļu atgūšanas iespēju gadījumā, ja shēma/veidojums sabrūk?
Kā iespējams apturēt finanšu piramīdu darbību? Pirmais un galvenais priekšnoteikums, lai novērstu finanšu piramīdu iespēju darboties, lai cīnītos ar šādām parādībām, ir cilvēku neiesaistīšanās šajās piramīdās. Ja cilvēki finanšu piramīdai naudu nenesīs, tad tās darbība apstāsies pati no sevis. FKTK uzrauga tikai licencēto finanšu un kapitāla tirgu, t. i., tikai tos noguldījumu vai ieguldījumu piesaistītājus, kas saņēmuši FKTK licenci. Un tikai pie šiem noguldījumu piesaistītājiem klients ir aizsargāts no valsts puses – gan kā patērētājs, gan kā noguldītājs. Avots: FKTK |
